Meikuls Apeļs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (79); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsMeikuls Apeļs
Papildu vārdiMeikulis Apelis
PseidonīmsM. Pārkyuņdāls
KopsavilkumsMeikuls Apeļs (1901–1942)­ – latgaliešu rakstnieks, publicists, literatūrvēsturnieks un pedagogs. Bijis Latgales skolotāju centrālās biedrības un Latgales skolotāju, pašvaldības un sabiedrisko iestāžu darbinieku slimokases priekšsēdētājs un Latgales centrālā muzeja dibinātājs. Vienīgās starpkaru periodā izdotās latgaliešu literatūras vēstures autors. Sarakstījis daudzus kultūrvēsturiski vērtīgus stāstus un tēlojumus par lauku vidi un zemnieku dzīvi 20. gs. 20.– 30. gados.
Personiska informācijaAudzis daudzbērnu zemnieku ģimenē. Bijis apprecēts ar skolotāju Vandu Apeli. Režisores un runas mākslas pedagoģes Antonijas Apeles tēvs.
Profesionālā darbībaSavas gaitas rakstniecībā uzsāka jau laikā, kad mācījās Rēzeknes pilsētas skolā, tomēr pēc kāda laika atteicās no šīs nodarbes. Rakstniecībā atgriezās līdz ar savu pirmo publikāciju "Kai myusu cīmu jaunotne izlītoj breivū laiku" (1922) laikrakstā "Latgalīts".
20. gs. 20.– 30. gados publicējis savus literāros darbus, kritikas, rakstus, pētījumus un krievu dzejas tulkojumus tādos periodiskajos izdevumos kā “Latgalīts”, “Zemnīka Ziņas”, “Zīdūnis”, “Izglītības Ministrijas Mēnešraksts”, “Latgolas Škola”, “Straume”, “Jaunais Vōrds”, “Sējējs” u. c.
Meikuls Apeļs ir bijis žurnāla “Latgolas Škola” (1929–1938), kalendāra “Rekords” (1932) un “Dzymtōs zemes kalendars” (1937, 1938) redaktors, kā arī ir bijis žurnāla “Dzimtines Skaņas” (1925) un laikraksta “Jaunais Vōrds” pielikuma “Literaturai un Mōkslai” redakcijas loceklis.
Par Meikula Apeļa svarīgāko devumu tiek uzskatīts darbs “Latgalīšu literaturas vēsture” (1935), kas bija vienīgais šāda apjoma darbs starpkaru periodā, kurā tiek atspoguļota latgaliešu literatūras sākotne un tās attīstība līdz 20. gs. 30. gadiem.
Meikula Apeļa dzejas darbi lielākoties atbilst romantisma virzienam, savukārt prozas darbiem lielākoties ir raksturīgs detalizēts un reālistisks lauku vides un zemnieku dzīves atspoguļojums.
Meikula Apeļa, Jōņa Turkupoļa un Bronislava Spūļa autorībā ir tapušas trīs skolu lasāmās grāmatas “Dzimtine” (1929, 1929, 1930), kura atšķiras ar to, ka tajā ir iekļauti latgaliešu autoru darbi. Meikuls Apeļs ir izdevis stāstu krājumu “Latgolas sātos” (1932), dzejas krājumu “Liktiņa mantojums” (1937), tēlojumu un dzejas krājumu “Jauneiba un mīla” (1938). Kopā ar Steponu Seiļu sarakstījis un sastādījis grāmatu “Latgalīšu gromotu izstodes materiali” (1936), kurā atspoguļo 1935. gada latgaliešu grāmatu izstādi Rēzeknē.
Apeļa darbi ir atrodami literāri zinātniskajā rakstu krājumā “Sējējs” (1925, 1928), dzejas antoloģijā “Latgalīšu Lyra” (1929), stāstu krājumā “Latgale stāsta” (1940), literāri zinātniskajā rakstu krājumā “Tāvu zeme” (1972), dzejas antoloģijā “Latgalīšu dzejas antologija” (2001).

Izglītība un pedagoģija

1923: Dūmas par školas orstim
1923: Par školānu ekskursijom
1923: Ōrzemiu školōs
1928: Kaidi apstokli kavei obligatoriskōs izgleiteibas realizešonu Latgolā, un kas byutu dorams, lai tūs nuverstu
1928: Pizeimes pi latgališu rakstniceibas vestures pasnegšonas pamatškolos
1928:
Kaidi papyldynojumi byutu ivadami Latvijas vestures programmā
1928:
Izgleiteibas un školu stovuklis Latgolā leidz kara un kara laikā pec "Drywas" apgaismojuma
1929:
Stropet vai nastropet barnu vacokus par barnu nasyuteišonu školā
1929:
Latgalīšu školōtōju tryukums un tō nūvērzšona
1930:
Latgolas školōtōju konferences gaita un lāmumi
1931:
Školu un izgleiteibas stovūklis Krīvijā
1931:
Školu un izgleiteibas stovūklis Leitovā
1931:
Latgolas školōtōju V. Kongress
1936:
Atmūdas laiku darbinīku ceiņa par nacionalū skūlu Latgolā
1936:
Lugu izvēle organizaciju un školu izreikojumim Latgolā
1938:
Latgalīšu školas un citi kulturas pasōkumi Sibirijā

