Pauls Frīdrihs Bērents

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Vienības: Pierakstītājs (56)

Darbi: Darba autors (9); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsPauls Frīdrihs Bērents
Papildu vārdilatviešu rakstos arī Behrents, Bährents
Dzimtais vārdsPaul Friedrich Baerent
Saitehttps://bbld.de/0000000417251797
KopsavilkumsPauls Frīdrihs BĒRENTS (Baerent 1866 - 1935) ir Baltijas vācu mācītājs un kultūrvēsturnieks. Viņš ir dzimis Rīgas pilsētas mērnieka ģimenē, pēc tēva nāves bijis spiests pelnīt uzturu ar privātstundām, vēl mācoties elementārskolā un ģimnāzijā. Bērents ir studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē (1886-1891), ieguvis kandidāta grādu; mācītāja pārbaudes gadu aizvadījis Valmierā, vēlāk un līdz 1933. gada decembrim kalpojis Āraišu draudzē. Mīlēts un cienīts mācītājs, atbalstījis latviešu saimnieciskos centienus. Līdztekus mācītāja darbam nodevies arhīvpētniecībai. Bērenta publikācijas vācu un latviešu izdevumos galvenokārt veltītas Cēsu un apkaimes kultūrvēstures izziņai. Par ieguldījumu Latvijas vēstures izzināšanā 1929. gadā Latvijas Universitāte Bērentam piešķīra goda doktora grādu. Bijis vairāku Baltijas zinātnisko biedrību biedrs. Nozīmīgākie darbi: "Pirmie latviešu tautības luterāņu mācītāji" (1924), "Cēsu pilsētas pirmā pamatskola" (1926), "Āraišu baznīca un draudze savu 700 gadu laikā" (1927), "Die kirchlichen Zustande Livlands nach dem nordischen Kriege" ("Vidzemes baznīcu apstākļi pēc Ziemeļu kara", 1903). Bērenta lieldarbs par Vidzemes baznīcām un mācītājiem publicēts jau pēc viņa nāves Vācijā 1977. gadā.
Personiska informācijaPauls Frīdrihs BĒRENTS (Baerent, 1866-1935) ir dzimis Rīgas pilsētas mērnieka Roberta Bērenta (Baerent) un viņa sievas Adelheides dzimušas Vitmanes (Wittmann, 1839-pēc 1934) ģimenē, ģimenē bijuši pieci bērni, brāļi - Karls (1862-1929), vēlāk bibliotekārs un Hugo Oskars Paridons (dzim. 1868).
Pauls Frīdrihs Bērents 1915. gada 26. martā ir apprecējies ar Harietu Gotfrītu (Gottfriedt, 1888-1969). Viņam ir četri bērni: dēli Roberts Kārlis (1916-1945), vēlāk veterinārārsts; Gotfrīds Eduards (1917), Valtrauta (1921), vēlāk precējusies Johansone (Johannsohn) un Dorite (Dorrit, 1922), vēlāk precējusies Hebliga (Heblig), II laulībā Tranina (Tranin).
Dzīves dati precizēti: https://www.geni.com/people/Paul-Friedrich-Baerent... [22.10.21.]
Profesionālā darbība

Publicistika

Sprediķi un autobiogrāfija

1903: Kā Natanaels paliek par Jēzus mācekli? Sprediķis, nr. 9.
1903: Esiet nomodā! Sprediķis, nr. 55.
1932: Mūsu draudžu gani [P.Bērenta autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2.
1933: Mācītāja P. Baerenta dzīves stāsts [autobiogrāfija]. Cēsu Avīze, nr. 360.
1934: Esiet modrīgi! [Atvadu sprediķis]. Svētdienas Rīts, nr.3.

Kultūrvēsturiski raksti un recenzijas

1903: Die kirchlichen Zustände Livlands in der ersten Hälfte des 18. Jahrhunderts. Baltische Monatsschrift, nr. 8, S. 217-238.
1912: Beitreibung der Steuerrückständen im 18. Jahrhundert. Baltische Monatsschrift, nr. 8, S. 269-272.
1923: Āraižu [Araišu] draudzes skolas hronika. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr.8., 9., 10.
1924: Pirmie latviešu tautības luterāņu mācītāji Vidzemē. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
1925: Einige Blätter aus Wendens 700-jahriger Geschichte. Baltische Akademische Blätter, nr. 15.
1926: Cēsu pilsētas pirmā pamatskola. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
1928: Līvu pagasts pie Cēsīm. Burtnieks, nr. 6.
1929: L. Adamoviča grāmatas [recenzija]. Latvju Grāmata, nr. 4.
1929: Kāda lapa no Vidzemes kultūras vēstures XVII gs.. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 3.
1930: Pirmais zviedru valdīšanas laiks Vidzemē. Burtnieks, nr. 7, 611.-618.lpp.
1930: Pirmās latviešu valodas mācības grāmatas sastādītājs [par Rehehūzenu]. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 2.
1931: Doc.arch.P. Kampe. Latvijas baznīcas zvanu vēsture [recenzija]. Daugava, nr.2 (1931), 250.-251. lpp.
1932: Das Schulwesen Wendens im 17. und 18. Jahrhundert. Arbeiten des Zweiten Baltischen Historikertages zu Reval.

