Jānis Grots

1901: 9. februārī dzimis muižas rentnieka Jāņa (1859–1927) un Marijas (dzimušas Apsīte, 1870–1951) ģimenē. Ģimenē ir arī otrs dēls – Kārlis (1893–1919), 1919. gada padomju varas mēnešos Kārlis Grots ir milicis, viņu Katriņā nogalina mežabrāļi.
1920–1922: iesaistās nelegālājā komjaunatnes organizācijā. 1921. gada aprīlī iesaistās Latvijas dzekzceļnieku streika organizēšanā, tiek apcietināts.
1924: pēc dienesta Latvijas armijā Jānim Grotam piešķīra zemi, uz kura viņa tēvs uzcēla māju, kuru nosauca par "Grotupēm", "Grotupēs" dzejnieks pavadījis daudz laika.
1925: 17. septembrī iepazīstas ar Latvijas Universitātes saimniecības padomes darbinieci Natāliju Veisu (dzimusi Druva), “aizsākas mīlestības, kas ilgst četrus gadus, ir daiļradei ierosinoša, dzīvei – skaista, tomēr sarežģīta, smaga. Natālijai ir divi dēli, vīrs no viņas aizgājis. Jauna ģimene neizveidojas.” (Bērsons, Ilgonis. Jāņa Grota gadi un dienas. Grots, Jānis. Kopoti raksti. 7. sēj. Rīga: Liesma, 1974, 330. lpp.)
1930: apprecas ar Strādnieku teātra studisti Intu Dekšenieci.
1934: 12. jūlijā apprecas ar Annu Platausku.
Meita Tamāra (?–11.04.1997.)

1915: sākas Jāņa Grota žurnālista gaitas – 22. septembrī ar pseidonīmu J. Mežmaliets laikrakstā "Jaunais Vārds" iespiesta viņa informācija par dzīvi Ērgļos.
1917: 5. janvārī ar J. Mežmalieša vārdu publicēta pirmā teātra recenzija – par Līdenē izrādīto Andreja Upīša lugu "Balss un atbalss".
1918: 26. oktobrī laikrakstā "Baltijas Ziņas" publicēts pirmais dzejolis "Uz Dzimteni".

Dzejoļu krājumi
1925: Pavasara ūdeņi
1927: Vējš no jūras
1930: Vakara mākoņi
1937: Dziļos sniegos
1938: Vēstules Solveigai
1944: Klusums
1946: Rīta stunda
1948: Nākamība
1951: Augšanas prieks
1959: Vakaru stāsti ciemā

Dzejoļu izlases
1957: Izlase
1959: Izlase
1981: Cimdu pāris
1999: Solveiga mana

Dzeja bērniem
1950: Padomju saulē
1966: Pirmajā sniegā

Lugas (iestudējumi teātrī)
1928: Skrandu karaļu (Ēnu spēle)
1929: Meža dziesma (periodikā 1930)
1929: Akmeņkaļi (dzejas inscenējums)
1929: Lai dzīvo nost!
1929: Sveiki brīvā Latvijā! (grāmatā 1930)
1930: Pēdējā interpelācija
1931: Steņka Razins
1933: Mecenāti
1936: Zelta blusa
1936: Zelta atslēdziņa (grāmatā 1937)
1937: Puškins
1938: Dzīves viļņos

Tulkojumi
1924: Sinklers. Aptons. Ņujorka. Rīga: Saule.
1927: Velss, Herberts. Kad pamostas guļošais. Rīga: Kultūras Balss.
1927–1929: Hašeks, Jaroslavs. Drošsirdīgā kareivja Šveika piedzīvojumi. Rīga: Kultūras Balss.
1929: Žeomskis, Stefans. Pavasara priekšvakarā. Rīga: Kultūras Balss.
1947: Mstislavskis, Sergejs. Pavasara putns. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Jāņa Grota dzejas recepcija mūzikā
Dziesmas ar Jāņa Grota tekstu komponējuši Ādolfs Ābele, Oļegs Barskovs, Georgs Dovgjallo, Jānis Ēķis, Ērika Freimane, Jēkabs Graubiņš, Romualds Jermaks, Sergejs Krasnopjorovs, Valters Kaminskis, Rihards Kohs, Jānis Ķepītis, Ēriks Ķiģelis, Jāzeps Mediņš, Jēkabs Mediņš, Jānis Ozoliņš, Jānis Reinholds, Eduards Rozenštrauhs, Kārlis Ozols, Ēvalds Siliņš, Armands Strazds, Bruno Skulte, Burhards Sosārs, Aleksandrs Valle, Arvīds Žilinskis.