Mācību grāmatas

1929: Dzimtine, pyrmo daļa
1929:
Dzimtine, ūtro daļa
1930:
Dzimtine, trešō daļa

Ceļojumu apraksti

1925: Vokoreiropā
1925:
Latgolas kolnōju un azaru zemē
1926: Pīlubōna leidzonumūs un Lubōna klōnūs
1931: Igaunijas Heidelbera – Tartu (Terbata)

Literatūras vēsture un pētniecība

1929: Ludzas latg. kuļt. veic. b-bas vēsturiska muzeja bibliografiskō nūdaļa
1932: Pyrmo latgališu kalendara 70 godi
1934:
Jaunōkō latgalīšu rakstnīceiba
1935:
Latgalīšu literaturas vēsture
1936:
Latgalīšu gromotu izstodes materiali
1938: Latgalīšu goreigō dzeja XVII–XIX g.s.
1938: Kai topa vīnōta latvīšu raksteiba
1938: Pyrmōs teatra izrōdes Latgolā
1938:
Latgalīšu dzeja vēsturiskā perspektīvē
1939:
Latgaļu periodikas vēsture

Literatūrkritika, recenzijas

1928: Pīzeimes par I. Latgolas rakstniku konkursa dalebniku dorbim
1930: Naaizmērstules literaryskō darbeiba
1935: Dzimtenes mīlesteiba un naatkareigos vaļsts ideja Naaizmērstules rokstūs
1936: Aleksandra Adamāna dzeja
1938:
Jauna grōmota par Latgolas izgleiteibas un kuļturas lītom
1939:
Zeme un sirds
1940:
Aleksandrs Ancāns – "Zeme un sirds"

Vēsture

1925: Stolerovas pamatškola
1929: Kuļturali sabidryska dorba gaita Latgolā leidzkara laikā
1929: Pi kaidim apstoklim tyka atļauta drukas breiveiba latgališim
1929: Latgališu bidreibas XIX. g. s.
1934:
Latgalīšu drukōta vōrda 30 gadu breiveibas pīmiņai
1936:
Drukots vōrds kai latgalīšu nacionalōs atmūdas veicynōtōjs
1936:
Latgalīšu školōtōju centralōs bīdreibas 20 godi
1938:
Latgolas pašvaļdeibu snāgumi breivōs Latvijas laikūs
1939:
Bīdreibas "Latgolas centralais muzejs" 5 godu darbeiba

Biogrāfija

1939: Jōņa Mukōna dzeive

Proza

1932: Latgolas sātos

Dzeja

1937: Liktiņa mantojums
1938: Jauneiba un mīla
Citātu galerija"Apeļa dzejas ir vīnkoršas. Jys ir kūpis gaumi pi klasikim un pats sovā dorbā ir gribējis byut vīnkoršs, patīss un namōkslōts. Jō dorbu saturs patīši taids ari ir, tūmār dzeja prosa ari sovu mōkslu, kaut ari vīnkōršu, bet minimalu mōkslu. Apeļa dzejas tū ari parōda, kaut ari šur tur pret formu sagrākōts. [..] Kai prozā tai dzejā Apeļs uzrōda dzeives cālōja, aicynōtōja un skubynōtōja pazeimes."

Bukšs, Miķeļs. Meikuls Apeļs viņsaulē. Dzeive, Nr. 25, 01.10.1956.

"Apeļs poša spākim ir pasapyldinojis un sasnedzis dizgon plašas zynošonas na tikai praktikā, bet skaitōs ari kai lels specialists teorijā. [..] Apeļs pīskaitams ari kai myusu lobokim žurnalistim un rakstnīkim. [..] M. Apeļs ir cylvāks, kurs nasadzan pec tukšas un lātas slavas un savteigim materialim lobumim, bet sovam pedagoga un radeišonas dorbam nūsadevīs ar sirdi un dveseli."

Tihovskis, Heronims. M. Apeļa 10. godu školotoja jubileja. Zemnīka Ziņas, Nr.20, 12.12.1929.

"Jys nabeja ni kaids orators, vysmoz jys nabeja lobs un skalš sapuļču runōtōjs, jo jam beja seiks pakluss bolss, tūtīsu jō runōs beja lītiškeiba un skaidra dūma. Jys beja dedzeigs organizators, mudynōtōjs un dareitōjs."

