Nora Ikstena
Nora Ikstena (1969) – rakstniece. Raksta stāstus, romānus, biogrāfijas un esejas. Noras Ikstenas darbi tulkotiangļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu valodā. Rakstniece aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos. Saņēmusi Izcilības balvu kultūrā kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pasaulē atpazīstamākā Latvijas rakstniece (2018).
Dzimšanas laiks/vieta
15.10.1969
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi ārstes un aviācijas inženiera ģimenē.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Studiju gados sākusi rakstīt literatūrvēsturiskas apceres.1990: pirmā publikācija – "Poruks Zaratustras krustugunīs" žurnālā "Karogs"(Nr. 9).
1993: literatūrā debitēja ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes–Ķeniņas biogrāfiju "Pārnākšana" (Garā Pupa).
STĀSTU KRĀJUMI
1995: Nieki un izpriecas (Karogs)
1997: Maldīgas romances (Jāņa sēta; atkārtots izdevums: Jumava, 2013)
2002: Pasakas ar beigām (Pētergailis)
2004: Dzīves stāsti (Atēna)
2012: Besa (Mansards)
2014: Ulubeles pasakas (Dienas Grāmata)
2019: Suņa dzīve (Zvaigzne ABC)
2023: Draugi. Vabulīša un Pifāna piedzīvojumi (Dienas Grāmata)
ROMĀNI
1998: Dzīves svinēšana (Atēna)2001: Jaunavas mācība (Atēna)
2009: Amour Fou (Dienas Grāmata)
2011: Vīrs zilajā lietusmētelītī (Dienas Grāmata)
2015: Mātes piens (Dienas Grāmata)
2021: Ūdens mirdzēšana (Dienas Grāmata)
2023: Jōna (Dienas Grāmata)
BIOGRĀFIJAS
1993: Pārnākšana (Par Annu Rūmani–Ķeniņu) (Garā pupa)1999: Brīnumainā kārtā (Par Bruno Rubesu) (Nordik)
2001: Deja un dvēsele (Par Viju Vētru) (Atēna)
2003: Zīdtārpiņu musināšana (Par Māru Zālīti) (Pētergailis)
2006: Nenoteiktā bija (kopā ar Imantu Ziedoni) (Dienas Grāmata)
2007: Esamība ar Regīnu (Par Regīnu Ezeru) (Dienas Grāmata)
2017: Ārprātija piedzīvojumi (kopā ar Aivaru Vilipsonu) (Dienas Grāmata)
ESEJU KRĀJUMI
2006: Sīlis spoguļstiklā (Dienas Grāmata)2009: Šokolādes Jēzus (Dienas Grāmata)
2014: Runā manis vainadziņš (kopā ar Edīti Paulu–Vīgneri) (Mansards)
CITI DARBI
2012: Dzīvespriecīgais vakarēdiens (Dienas Grāmata)2013: Dievmātes draudzene (Dienas Grāmata)
2020: Runādamies (Latvijas Mediji)
2021: Durve un Paraplāns (Zvaigzne ABC)
2023: Draugi. Vabulīša un Pifāna piedzīvojumi (Dienas Grāmata)
IZLASES
2006: Īsproza (Zvaigzne ABC)2011: Starp divām durvīm. Stāsti 1993–2011 (Dienas Grāmata)
2017: Trīs (Romāni "Dzīves svinēšana", "Jaunavas mācība", "Mātes piens") (Dienas Grāmata)
2019: Mīlestība (Dienas Grāmata)
LITERĀRĀ LĪDZDALĪBA CITOS PROJEKTOS
2001: sarakstījusi scenāriju dokumentālai filmai "Pasaules Nepasaule". Režisore Ināra Kolmane.2003: libreta autore XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XIII Deju svētkudeju lieluzvedumam "Mana pasaule". Režisors Igors Linga.
2007: dokumentālās animācijas filmas "Čiža acīm" scenārija autore. Režisors–mākslinieks Edmunds Jansons.