Par Jāņa Grota dzeju
"Neskatoties uz visiem trūkumiem, daudziem šķietas, vistuvāks no jaunajiem dzejniekiem būs taisni Grots, kura mākslā reālisms savienojas ar romantismu – kas laikam būs simpātiskākā modernā kombinācija, neskatoties uz viņas vecumu, pat ikdienišķumu. [..] Asa metaforiskā, gleznieciskā redze, cildena cilvēcības doma, iepriecinoša mīlestības uz vienkāršību ir drošas garantijas Grota skaistā talanta attīstībai. Viņa mākslā iezīmējas līnijas, kuras pēc kara [Pirmā pasaules kara] garīgā sabrukuma, pēc visām ekstravagancēm šķietas esam veselākās, pareizākās un vajadzīgākās."

Sudrabkalns, Jānis. Mūsu jaunākā dzeja: Jānis Grots. Latvijas Vēstnesis, 1924, 26. marts.

Pavasara ūdeņi (1925)
"Jānis Grots ar dzeju krājumu “Pavasara ūdeņi” (“Jaunības” izd. 1925.) parādās starp jaunajiem autoriem kā apdāvināts liriķis. Vēl tikai nepieciešama noskaidrošanās kā stilā, tā mākslinieciskās tieksmēs vispāri. Grots vēl dzejo par visu. Viņš mierīgi liek blakus vismaigāko mīlas dzeju ar visskarbākiem sociālo parādību apdzejojumiem, pantus par moderno pilsētu un lauciniecisko dabas tuvību jauc ar subjektīvu lirismu un objektīvi vērojošu uztvērumu, sentimentālas noskaņas ar aģitējošu tendenci."

Sūna, Edgars. Jaunākie dzejnieki. Latvju Grāmata, 1925, Nr. 3.

Vējš no jūras (1927)
"[..] “Vējš no jūras” satur sevī ļoti daudz dzejisko konkrētību, kas bieži savā sastrēdzinātā plūdumā iegūst pat episka stāstījuma raksturības. Apskatāmās grāmatas pamata noskaņojums tāpēc ir vēstījošs, kam labi atbilst nosaukums “Vējš no jūras” ar savu, no tālumiem slīdošo, ilgu un atmiņu skaistumu. Šai jūsmīgajā jūtoņā var brīžiem nojaust arī ekspresīvākus saviļņojumus, asākus izjūtu konkretizējumus un skarbākus skaņu vai krāsu sakopojumus. Ar nelielu formu daudzumu, kur galvenā kārtā izdalās konvencionālās četrrindas un brīvie ritmi, Grots spēj attēlot, pateicoties viņa vārda skanīgajai daudzējādībai, pietiekoši dažādas pārdzīvojumu kāpes. Parasti viņa pārdzīvojumu dzejiskais kāpinājums iesākas ar kaut kādu spēcīgu ierosinājumu, kas tad tālāk virzās caur aizrautīgu jūsmojumu tēliem, lai beidzot izskanētu vieglu rezignāciju vai mierīgi skaidru nākotnes paredzējumu iespējamībās. Visumā Grota dzejā strāvo spēcīgs pārdzīvojumu plūdums, kas tomēr dažās vietās vēl nav ierobežots attiecīgi iespējamās aistētikas normās kā satura, tā formas ziņā."

Ķikuts, Pēteris. Jauno dzejnieku grāmatas. Ilustrēts Žurnāls, 1927, Nr. 9.