Grāmatas

1927: Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā: vēsturisks apskats, sastādīts un Āraišu draudzei veltīts par piemiņu retai jubilejas dienai. Cēsis: K. Dūnis; atkārtots izdevums ASV 1979.g.
1934: Burtnieku draudze 1234.-1934. Īsas ziņas par Burtnieku draudzes celšanos un zelšanu. Burtnieku baznīcas draudzei viņas 700 gadu pastāvēšanas svētkos veltīts. Rīga: AS "Izdevējs".

Enciklopēdisks izdevums par Vidzemes mācītājiem - palicis rokrakstā, vēlāk kolēģu pabeigts un publicēts

1977: Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Begonnen von Paul Baerent. Im Auftrage der Baltischen Historischen Kommission unter Mitarbeit von Erik Amburger und Helmut Speer herausg, von Martin Ottow und Wilhelm Lenz.
Citātu galerijaBlakus darbam draudzē Bērents nodevies vēstures un baznīcas vēstures pētījumiem, piegriezdamies sevišķi Vidzemei, Cēsu apkārtnei un savai draudzei. Viņa darbu skaits skaitliski nav pārāk liels, jo viņš nepiederēja tai publicistu grupai, kas katru archivā tikko atrasto faktu steidzās nodot atklātībai līdz ar plašiem steigā uzmestiem komentāriem un slēdzieniem, bet reprezentēja īsto zinātnieku tipu, kas faktus rūpīgi krāja, kārtoja un pārbaudīja, un kura slēdziens bija pamatots un apsvērts.
No: E. Ķ. [Edgars Ķiploks?]. Dr.theol. h.c. Pauls Bērents [nekrologs]. Universitas, 1935, nr. 8.

1929. gadā Latvijas Universitāte Paulam Bērentam piešķir goda doktora grādu (Dr. theol. h. c.)
SaiknesPaula Fridriha Bērenta vecāmamma - Vecāmāte
Adelheide Bērente (1839–1935) - Māte
Nodarbesmācītājs
literāts
garīdznieks
Dzimšanas laiks/vieta27.10.1866
Rīga
Rīga
IzglītībaRīgas pilsētas elementārskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001

Apmeklēju elementārskolu, kura toreiz neatradās lepnā ēkā, bet kādā vienkāršā koka namā, kurā apm. simts bērnu vienā lielā zālē kopā sēdējām un viens pats skolotājs vecais Froms, visas nodaļas mācīja un sagatavoja vai dzīvei, vai iešanai kādā augstākā skolā.

Mūsu draudžu gani [P.Bērents. Autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2, 34. lpp.


1880 – 1885 (Datums nav precīzs)
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010
Mācību laiks nav precizēts

1886 – 1891
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

studē teoloģiju

Darbavieta1892 – 1893
Vidzemes konsistorija
Valmiera
Valmiera

Mācītāja amata pārbaudes gads Valmierā; 1893. gada maijā iesvētīts mācītāja amatā Rīgā Jēkaba baznīcā, pēc tam atgriežas Valmierā, strādā pie prāvesta - Valmieras diecēzes vikārs.

Nolicis eksāmenus pie Vidzemes konsistorijas 1892. gadā devos uz Valmieru pie mācītāja [Jāņa] Neilanda, lai tur pavadītu praktisko gadu un iemācītos baznīcas grāmatas vest, svētrunas un sprediķus turēt.

No: Mūsu draudžu gani [P.Bērenta autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2, 35. lpp.


16.05.1893 – 1894
Āraišu draudze
Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
"Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Amatas novads, LV-4101

Ievests mācītāja amatā, palīgmācītājs pie mācītāja Johana Frīdriha Vilhelma Veiriha (Weyrich, 1821?-1895).