2010: libreta autore komponista Raimonda Tigula četrdaļīgā skaņdarba "Dod, Dieviņi" iestudējumam.
2013: XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncerta scenārija autore. Režisors Uģis Brikmanis.
2015: scenārija autore filmām"Lūgšana mājai" un "Īvāns".
Sarakstījusi scenārijus vairāk nekā desmit dokumentālajām filmām ciklā "Rakstnieki tuvplānā".
TEĀTRĪ
2007:"Dzīves stāsti" (2004)iestudēti teātrī ar nosaukumu "Amariļļi" (Nacionālais teātris, režisore Ināra Slucka).2010: iestudēta izrāde “Amour Fou” pēc Noras Ikstenas romāna “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos” motīviem (Dailes teātris, režisors Dž. Dž. Džilindžers).
2010: balstoties uz Noras Ikstenas prozas darbu “Esamība ar Regīnu” (2007), iestudēta Lilitas Ozoliņas monoizrāde "Regīna" (Dailes teātris, režisore Laura Groza).
CITI
1994: žurnāla "The Review of Contemporary Fiction" viesredaktore. Sagatavojusi žurnāla latviešu prozai veltīto numuru (numurs iznācis 1998. gadā).1995: piedalījusies rakstnieku festivālā Vilenicē, Slovēnijā.
Aktīvi iesaistījusies Latvijas valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos. Bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja (1997). Bijusi Latvijas Literatūras centra valdes priekšsēdētāja un viena no dibinātājām, Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas idejas iniciatore.
1996: uzturējusies rakstnieku komūnā Gentā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
1996: saņēmusi balvu Latvijas inteliģences apvienības jaunrades fonda, Latvijas Rakstnieku savienības un Rīgas Latviešu biedrības literārā kluba "Šķelpata" īsprozas konkursā par "Jente. Savedējas stāsti".
1997: no angļu valodas tulkojusi Džeimsa Finna Gārnera stāstus (Karogs, Nr. 1).
1997: kopā ar citiem organizējusi Ziemeļvalstu kultūras festivāla programmā iekļauto semināru "Neuzticies stāstītājam, uzticies stāstam".
1997:bijusi viena no latviešu literatūras pārstāvjiem starptautiskajā Baltijas valstīm veltītajā Leipcigas grāmatu gadatirgū (Leipziger Buchmesse).
1998: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmija par izcilu radošu darbu – romānu "Dzīve svinēšana".
1998: kopā ar Paulu Bankovski un Maimu Grīnbergu bijusi starp gadskārtējo "Prozas lasījumu" organizētājiem.
2001: saņēmusi Spīdolas stipendiju.
2001–2008: sastādījusi Dzintara Soduma Kopotos rakstus 7 sējumos (kopā ar Maimu Grīnbergu).
2007: pēc Noras Ikstenas stāsta "Amariļļi"
2018: pārstāvējusi Latviju Londonas grāmatu tirgū.
2018: saņēmusi Izcilības balvu kultūrā kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pasaulē atpazīstamākā Latvijas rakstniece.
Piedalījusies daudzos starptautiskos literatūras festivālos un lasījumos Eiropā, ASV un Kanādā.
Noras Ikstenas darbi tulkotiangļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu valodā.
Citātu galerija
"Jau pēc stāstu krājuma "Nieki un izpriecas" (1995) panākumiem Nora Ikstena ar joni ieņem vietu modernajā latviešu literatūrā. (..) jaunās stāstnieces romantiskās odisejas neierobežotā laikā un telpā vada nevis racionāli izprātots stāstījums, bet gan poētiskas māņkustības – metaforu paisuma viļņi un asociatīvas izteiksmes pūsma. Dvēseles dīvainības, mākslīgi uzburti gaisa dārzi un iedomu izpriecas nosaka barokālā manierē veidoto stāstu melodramatisko toni un teatralizēto realitāti. (..) Noras Ikstenas stāstītājas balss pirmoreiz plašāk kļūst pazīstama pēc romāna "Dzīves svinēšana" publicēšanas (1998). Šis izcilākais 90. gadu latviešu romāns atbalsojas pasaulē, un šobrīd Nora Ikstena ir visvairāk tulkotā latviešu modernā autore. (..) "Dzīves stāsti" (2004) jau atvirza nostāk autores tik iecienīto metaforiskās domas izpausmes procesu realitātes pārradīšanā. Pārmaiņas Noras Ikstenas izteiksmes veidā nejauši saslēdzas ar latviešu rakstniecības kopīgo atgriešanos pie laikmetīgās realitātes, dokumentalitātes."