Vakara mākoņi (1930)
"[..] krājumā sakopotie dzejoļi dabīgi sadalās trijās daļās. Vispirms – Tiroles cikls [..]. Viegli slīdošām ainām te skumja pamatnokrāsa, bet nav vēl tā nepārvaramā pesimisma, kas dominē vēlākos tīri individuālos dzejoļos. [..] Vēlākos dzejoļos saskatāmi 2 kontrastējoši novirzieni: dzejoļi, kuros izpaužas autora objektīvais dzīves nojēgums (“Grāvraču svētvakars”, “Akmeņkaļi”, “Miers” u. c.) un individuāli subjektīvā lirika (“Nevairies”, “Viegla elpa”, “Sniega vasara” u. c). Pirmajos dzejnieks grib būt revolucionārs nākotnes karotājs; viņš tic darbam, tic cilvēces atdzimšanai sociālistiskā garā. Un, lai mūsu uzskati būtu kādi būdami, par godu autoram jāliecina, ka šī dzeja ir īsta, tā nav tikai frāze un lozungs. Šinī grupā ir daži īsti labi dzejoļi, ir rindas, kas paliek atmiņā, piem., “Akmeņkaļos” [..] Vispār, spriežot pēc šīm dzejām, varētu domāt, ka savā pasaules uzskatā (ne atsevišķu dzīves parādību uztverē) autors ir optimists, romantiķis, kas noliedz tagadni, bet tic nākotnei, nākotnes cilvēkam. Citādu valodu runā individuālā dzeja. Te dzejnieks bieži pretrunīgs un dažbrīd nojauc to, ko pats cēlis. [..] Ar tikko teikto esam aizkāruši vārīgāko momentu Grota dzejā. Vispirms atzīmēsim, ka savā pesimismā Grots atgādina Ziemeļnieku un Jeseņinu. Bet tie ir bīstami paraugi! Cik viegli šādā visa noliegšanā var zaudēt līdzsvaru, ieslīdēt melodramatismā un nevarībā! Un Grots tam jau dažbrīd stipri tuvu. [..]
Grota stils ir vienkāršs un skaidrs (izņemot dažus tikko pieminētos gadījumus). Viņa pamatā – emocija. Glezna tikai palīglīdzeklis emociju izteiksmei, tikai spogulis psihiskam noskaņojumam."

Kadilis, Jānis. Jānis Grots. Vakara mākoņi. Daugava, 1931, Nr. 2.

Gvido Monblāns, J. Mežmaliets, J. Laimrīts, Titus, Ansis Aivieksts, Tenis Brītiņš

1908–1910
Ērgļu pareizticīgo draudzes skola
Ērgļi
Ērgļu pagasta pareizticīgo Krievkalna skolas trīs klases Jānis Grots pabeidz divās ziemās. Skolotājs Kārlis Dzenis sniedz bērniem ne tikai zināšanas, bet arīs abiedrības izpratnes pamatus.(Bērsons, Ilgonis. Jāņa Grota gadi un dienas. Grots, Jānis. Kopoti raksti. 7. sēj. Rīga: Liesma, 1968, 311. lpp.

1910–1914
Ērgļu luterāņu draudzes skola
Ērgļi
Ērgļu draudzes (luterāņu) skolā Grots aizraujas ar Puškinu, Ļermontovu, Ņikitinu, Koļcovu, Ņekrasovu, Turgeņevu, Tolstoju, Dostojevski."Jau mājās kreiviski izmācījies, mūlēja vairāk krievu nekā latviešu rakstniecību. Grotam arī bij jāiepazīst dzīves ļaunā puse; jāpieredz nabadzības rūgtums un netaisnība, kad līdzskolnieki viņu zoboja noplīsušo drēbju un apavu pēc. (Upīts, Andrejs. Latviešu reālistiskā dzeja. Dzīves ceļi: reālistiskās dzejas krājums. Sastādītājs A. Upīts. Rīga: Dailes un darbs, 1923.)

1914–1915
Zaube
Jaunpils (Zaubes) pareizticīgo pamatskola, uz kurieni pārcēlies strādāt viņa iemīļotais skolotājs Kārlis Dzenis.