10.09.1895 – 00.12.1933
Āraišu draudze
Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
"Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Amatas novads, LV-4101

Pensionētā mācītāja Veiriha, prāvesta vietas izpildītāja Gulekes un Straupes mācītāja Kuglera ievests amatā; kalpo Āraišu draudzē līdz pensionēšanās brīdim, atvadu sprediķis no draudzes 1934. gada 14. janvārī.


1900 – 1915 (Datums nav precīzs)
Bērzaines vācu ģimnāzija (1837-1915)
Bērzaines iela 34, Cēsis
Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Ticības mācības skolotājs, darba gadi aptuveni pēc Bērenta autobiogrāfijas, kurā minēts, ka skolā strādājis 15 gadus.


00.09.1905 – 00.10.1906
Vidzemes konsistorija
Rīga
Rīga
Izpilda prāvesta vietu, uzturas Rīgā.

1910 – 1925 (Datums nav precīzs)
Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis
Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Ticības mācības skolotājs, precīzs darba laiks nav noskaidrots, fakts balstīts Bērenta autobiogrāfijā - Cēsu sieviešu ģimnāzijā nostrādāti 15 gadi.
Dalība organizācijās1897
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība

Biedrības biedrs, referents.
1926. gada sapulcē priekšlasījums par A. Bīlenšteinu un viņa darbu pie Bībeles valodas rediģēšanas.
1927. gada sapulcē priekšlasījums par zemnieku dzīvi Cēsu un Āraišu draudzēs 17. gadsimtā
1928. gada sapulcē priekšlasījums par Latviešu literārās (draugu) biedrības dibināšanu un darbību.
Ziņas no: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā. Rīga, 1929, 341.-342. lpp.


1899 – 1935
Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība
Rīga
Rīga

Biedrs, kopš 1909. korespondētājloceklis un kopš 1920.gada līdzdirektors.

1935. gada 10. aprīļa piemiņas pasākumā biedrības prezidents A.Fenereizens norāda uz Bērenta aizraušanos arhīvpētniecību - strādājot pie Vidzemes baznīcas un mācītāju darbības vēstures izziņas, viņš iepazinies ne tikai ar Rīgas un Tallinas, bet arī ar Stokholmas krātuvju materiāliem.


1900 – 1924
Āraišu - Cēsu lauksaimniecības biedrība
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Biedrības priekšnieks

00.09.1909 – 1925
Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrība
Rīgas iela 24, Cēsis
Rīgas iela 24, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Krājuma glabātājs (1909-1925)


1913 – 1935
Igaunijas literārā biedrība
Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia

korespondētājloceklis

Miršanas laiks/vieta04.04.1935
Rīga
Rīga
Apglabāts
08.04.1935
Rīgas Lielie kapi
Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013

1936. gada 4. aprīlī Bērenta nāves piemiņas dienā Lielajos kapos pie Jaunajiem vārtiem Doma draudzes daļā Āraišu draudzes mācītāja Jāņa Meistera (1909-1978) vadībā, pieminot Bērenta ilggadīgos nopelnus savas draudzes labā, noliek kapa plāksni. No: Rigasche Rundschau, nr.77 (02.04.1936).

Diemžēl mūsdienās kapavieta nav identificēta.

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
27.10.1866Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
04.04.1935Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Lielie kapi
(Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013)
08.04.1935ApglabātsKapsēta
4Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
5Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1886 - 1891IzglītībaĒka, māja
6Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
1880 - 1885IzglītībaĒka, māja
7Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
("Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Amatas novads, LV-4101)
16.05.1893 - 1894DarbavietaBaznīca
8Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
("Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Amatas novads, LV-4101)
10.09.1895 - 01.12.1933DarbavietaBaznīca
9Valmiera
(Valmiera)
1892 - 1893DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
01.09.1905 - 01.10.1906DarbavietaPilsēta
11Raunas iela 7, Cēsis
(Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1910 - 1925DarbavietaĒka, māja
12Bērzaines iela 34, Cēsis
(Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1900 - 1915DarbavietaĒka, māja
13Rīga
(Rīga)
1899 - 1935Dalība organizācijāsPilsēta
14Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
1913 - 1935Dalība organizācijāsPilsēta
15Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1900 - 1924Dalība organizācijāsPilsēta
16Rīgas iela 24, Cēsis
(Rīgas iela 24, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
01.09.1909 - 1925Dalība organizācijāsĒka, māja
Pirms 155 gadiem dzimis mācītājs, kultūrvēsturnieks un folkloras vācējs PAULS BĒRENTS

