Knuts Skujenieks

Ziņot redaktoram

Kolekcijas (5)

Darbi: Darba autors (142); Atdzejotājs (9); Sastādītājs (5); Redaktors (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (18); Recepcijas persona (60)

Audio/video: Teicējs (2)

Attēli: Persona attēlā(35)

VārdsKnuts Skujenieks
Saitehttps://www.knutsskujenieks.lv
KopsavilkumsKnuts Skujenieks (1936–2022) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954–1956), beidzis Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūtu (1961).1962. gadā nepamatoti notiesāts par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem, septiņus gadus pavadījis ieslodzījumā nometnē Mordovijā (1962–1969). Reabilitēts 1989. gadā.
Desmit dzejoļu krājumu autors, dzejā skaudri tverta cilvēka iekšējās pasaules problēmas, formā tiecies savienot tradīciju ar novatorismu; folkloras intonācijā pausts garaspēks (“Lirika un balsis”, 1978; “Iesien baltā lakatiņā”, 1986). Krājumā "Sēkla sniegā" (1990) apkopota Mordovijas nometnē tapusī dzeja. 90. gadu dzejai raksturīga ironija un pašironija, paradoksāls dzīves vērojums.
Knuts Skujenieks bijis poliglots, atdzejojis no Eiropas tautu valodām, atdzejojis Balkānu tautu, lietuviešu, spāņu, skandināvu, grieķu, poļu, somu u. c. tautu dzejnieku darbus, kā arī šo tautu tautasdziesmas, balādes u. c.
70.–90. gados aktīvi iesaistījies dzejas vērtēšanas procesā, popularizējis cittautu dzeju, rakstījis par folkloru (raksti apkopota krājumā "Paša austs krekls" (1987) un Rakstos).
Skujenieks bijis jauno dzejnieku un atdzejotāju skolotājs, mudinājis latviešu literatūru bagātināt ar cittautu dzejas un folkloras pieredzi.
Personiska informācijaSkujenieka tēvs Emils Skujenieks, māte – aktrise Marija Zauerhāgena Liepājas teātrī. Agri zaudējis māti, Skujenieks nokļuva zīdaiņu namā, no 1939. gada dzīvoja pie tēvamātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās.
Profesionālā darbība1950: pirmā publikācija – dzejolis "Padomju cilvēks" žurnāla "Bērnība" 12. numurā.

Dzeja

Krājumi
1978: Lirika un balsis (arī atdzeja)
1986: Iesien baltā lakatiņā
1990: Sēkla sniegā
1992: Kā putu zīmes
1993: Mūžīgs pusmēness
1994: Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm
2006: Tagad es esmu Aleksandrs
2007: Mūsu dzīve nokalpotā
2010: Nekā personīga
2011: Poga (viens dzejolis 33 valodās)
2013: Kārtis

Izlases

1995: Līdz kailai rokai
1996: Knuta Skujenieka patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā
1997: Parkā par solu
2004: Lirika
2011: Simts
2012: Kā ozola saknei pēc ūdens
2017: Divreiz dzimusī dzeja
2019: Lirika un balsis: dzeja un atdzejojumi

Atdzejojumi

1971: Župančičs, Otons. Bezmiegs. (No slovēņu valodas.) Rīga: liesma.
1978: Aguštiņju Netu. Ar sausām acīm. (No portugālu valodas, kopā ar Leonu Briedi.) Rīga: Liesma.
1994: Arfas vara: skandināvu tautas balādes. Rīga: Nordik.
2021: Brazjūns, Vlads. Atmiņas pārliešana. (Kopā ar Indru Brūveri-Darulieni, Pēteru Brūveri, Jāni Elsbergu, Emiju Grigorjevu, Daigu Lapāni.) Rīga: Latvijas Rakstnieku savienība.
Atdzejojis grāmatas (daudzām arī sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu) no
ukraiņu (L.Ukrainkas "Pērkona māsa", 1970, arī sast.),
slovēņu (O.Župančiča "Bezmiegs", 1971),
spāņu (F.Garsijas Lorkas "Kliedziens", 1971; N.Ģiljēna "Sensemaijā", 1974; G.Mistrālas "Vīnaspiede", 1977),
serbu (D.Maksimovičas "Es prasu žēlastību", 1972),
maķedoniešu (A.Šopova "Ugunsmīlestība", 1974),
grieķu (J.Rica "Liecinājumi", 1977; grieķu tautasdziesmas "Tilts pār Artu", 1981, arī sastādītājs),
poļu (tautasdziesmu krājums "Ābelīte", 1984, arī sastādītājs),
lietuviešu (tautasdziesmu krājums "Zeme cēla zāli", 1986, arī sastādītājs),
somu (E.Lēnrota "Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes", 1993, kopā ar G.Godiņu),
senebreju ("Dziesmu Dziesma", 1993, pēc latviešu parindeņa),
zviedru (K.M.Belmana "Dziesmas, vīns un mazā nāve", 1997),
dāņu valodas (I.Kristensenas "Tauriņu ieleja", 1998; B.Andersena "Svantes dziesmas", 1999, kopā ar P.Jankavu).

