Saulcerīte Viese
02.08.1932 – 24.12.2004
Literatūrzinātniece un rakstniece. Pabeigusi studijas
Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu
valodas un literatūras nodaļā (1955). Strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas
vēstures muzejā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci (1955–1958) un fonda
glabātāju (1958–1973), izdevniecībā "Liesma" par Kritikas un literārā
mantojuma redakcijas vadītāju (1973–1983), kā arī par Rakstnieku savienības konsultanti
referenti (1978–1990). Īpašu uzmanību pievērsusi Aspazijas un Raiņa biogrāfijas
un darbu pētniecībai, kā rezultātā sarakstījusi tādus biogrāfiskās prozas
darbus kā "Randenes vasara" (1965), "Izsistais logs" (1967),
"Mūžīgie spārni" (2004), kā arī monogrāfijas "Aspazija" (1975),
"Jaunais Rainis" (1982), "Gājēji uz Mēnessdārzu" (1990) u.c.
Iesaistījusies Mežaparka attīstības biedrības darbībā, bijusi tās priekšsēdētāja,
kā arī pētījusi Mežaparka vēsturi.