Pauls Bērents (Baerent, 1866-1935) ir dzimis Rīgas mērnieka un pilsētas revidenta ģimenē. Kā Bērents norāda autobiogrāfijā, viņš bijis spiests agri uzsākt darba gaitas: “nebiju vēl 10 gadu vecs, kad tēvs nomira un mātei bija grūti mūs piecus bērnus apgādāt. Tāpēc man pašam bija arī jāpalīdz, devu citiem jaunākiem un kūtrākiem skolniekiem stundas vai sēdēju klāt, kad viņi gatavojās uz nākošo dienu, lai kārtīgi izpildītu savu uzdevumu. Tā kā mūsu stundas [elementārskolā, vēlāk ģimnāzijā] beidzās tikai pēc pulksten trijiem pēcpusdienā, es, pusdienu paēdis, tūlīt devos pie saviem skolēniem un vakarā mācījos pats. Iznāca, ka man nebija nevienas brīvas pēcpusdienas. Jo patīkams bija vasaras brīvlaiks, kuru pavadīju pie kāda radinieka Limbažu tuvumā.” (Cēsu Avīze, nr. 360, 1933). Bērents studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē, pēc beigšanas īslaicīgi strādājis Valmierā, bet no 1893. gada līdz 1933. gadam kalpojis Āraišu draudzē.

Pastorālajā darbā un vaļaspriekos Bērents turpina 19. gadsimta apgaismoto, vispusīgi izglītoto Baltijas vācu mācītāju ceļu – viņš mīl savu latviešu draudzi un to atbalsta, kā vien spēdams. Tā 1900. gadā Bērents piekrīt uzņemties latviešu dibinātās Āraišu – Cēsu lauksaimniecības biedrības priekšsēdētāja amatu, uz sava vārda ņem kredītus par labu zemniekiem - lauksaimniecības tehnikas, minerālmēslu un zālāja sēklu iegādei, atbalstīdams drosmīgākos un čaklākos latviešus saimniekus.

Līdztekus darbam draudzē Bērents ir arī kaislīgs kultūrvēsturnieks. Viņam nav daudz publikāciju. Tās lasāmas Baltijas vācu un, galvenokārt, latviešu preses izdevumos. Tās ir rūpīgos arhīvpētījumos izauklētas. Bērenta zinātniskās intereses ir saistītas ar Vidzemi un tās vēsturi. Viņa grāmata “Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā” (1927, lasāma arī LNB digitālajā bibliotēkā) piedzīvo atkārtotu izdevumu arī ASV 1979. gadā. Bērenta mūža darbs ir Vidzemes baznīcas vēsture un mācītāju leksikons, kas diemžēl pēc 30 gadu pūlēm paliek nepabeigts. Baltijas Vēsturnieku komisijas uzdevumā manuskripts tiek pabeigts un publicēts Vācijā1977. gadā. Krājums “Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918” (“Vidzemes mācītāji līdz 1918. gadam”) jau sen ir kļuvis par bibliogrāfisku retumu, Latvijā, piemēram, tas ir lasāms Nacionālajā bibliotēkā.

Nelielu artavu Bērents sniedzis arī Baltijas vācu folkloristikā. Galvenokārt no savas mātes un vecmāmiņas teiktā viņš ir pierakstījis vairākus desmitus skaitāmpantu, dažas rotaļas un spēles vācu valodā. Jādomā, ar īsiem ziņojumiem par vietējo folkloru Bērents ir uzstājies Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības sapulcēs. Daļa no materiāliem Bērenta dzīves laikā, daļa arī vēlāk, īsi pirms 2. pasaules kara nonākuši Herdera institūta kolekcijā, bet šobrīd atrodas Folkloras krātuvē, ir digitalizēti un skatāmi šeit: http://garamantas.lv/lv/collection/885763/Rigas-Herdera-instituta-folkloras-vakums . Starp kolekcijā atrodamajiem pierakstiem ir arī latviešiem labi pazīstamie skaitāmpanti, piemēram “Anku, Dranku” jeb `Enik, benik...’; “Backe, backe Kuchen” jeb `Cepu, cepu kukulīti..’, rotaļa “Adam hatte 7 Söhne” jeb `Ādamam bij` septiņ` dēli’ un citas. Bērents pierakstījis arī tautas mutē pārveidotās kādas baznīcas zvanu skaņas, kas izklausījušās pēc: “Kümmelschnaps, Cognak, Grog, Rum” jeb `Ķimeņu šņabis, konjaks, groks un rums’ – ar sevišķu uzsvaru uz pēdējo: “Rummmm.”


Māra Grudule

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.