Saulcerīte Viese
02.08.1932 – 24.12.2004
Saulcerīte Viese (1932–1924) – literatūrzinātniece un rakstniece. Pabeigusi studijas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1955). Strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci (1955–1958) un fonda glabātāju (1958–1973), izdevniecībā "Liesma" par Kritikas un literārā mantojuma redakcijas vadītāju (1973–1983), kā arī par Rakstnieku savienības konsultanti referenti (1978–1990). Īpašu uzmanību pievērsusi Aspazijas un Raiņa biogrāfijas un darbu pētniecībai, kā rezultātā sarakstījusi tādus biogrāfiskās prozas darbus kā "Randenes vasara" (1965), "Izsistais logs" (1967), "Mūžīgie spārni" (2004), kā arī monogrāfijas "Aspazija" (1975), "Jaunais Rainis" (1982), "Gājēji uz Mēnessdārzu" (1990) u.c. Iesaistījusies Mežaparka attīstības biedrības darbībā, bijusi tās priekšsēdētāja, kā arī pētījusi Mežaparka vēsturi.
Dzimšanas laiks/vieta
02.08.1932
Jēkabpils
Miršanas laiks/vieta
24.12.2004
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi grāmatveža ģimenē.
Vīrs – Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docents Arnolds Viesis (1931–2024), viena no mazmeitām – dzejniece, publiciste Ieva Viese-Vigula.
Profesionālā darbība
Saulcerītes Vieses literāro darbu un zinātnisko pētījumu centrā ir izcilas personības latviešu literatūras un kultūras vēsturē. Publicējusi literatūras vēstures, teorijas un kultūras mantojuma apguves jautumiem veltītus rakstus presē, literatūras mantojuma gadagrāmata "Varavīksne", žurnālā "Karogs", laikrakstā "Literatūra un Māksla", "Cīņa", "Latvijas Vēstnesis" u.c. 20. gs. 90. gados pētījusi Mežaparka vēsturi, kas rezultējās projektā "Mežaparks - nami, cilvēki, likteņi" (kopā ar Indru Vijupi), kultūrvēsturiskā pētījumā "Mežaparks. Pilsēta priežu silā" (2001).
1970: Filoloģijas zinātņu kandidāte.
1992: Filoloģijas doktore.
1996: Habilitētā filoloģijas doktore.
1996: LZA goda locekle.
Pirmā publikācija
1955: apraksts "Darbs, draudzība, dedzība" laikraksta "Padomju Jaunatne" 8. februāra numurā.
Proza
1976: Raganiezis.
1994: Dieviena.
Biogrāfiskā proza
1965: Randenes vasara.
1967: Izsistais logs.
1973: Pasaules dziesma.
1982: Garlība Merķeļa sarunas ar nezināmo.
2004: Mūžīgie spārni.
Literatūrzinātniskie darbi
1975: Aspazija.
1980: Radīšanas brīnums.
1980: Латышская проза, поэзия и драматургия сегодня ("Latviešu proza, dzeja un drāmaturģija šodien").
1982: Jaunais Rainis.
1985: Mūža raksts.
1989: Pie sliekšņa, pie avota.
1990: Gājēji uz Mēnessdārzu.
Iestudējumi
1967: Zvaigzne iet un deg, un… [kopā ar Jūliju Bebrišu; 1969. gadā izdota grāmata].
1983: Garlība Merķeļa sarunas ar nezināmo [kopā ar Jūliju Bebrišu].
Izstādes
1984–1985: Krišjānis Barons un latviešu tautasdziesma.
Vēstures pētījumi
2001: Mežaparks, pilsēta priežu silā.
Atmiņas
1986: No muzeja gadu atmiņām.
1997: Māsas Stundas un Aspazija.
Darbu tulkojumi angļu valodā
1985: Krišjānis Barons: the man and his work ("Krišjānis Barons: dzīve un darbi"). Tulkojusi Tamāra Zālīte.
Darbu tulkojumi krievu valodā
1970: Райнис и Аспазия ("Zvaigzne iet un deg, un…"). Tulkojusi Irina Čerevičņika.
1985: Кришьян Барон ("Krišjānis Barons").
1985: Кришьянис Барон: история жизни ("Krišjānis Barons: dzīvesstāsts"). Tulkojis Jurijs Abizovs.
Sastādītie izdevumi
1957: J. Raiņa vasarnīca-muzejs Majoros/Дача-музей Я. Райниса на Рижском взморье в Майори.
1960: Raiņa dzīves vietas Latvijā [kopā ar Laimu Biemelti].
1962: Eduarda Veidenbauma dzīves un darba vietas.
1975–1989: Raiņa gadagrāmata [daži gadagājumi kopā ar citiem].
1976: Rainis. Стихотворения, пьесы ("Dzeja, proza").
1977: Aspazija. Sēd uz sliekšņa pasaciņa [1978. gadā atkārtots izdevums].
1979: Anna Sakse. Vēstules jaunībai.
1980: Rainis. Atdomas/Quotations.
1984: Vilis Plūdons. Kur dzīvība, tur dzeja.
1985–1988: Aspazija. Kopoti raksti (1–6).
1988: Rainis. Я искал правду ("Es meklēju patiesību").
1990, 1992, 1994: Raiņa un Aspazijas gadagrāmata [kopā ar citiem].
1990: Aspazijai – 125.
1990: Rainim – 125.
1990: Rainim un Aspazijai – 125.