Atdzejojis krāj. "Arfas vara" (1994, skandināvu viduslaiku balādes, atdzejojis no dāņu, norvēģu, zviedru, islandiešu, fēriešu valodas), "101 dziesma par mīlestību 27 balsīs" (1995, Eiropas tautu tautasdziesmas), "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi..." (2001, Eiropas tautu dzeja, arī sastādītājs). Tulkojis ap 20 lugu.

Sastādītie krājumi

Literatūrkritika, raksti par folkloru un esejas apkopotas grāmatā "Paša austs krekls" (1987).
Skujenieks mācību grāmatu līdzautors, mācību filmas "Latviešu folklora. Gadskārtu dziesma" scenārija autors.
Sastādījis nerātno dainu izlasi "Puisīts tek uz meitiņu" (1990, arī Skujenieka priekšvārds un pēcvārds), E. Plauža mīlas lirikas izlasi "Pašu mājas princesei" (1997, arī pēcvārda autors). Rakstījis priekšvārdu un pēcvārdu daudziem folkloras tekstu izdevumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī latviešu dzejas grāmatām.

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Skujenieka darbi izdoti daudzās valodās. Zviedru valodā dzejoļu krājums "Sēkla sniegā" (1991).

Literārā līdzdalība citos projektos

Mūziku ar Knuta Skujenieka dzeju komponējuši Dace Aperāne, Romualds Kalsons, Pēteris Plakidis, Uldis Stabulnieks, Imants Kalniņš, Pēteris Vasks, V. Pizāns, Georgs Pelēcis, Jēkabs Janševskis, Marīte Dombrovska, Indra Riše, Daumants Kalniņš izveidojis koncertprogrammu "Drošinājums" ar savām kompozīcijām (2021), izdevis arī CD.

SaiknesEmils Skujenieks (1903–1965) - Tēvs
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
Dzimšanas laiks/vieta05.09.1936
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta1954 – 1956
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē.
Izglītība
Kurmene
Kurmene, Kurmenes pagasts, Bauskas novads
Mācījies Mūru pamatskolā.

1950 (Datums nav precīzs)
Taurkalne
Taurkalne, Valles pagasts, Bauskas novads
Beidzis Taurkalnes Mežvidu skolu 1950. gadā.

1950 – 1951
Jaunjelgava
Jaunjelgava, Aizkraukles novads
Mācījies Jaunjelgavas vidusskolā.

1954
Rīga
Rīga
Beidzis Rīgas 2. vidusskolu.

1956 – 1961
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Tveras bulvāris 25, Maskava

Studijas beidzis 1961. gadā.
Darbavieta
Žurnāls "Padomju Latvijas Sieviete"
Rīga
Rīga
Literārais līdzstrādnieks žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete".


Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Rīga
Rīga
Literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Literatūra un Māksla".
Dalība organizācijās1972
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Latvijas Padomju Rakstnieku Savienības biedrs (kopš 1972. gada).

1989
Latvijas PEN klubs
PEN kluba biedrs

1989 – 2002 (Datums nav precīzs)
Latvijas PEN klubs
Rīga
Rīga

Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītājs no 1989. gada.


1991 – 2003
Rīga
Rīga
Valdes priekšsēdētājs Latvijas Psoriāzes biedrībā.
Deportācija1962 – 1969 (Datums nav precīzs)

1962. gadā nepamatoti notiesāts uz 7 gadiem soda nometnēs par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem.
Reabilitēts 1989. gada 6. jūnijā.

Miršanas laiks/vieta25.07.2022
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Lirika un balsis
Balva piešķirta par krājumu "Lirika un balsis".
Dzeja
1979

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par poļu tautas dziesmu krājuma "Ābelīte" atdzejojumu latviešu valodā.
Atdzeja
1984

Dzejas dienu balva
Iesien baltā lakatiņā
Balva piešķirta par krājumu "Iesien baltā lakatiņā".
Dzeja
1986

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Iesien baltā lakatiņā
Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dzejā (dzejoļu krājums "Iesien baltā lakatiņā").
1987

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995

Tomasa Transtrēmera balva
Balva piešķirta dzejā.
1998

Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis
2001

Latvijas Literatūras gada balva
Dziesma, ej viegli pa manu sirdi...
Balva piešķirta par izlasi "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi".
Tulkojumi
2002

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par darbu "Raksti" (8 sējumi).
literatūra
2008

Atzinības krusts
Ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.)
II šķira
2008

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūrā.
Mūža ieguldījums
2011

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā.
2012

Polijas Kultūras ministrijas medaļa "Par nopelniem Polijas kultūras labā"
2015

Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par Genādija Aihī grāmatas "Paklanīšanās dziesmai" atdzejojumu.
2017

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
05.09.1936Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1954 - 1956DzīvesvietaĒka, māja
3Tveras bulvāris 25, Maskava1956 - 1961IzglītībaĒka, māja
4Kurmene
(Kurmene, Kurmenes pagasts, Bauskas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
5Taurkalne
(Taurkalne, Valles pagasts, Bauskas novads)
1950IzglītībaCiems
6Jaunjelgava
(Jaunjelgava, Aizkraukles novads)
1950 - 1951IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1954IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1972Dalība organizācijāsPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1991 - 2003Dalība organizācijāsPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1989 - 2002Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.