Mātes piens

Noras Ikstenas romāns "Mātes piens" ir sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" devītais darbs. Ilvas Skultes pēcvārds, Aijas Uzulēnas pēcvārda tulkojums.

Publicitātes informācija

Romāns aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Visu romāna tekstu caurauž atteikšanās – no vīra un tēva, no sapņiem un iecerēm, no darba un uzskatiem, no draugiem un tiem, kurus mīlam. Šajā visu paaudžu sieviešu sāpju ceļā ļoti spēcīgs ir piedošanas motīvs. Tas kopš mazotnes ir nepārtraukts uzdevums meitai, lai turētu pie dzīvības māti, kura apzināti viņai liegusi savu pienu, lai neļautu mantot savas sāpes un izmisumu.

Vērtējums kritikā un sabiedrībā

Rakstnieks Arvis Kolmanis: Viens no atklātākajiem, intīmākajiem un nesaudzīgākajiem darbiem pēdējo gadu latviešu literatūrā. Mātes un meitas dzīvesstāstu savijums uz padomjlaika vēsturiskā fona – dziļi emocionāla, arī personiski izdzīvota liecība par to, kā laikmeta un cilvēka sadursmē tiek iedragāti cilvēku likteņi.

Literatūrzinātniece Austra Gaigala: Lai arī Noras Ikstenas romāns "Mātes piens" tapis vēsturiskajā sērijā "MĒS. Latvija, XX gadsimts", vēstures notikumi nav romāna centrā, tie kalpo kā fons mātes un meitas attiecību psiholoģiskajai šķetināšanai. Laikmets šeit ir kā kantora zīmogs uz kartona mapes vāka – saturu tieši neietekmē, bet arī par mapītes izcelsmi aizmirst neļauj. Emocionāli un mākslinieciski piepildīts vēstījums par triju paaudžu sieviešu likteņiem, savstarpējām attiecībām, nesaraujamu saiti un visplašāko izjūtu spektru – no bezcerības, izmisuma, naida līdz beznosacījuma mīlestībai. Ja kādā brīdī šķiet, ka romānā tiek meklēta atbilde uz mūžseno jautājumu un bažām par to, kādai jābūt labai mātei, tad patiesībā tas nozīmē – nepateikt par romānu gandrīz neko. Tā ietilpība sniedzas pāri šādām definīcijām.

Dzejnieks Aivars Eipurs: Tieši šajā romānā, pēc daudzām grāmatām, rakstniece nesaudzīgi konfrontē sevi ar savām saknēm, preparē personību veidojošo pieredzi autobiogrāfiskajā atslēgā. To darot tik skarbi, ka man, vismaz uz laiku, ne tikai jāatmet sociālisma jautrā puse, bet arī jāatceras drūmākas dienas savos juvenīlajos gados. Šis romāns līdz šim ir spēcīgākais rakstnieces radītā iespaids uz mani, jo "Dzīves svinēšana", kaut arī ne bez personīgā, ne bez skarbā, tomēr bija rāmāks mākslas darbs. Darbs ir jo nesaudzīgāks ar to, ka šeit nav mīlestības līnijas, lai arī kā to aiz matiem nepievilktu kritiķi. Mīlestība ir, tikai citās formās, arī rakstīts romāns diez vai naidā – vai tas maz iespējams!
Avots: laligaba.lv

Saņemtie apbalvojumi

2016
Dzintara Soduma balva.Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) gada balva "Kilograms kultūras 2015" nominācijā "Literatūra.Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes balva "Sudraba tintnīca" .