Ieva Dubiņa. Nora Ikstena. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. R.: LU, 2008, 181. lpp.
Par stāstu krājumu "Nieki un izpriecas" (Karogs, 1995)
""Niekus un izpriecas" varētu uzskatīt par tā saukto spēlējošo literatūru, ja vien tas kaut ko jēdzīgu izteiktu. Jo nudien nav skaidrs, kas literatūrā ir un kas nav spēle, kur beidzas spēle un kur sākas nespēle (..). Visāda veida spēļu elementi atrodami katrā no desmit "Niekos un izpriecās" apkopotajiem stāstiem. Ir, protams, spēlēšanās ar dažādu laikmetu kultūras vērtībām, bez kuras vairs nav spējīgs iztikt neviens daudzmaz nopietni uztverams mūslaiku literāts (Ikstenai šīs spēles gan ir rūpīgi ievīstītas metaforu migliņā). Ir spēlēšanās ar efektīgām metaforām. Ikstenas proza ir viens no tiem retajiem gadījumiem (un vēl jo retāks sieviešu rakstītājā prozā), kad efekti tiek radīti bez jebkādiem ārišķīgiem afektiem. Tāpat cita ar citu un pašas ar sevi aizrautīgi spēlējas stāstos aprakstītās personas. (..) Brīžiem pat rodas iespaids, ka Ikstena ar saviem pekstiņiem drusku vazā lasītāju aiz deguna (niekojas un priecājas) saka vienu, domādama pavisam ko citu, lai pēcgalā tiktu uzrakstīts vēl kaut kas cits un ej nu sazini, ko viņa patiesībā domā un grib pateikt. Teksts ir tikai virskārtiņa: apakšā jūtams bezdibenīgs akacis. (..) Nevainīgā iztēle ir iesprostota ikdienišķo priekšstatu, aizspriedumu, priekšrakstu, iedomu utt. čaulā, taču apakšā tomēr verd un mutuļo. Un, kad izdodas čaulā iešķelt plaisu, laukā var izšauties brīnumjaukas lietas arī "Nieki un izpriecas"."
Guntis Berelis. Iztēles plaisas. Diena, Nr.167 (20.07.1995)
Par romānu "Mātes piens" (Dienas Grāmata, 2015)
"Romāna centrā ir kādas dzimtas sieviešu pārmantojamības līnija, un to nevar iegrožot divdesmit gadu nogrieznī. Šai pārmantojamībai ir kāda dziļa, sena sākotne un turpinājums. (..) Noras Ikstenas romāns artikulē vairāku paaudžu pārdzīvoto un apspiesto. Šī grāmata rezonē ar lasītāju tik aizkustinoši, ka kalpo par balsi arī lasītājam vai vismaz par pārdomu un pašrefleksijas platformu. Turklāt romāna papildus konteksts – pamatā izmantojot Noras Ikstenas personīgo dzīvesstāstu un atmiņas par autores māti, piešķir romānam unikālu pievienoto vērtību. Taču Mātes piens kalpo arī kā liecība lielvaru un režīmu destruktīvajai ietekmei uz cilvēku, konkrētu cilvēku, – tā nav tikai iztēlota fikcija vēsturiskā ietvarā, bet gan psihoanalītiska un pašterapeitiska retrospekcija. Arī tāpēc lasītāja pārdzīvojums ir sakāpināts līdz katarsei. (..) Mātes piens nemanāmi izvelk no lasītāja slēptākajiem un neapzinātākajiem kambariem jautājumus par savu lomu šajā cēloņsakarībā, ko sauc par dzīvi. Šī arī ir vislielākā grāmatas vērtība – izraut lasītāju no komforta, pievēršot uzmanību eksistenciāliem ceļa rādītājiem vai maldiem."
