Jōņs Leidumnīks

Dzimis sīkzemnieka Pētera Mozgas ģimenē kā vecākais dēls. Uz Kanādu izceļojuši viņa brāļi un māsa – Antons (1910–?), katoļu garīdznieks, literāts un grāmatizdevējs Staņislavs Mozga (1918–1983), Monika Mozga (precējusies Bojāre; 1925–1970).

Strādājis par ierēdni Varakļānos, Rēzeknē, Kārsavā, Daugavpilī.
1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Dzīvojis Neietingā, veicis aktīvu sabiedrisko darbību latviešu katoļu vidū.
1948. gadā pārcēlies uz Angliju.
1951. gadā pārcēlies uz Kanādu, kur strādājis Sv. Jozefa hospitālī Ontario.

Literārā darbība
30. gadu beigās sācis rakstīt un publicēt dzejoļus latgaliešu periodiskajos izdevumos "Zīdūnis", "Latgolas Vōrds", "Zemnīka Ziņas", "Sauleite", "Daugavas Vēstnesis", vēlāk Vācijā – žurnālos "Dzeive", "Latgolas Bolss" u.c. izdevumos.

1959: pirmajā dzejoļu krājumā "Tāva pogolmā" dzimtenes mīlestība apvienota ar dziļu reliģiozitāti, dzimtās tēva sētas atceres saistītas ar abstraktiem, simboliskiem gara redzējumiem.
1975: dzejoļu krājumā "Vēju stunda" (B. Spūļa prēmija 1976) un turpmākajos dzejoļu publicējumos dominē filozofiska apcere par cilvēka mūžu un tā galvenajām vērtībām.


Darbība periodiskajos izdevumos
No 1954. gada strādājis par sekretāru mašīnrakstītāju Vladislava Loča izdevniecībā.
Piedalījies latgaliešu laikraksta "Latgola", vēlāk "Latgolas Bolss" organizēšanā un izdošanā, sastādījis un rediģējis "Tāvu zemes kalendāru". Šajos izdevumos arī pats publicējis dzejoļus.

Par Jōņa Leidumnīka dzejas krājumu "Vēju stunda" (1975)
"Jau kopš savām agrajām jaunības dienām Joņs Leidumnīks ir publicējis klusuma un ilgu dzejas Latgales avīzēs un žurnālos. Aiz šī dzejām domātā segvārda savus cilvēka, latvieša un trimdinieka sapņus izsapņo un izsāp Joņs Mozga, kas savus trimdas gadus vada Londonā, Kanādā. Viņš ir vidēja auguma, plecīgs vīrs ar acenēm un biežāk sērīgu nekā priecīgu seju. Arī viņa dzeju balss ir vairāk drūma nekā cerīga.
Šī ir viņa trešā dzejoļu grāmata. Tāpat kā viņa divas iepriekšējās grāmatas, arī Vēju stundā ir dzīvota, izjusta un rakstīta dzimtenes atmiņu un ilgu saistījumā. Lai gan Joņs Leidumnīks svešumā ir pavadījis tāpat kā citi tūkstoši latviešu jau pāri par 30 gadu, šejienes dzīve un notikumi viņa dzejā neatbalsojas nemaz. Trimdas dzīvē viņš jūtas kā stacijā vai cietumā, kur pavadījis visus šos gadus. Savā redzējumā un izjūtā viņš ir totāls trimdinieks: tikai viņa augums ir Kanādas Londonā, bet viņa dvēsele nepārtraukti dzīvojusi Varakļānos, Latvijā.
Savos dzejoļos Joņs Leidumnīks ir tēva mājās, runājas ar tēvu, ar māti, ar pavasari un cīruli, ar ganiņu, rudzu ziediem, vakara mieru, mēneša gaismu. Šīm tēmām ir veltītas pirmā un otrā daļa dzeju grāmatā. Trešajai nodaļai virsraksts ir – Kapsētas dārzā. Šeit ir sakopotas dzejas, kas nes visizteiktāko trimdinieka iekšējo un ārējo sāpi. Tanī ir veltījumi mirušajai mātei un māsai. Vientulības sitieni un pulsējumi svētku dienās. Pēdējā nodaļa ir atkal atgriešanās pie pirmo divu tēmām un izteiksmēm. Atmiņu zīmējumi par dzimteni un dienu vadīšana "trimdinieka stacijā".
Savu konceptu par to, kas un kāda ir dzeja, autors ir izveidojis jau savas jaunības dienās, un pasākto ceļu viņš ir uzticīgi un nemainīgi turpinājis. Dzejas vārdus, ritmus un izteiksmes viņš lietā pēc saviem neatkarīgiem likumiem, ko latviešu dzejas pēdējie četrdesmit gadi nav varējuši ne mainīt, ne ietekmēt.
Īsākajās dzejās autoram ir klājies vieglāk atrast īstākus dzejas vārdus un izteiksmes, bez centīgas stāstīšanas – cik sāp sirds, cik dzimtene skaista un mīļa, kā burvīgums dvēs'lē iet... Kad Joņs Leidumnīks glezno savu izjūtu vai dzimtenes atmiņu ainavu ar vienkāršiem vārdiem, viņa dzeja iegūst svaigāku balsi un krāsu. Tādu dzejoļu šinī krājumā Vēju stundā ir laba tiesa:

"Aizīt ceļi tur aiz pļovas,
Tur aiz myusu rejas toli.
Muna lobo tāva rūkas
Vysur mojušas tam pori." (154.)

Joņa Leidumnīka dzeja ir ļoti individuāla, savu sāpi remdētāja. Reizē tā sniedzas no trimdinieka vientulības ar ilgām uz dzimteni, kur mēs vairs varam aiziet tikai sapņos. Joņs Leidumnīks ir trimdinieks un sapņotājs uz savu dzimteni ļoti izteiktā veidā."

Klīdzējs Jānis. Dzimtenes ilgu dzeja. Latvija Amerikā, Nr. 32, 09.08.1975, 3. 17. lpp.

dzejnieks

Joņs Leidumnīks, J. Eļksneits

Hamiltona
Dzīvojis Kanādā, Hamiltonā.

Varakļānu ģimnāzija
Varakļāni
Beidzis Varakļānu ģimnāziju.

Varakļāni
20. gadsimta 30. gados strādājis par ierēdni Varakļānos.

Rēzekne
20. gadsimta 30. gados strādājis par ierēdni Rēzeknē.

Kārsava
20. gadsimta 30. gados strādājis par ierēdni Kārsavā.

Daugavpils
20. gadsimta 30. gados strādājis par ierēdni Daugavpilī.

1951
Londona
1951. gadā pārcēlies uz Kanādu, kur strādājis Sv. Jozefa slimnīcā Ontario.

1954
Vladislava Loča izdevniecība
No 1954. gada strādājis par sekretāru mašīnrakstītāju Vladislava Loča izdevniecībā.

1944
Neietinga
1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Dzīvojis Neietingā.

1948
Anglija
1948. gadā pārcēlies uz Angliju.

1951
Ontario
1951. gadā pārcēlies uz Kanādu.

15.11.1982
Svētā Pētera kapsēta
Apbedīts 15. novembrī Svētā Pētera kapsētā Londonā, Ontario.

Broņislava Spūļa piemiņas komitejas prēmija
Atzinības godalga piešķirta par dzejoļu krājumu "Vēju stunda".
1976