Latkovskis, Leonards. Atmiņas par Meikulu Apeli. Dzeive, Nr.29, 01.10.1957.
SaiknesAntonija Apele (1932–2018) - Meita
Nodarbesskolotājs
publicists
rakstnieks
redaktors
literatūrvēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta04.12.1901
Mukoni [uo]
Mukoni, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads
Izglītība1907 – 1911
Antoniški
Antonišķi, Rušonas pagasts, Preiļu novads

Mācījies Antonišķu pagastskolā


1912 – 1916
Rēzeknes pilsētas skola
Rēzekne
Rēzekne

1919 – 1920
Rēzekne
Rēzekne

Beidz skolotāju sagatavošanas kursus.

Darbavieta1920
Rudzātu 6-klašu pamatskola
Rudzāti
Rudzāti, Stoļerovas pagasts, Rēzeknes novads

Skolotājs


1920 – 1930
Stoļerovas sešklašu pamatskola
Stoļerova
Stoļerova, Stoļerovas pagasts, Rēzeknes novads

Skolotājs


1929 – 1938
Žurnāls "Latgolas Škola"
Redaktors
Dalība organizācijāsLatgaliešu skolotāju centrālā biedrība

Priekšsēdētājs


Latgales Tautas universitāte
Rēzekne
Rēzekne

Valdes loceklis, padomnieks


Latgales Centrālais muzejs
Rēzekne
Rēzekne
Dibinātājs, valdes loceklis

Latgales zemnieku partija

Centrālkomitejas loceklis

Deportācija15.06.1941
Miršanas laiks/vieta09.05.1942
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)
Lesnoi, Verkhnekamskiy District, Kirov Oblast, Russia

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Mukoni [uo]
(Mukoni, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads)
04.12.1901Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)
(Lesnoi, Verkhnekamskiy District, Kirov Oblast, Russia)
09.05.1942Miršanas laiks/vietaNezināms
3Rēzekne
(Rēzekne)
1919 - 1920IzglītībaPilsēta
4Rēzekne
(Rēzekne)
1912 - 1916IzglītībaPilsēta
5Antoniški
(Antonišķi, Rušonas pagasts, Preiļu novads)
1907 - 1911IzglītībaCiems
6Rudzāti
(Rudzāti, Stoļerovas pagasts, Rēzeknes novads)
1920DarbavietaCiems
7Stoļerova
(Stoļerova, Stoļerovas pagasts, Rēzeknes novads)
1920 - 1930DarbavietaCiems
8Rēzekne
(Rēzekne)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
9Rēzekne
(Rēzekne)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
Latgaliešu rakstnieks, publicists, literatūrvēsturnieks un pedagogs Meikuls Apeļs dzimis 1901. gada 4. decembrī.

Savas skolas gaitas uzsācis Antonišķu pagastskolā (1907–1911), turpinājis Rēzeknes pilsētas skolā (1912–1916). 1920. gadā pabeidzis skolotāju kursus Rēzeknē.

Strādājis par skolotāju Rudzātu (1920) un Stoļerovas sešklašu pamatskolā (1920–1930). Stoļerovas pamatskolā iepazinies ar savu topošo sievu Vandu, kura arī strādājusi par skolotāju. Ieņēmis galvenā redaktora amatu žurnāla “Latgolas Škola” redakcijā (1929–1938).

Meikuls Apeļs aktīvi iesaistījies sabiedriskajā un kultūras darbībā – viņš bija Latgales skolotāju centrālās biedrības un Latgales skolotāju un pašpārvalžu darbinieku slimokases priekšsēdētājs, viens no Latgales centrālā muzeja dibinātājiem. Organizējis daudzus skolotāju kursus un kongresus, 1935. gada latgaliešu grāmatu izstādi Rēzeknē.

Savas gaitas publicistikā uzsācis 20. gs. 20.–30. gados. Pirmā publikācija bija raksts "Kai myusu cīmu jaunotne izlītoj breivū laiku" (1922) laikrakstā "Latgalīts". Lielākā daļa publikāciju ir raksti par pedagoģijas, izglītības un kultūrvēstures, galvenokārt literatūrvēstures, jautājumiem, tika publicēta arī dzeja, proza un krievu autoru dzejas tulkojumi.

Kopumā ir izdoti četri Meikula Apeļa darbi: stāstu krājums “Latgolas sātos” (1932), literatūrvēsturisko rakstu krājums “Latgalīšu literaturas vēsture” (1935), dzejas krājums “Liktiņa mantojums” (1937), dzejas un tēlojumu krājums “Jauneiba un mīla” (1938).
Nozīmīgākie no tiem ir “Latgalīšu literatūras vēsture”, kura starpkaru periodā bija vienīgais šāda veida izdevums, un “Latgalos sātos”, kurā ir atrodami daudzi kultūrvēsturiski vērtīgi stāsti par Latgales zemnieku dzīvi 20. gs. sākumā.

1941. gada 15. jūnijā Meikuls Apeļs tika apcietināts un nosūtīts uz Vjatkas labošanas darbu nometni (Vjatlagu), kur gāja bojā 1942. gada 9. maijā.

Informāciju sagatavojis Raivis Pudenko

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.