Inga Žolude. Eksistenciālais luksus. Punctum, 13.01.2016.
Saiknes
Jānis Ikstens - Bijušais vīrs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Rubene
Dzīvesvieta
1969–1980
Tomsona iela, Rīga
1980–1984
Ikšķile
1984–1994
Rīga
1994–1995
Pirmā vīra Jāņa Ikstena studiju laikā Misūri štata Kolumbijas Universitātē – Nora Ikstena piecus mēnešus dzīvo ASV (laikā pēc pirmās grāmatas iznākšanas).
1996
Ar Sorosa fonda Latvija atbalstu divus mēnešus dzīvo un strādā Ledig House International Writer's Colony ASV.
1996
Rīga
Izglītība
1976–1980
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
1980–1984
Ikšķiles vidusskola
Ikšķile
1984–1987
Rīgas 7. vidusskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
1987–1992
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa.
1994–1995
Kolumbijas universitāte
Misūri
Angļu valodas un literatūras studijas.
Darbavieta
1990–1993
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Zinātniskā līdzstrādniece
1993–1996
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Apskata nodaļas redaktore
1998–1999
Laikraksts "Rīgas Balss"
Balasta dambis 3, Rīga
Galvenā redaktora vietniece
Dalība organizācijās
1996–2011
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
1996
Rīga
Nacionālās grāmatniecības padomes locekle
1997
Latvijas PEN klubs
Biedre
1997
Valsts Kultūrkapitāla fonds
Krišjāņa Valdemāra iela 20, Rīga
Literatūras padomes locekle
1997
Rīga
Nacionālās kultūras padomes locekle un priekšsēdētāja
1997
Latvijas Radošo savienību padome
Rīga
Kultūras padomes locekle
Apbalvojumi
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par romānu "Jaunavas mācība".
Proza
2002
Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par grāmatu "Nenoteiktā bija". Balva piešķirta Norai Ikstenai kā grāmatas sarakstītājai un autortiesību īpašniecei.
Literatūra
2006
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta Imantam Ziedonim un Norai Ikstenai par darbu "Nenoteiktā bija".
Proza
2007
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par stāsta "Amariļļi" jaunu interpretāciju, stāstu dramatizējot un iestudējot Latvijas Nacionālajā teātrī. Stāsts arī tulkots un publicēts angļu un zviedru valodā.
2008
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2008. gada 14. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2008. gada 17. novembrī Rīgas pilī.
IV šķira
2008
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2010
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par darbu "Amour Fou", kas izdots grāmatā latviešu un krievu valodā, kā arī iestudēts Dailes teātrī.
2011
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2012
Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras"
Balva piešķirta par romānu "Mātes piens".
Literatūra
2015
Lielā lasītāju balva
Balva piešķirta par romānu "Mātes piens".
Oriģinālproza
2016
Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par vēsturisko romānu "Mātes piens".
2016
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2016
Izcilības balva kultūrā
Izcilības balva kultūrā 2018 piešķirta Norai Ikstenai kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pazīstamākajai Latvijas rakstniecei pasaulē.
2018
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par romānu "Mātes piens", kas 2015. gadā grāmatas formātā izdots apgādā "Dienas Grāmata", pieejams arī e-grāmatas versijā; tulkots maķedoniešu valodā, angliski, krieviski, ungāru, igauņu un itāļu valodā (2018. gadā izdots arī
2018
Autortiesību bezgalības balva
Balva piešķirta par romānu "Jaunavas mācība", kas 2001. gadā izdots grāmatā ("Atēna"), 2004. gadā tulkots un izdots lietuviešu valodā ar nosaukumu "Gyvenimas yra gyvenimas yra gyvenimas" (tulkojusi Veronika Adamonīte, "Mintis"), 2011. gadā tulkots un izdo
2021