1991: Aspazija. Kad meklē dvēseli [1992., 1997. un 2015. gadā atkārtots izdevums].
1991: Andrejs Pumpurs. Tautai.
1991: Kārlis Skalbe. Līgo!
1994: Mežaparks – nami, cilvēki, likteņi [kopā ar Indru Vijupi].
1999: Ādolfs Erss. Cel altāri no zemes [kopā ar Mirdzu Ersu].
2002: Grāmatas aizkulises [kopā ar Ritu Luginsku].
Citātu galerija
Vaira Vīķe-Freiberga par Saulcerīti Viesi un viņas ieguldījumu literatūrzinātnē
"Ar Saulcerītes aiziešanu latvieši zaudējuši vienu no saviem spožākajiem intelektiem. Saulcerīte bija tāda literatūrpētniece, kura savam darbam piegāja ar visdziļāko nopietnību, kura nerakstīja neko tādu, kas nebija dziļi pārdomāts un nopietni izpētīts. Bet viņai bija arī viegla spalva un stāstnieces talants, kas palīdzēja viņas atklājumus nodot tālāk citiem, kas palīdzēja tautai iepazīt mūsu literatūras augstākos sasniegumus. [..] Viņai bija spēja saskatīt katrā to bērnu, kas vienmēr paliek mūsos, tamdēļ arī viņas pēdējais darbs "Mūžīgie spārni" ir tik dziļi izjusts un viņa tik pareizi kā neviens cits ir uztvērusi Aspazijas būtību un personību. Pati Saulcerīte jau bija tik ļoti līdzīga Aspazijai."Vīķe-Freiberga, Vaira. Valsts prezidentes teiktie vārdi, atvadoties no Saulcerītes Vieses Rīgas kremātorijā 2004. gada 30. decembrī. Laiks, 2005, Nr. 3, 13. lpp.
Viktors Hausmanis par Saulcerīti Viesi un viņas veikumu
"Saulcerīte Viese bija jaunatklājēja, viņa iepazīstināja mūs ar jaunības dienu vēl neiepazīto Raini, viņa atklāja Aspaziju – visā visumā un pilnībā, ar katru gadu ejot dziļāk un dziļāk viņas personības un daiļrades izpētē. Šiem viņas pētījumiem arī varētu likt kopīgu virsrakstu “jaunā Aspazija”, ne gados jaunā, bet no jauna ieraudzītā, no jauna atklātā, no jauna visā pilnībā izpētītā. Saulcerīte Viese ir izcilākā Aspazijas un viena no izcilākajām mūsdienu latviešu literatūras pētniecēm. [..] Pārlūkojot Saulcerītes Vieses darbu sarakstu, pārņem apbrīna un cieņa, cik daudz cilvēks var paveikt, ja viņš nečīkst, bet dara. Gribu vēl piemetināt, ka Saulcerīte Viese bija mūsu Zinātņu akadēmijas Goda locekle un rosīgi ņēma dalību kopējos pasākumos."Hausmanis, Viktors. Saulcerīte Viese (02.08.1932 – 24.12.2004). Zinātnes Vēstnesis, 2005, Nr. 1.
Saiknes
Ieva Viese - Mazmeita
Izglītība
–1950
Siguldas 1. vidusskola
Sigulda
–1955
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Studijas Vēstures un filozofijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.
Darbavieta
1955–1958
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 3, Rīga
Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece.
1958–1973
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 3, Rīga
Fondu glabātāja
1973–1978
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Kritikas un literārā mantojuma redakcijas vadītāja.
1978–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Konsultante referente.
1997
Mežaparka attīstības biedrība
Rīga
Biedrības priekšsēdētāja.
Dalība organizācijās
1968–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre
1990–2004
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Biedre
Ceļojums
1974
Vācijas Demokrātiskā Republika
1976
Vācijas Demokrātiskā Republika
1976
Japāna
Tūrisma brauciens spectūristu grupas sastāvā.
01.1979
Polija
PSRS Rakstnieku savienības komandējums.
08.1980–09.1980
Lielbritānija
Personīgs ielūgums no tēva.
1982
Sofija, Bulgārija
Brauciens uz bulgāru literatūras starptautisko tulkotāju simpoziju.
06.1983
Šveice
Brauciens no PSRS Rakstnieku savienības uz 14 dienām materiālu vākšanai par Raiņa dzīvi un literāro darbību emigrācijā.
09.1983
Sofija, Bulgārija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā uz bulgāru dzejas svētkiem.
08.1984
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
09.1984–10.1984
Lielbritānija
Brauciens pēc ielūguma.
10.1984–11.1984
Grieķija
Brauciens uz desmit dienām Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Rakstnieku savienības speciālās grupas sastāvā.
12.1984
Berlīne
Komandējums uz piecām dienām sakarā ar Kr. Baronam veltīto izstādi Berlīnē.
06.1985
Stokholma
Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.
Piemiņas vietas
18.09.2005
Seski
Uzstādīts piemiņas akmens.Tēlnieks: Indulis Ranka.
Apglabāts
04.06.2005
Viešūrs (Kaķīša ezers)
Pēc pašas vēlmes kremēta un apglabāta Viešūra krastā.
Apbalvojumi
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1985
Raiņa prēmija
Prēmija piešķirta par ieguldījumu Raiņa daiļrades pētniecībā un popularizēšanā.
1990
Aspazijas prēmija
Prēmija piešķirta par ieguldījumu Aspazijas dzīves un daiļrades apzināšanā.
1990
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu.
V šķira
1995