31.08.1917–14.03.1918
Rīgas Kultūrtehniskā skola
Tvera
Skola Pirmā pasaules kara laikā tika evakuēta uz Tveru. Jānis Grots mācās Mērīšanas agronomijas nodaļā. Te mācās arī Jānis Medenis.

09.1918–1919
Rīgas Kultūrtehniskā skola
Rīga
Skola atrodas Alberta ielā 10, 1919. gada janvārī–maijā, padomju varas mēnešos, skola maina nosaukumu – Rīgas pilsētas tehnikums – un atrodas Suzdaļas ielā 3.

1920–1923
Latvijas Augstskola
Rīga
Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte

07.1920–30.09.1920
Rīga
Iestājas Izglītības ministrijas Skolu departamenta rīkotajos demobilizēto karavīru kursos un iegūst vidusskolas apliecību.

1923–1928
Latvijas Universitāte
Rīga
Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte (pabeidzi trīs kursus).

20.06.1919–23.06.1920
Latgale
1. Liepājas kājnieku pulka kanceleja, jaunākais rakstvedis.

1920–1921
Rīga
Dzelzceļu virsvalde, jaunākais konduktors

1922–1926
Rīga
Darba ministrijas pagaidu strādnieku apdrošināšanas kase, kontrolieris

05.02.1923–19.03.1923
Laikraksts "Studentu Domas" (1922–1923)
Rīga
Redaktors laikraksta 7.–11. numuram

1924–1934
Laikraksts "Sociāldemokrāts"
Rīga
Literārās daļas vadītājs un teātra kritiķis

1926–1931
Strādnieku teātris
Rīga
Teātra dramaturgs (literārās daļas vadītājs) un direkcijas sekretārs

1928–1931
Žurnāls "Trauksme" (1928–1929)
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis

1940–1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Rīga
Tulkotājs

1944
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Korespondents

1945
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Literārais līdzstrādnieks

1946–1948
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Rīga
Literatūras un mākslas daļas vadītājs

1920–1927
Studentu biedrība "Zemgalija"
Rīga

1923–1934
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība (1917–1940)
Rīga

1924–1934
Literātu biedrība "Domas"
Rīga

1924–1934
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga

1928–1931
Trauksmes grupa
Rīga
Viens no jauno rakstnieku grupas "Trauksme" dibinātājiem

1946–1968
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga

04.1921–06.1921
Rīgas Centrālcietums
Rīga
Apcietināts uz aizdomu pamata par piederību nelegālai komunistu organizācijai.

23.08.1924–25.08.1924
Kauņa
Kopā ar 16 citiem viesojas pie Kauņas studentiem. Žurnālos "Domas", "Studentu Dzīve" un laikrakstā "Sociāldemokrāts" ievietoti Grota raksti par studentu dzīvi.

07.1926
Vīne
Ceļojuma laikā Jānis Grots apmeklē Varšavu (1. jūlijā), Vīni, Badauszē, Zalcburgu, Lincu, Prāgu, Karlsbādi, Marienbādi (16.–17. jūlijs). No ceļojuma iespaidiem rodas apraksts "Pāris nedēļas svešās zemēs".Aktrise Paula Baltābola atmiņās par šo ceļojumu raksta: "Kā mūsu kopējs, izcils notikums bija 26. gada brauciens uz Vīnes olimpiādi. [..] Visā šajā romantiskā apkārtnē vēl kā šodien redzu Jāņa Grota izbrīnas un sajūsmas pilnos skatus. Viņš daudz nerunāja, klusēja, bet savā iekšienē staroja. Bija kādas neparastas gaismas pārņemts. [..] Neaizmirsīšu arī Vīnes burvīgps vīna pagrabiņus, kuros līksmoja austriešu ģimenes, pat ar bērniem. Apbrīnojām austriešu tautas lielo dzīvesprieku un mēģinājām priecāties arī mēs. Sevišķi Jānis Grots tur jutās kā savā elementā, viņš ātri iedraudzējās, un tur viņa temperaments plūda uz āru. Viņš šķīla tāda atjautības un humora dzirkstis un tā priecājās, ka mēs pārējie jutām, ka neesam tikai ziemeļnieki." (Citēts pēc: Bērsons, Ilgonis. Jāņa Grota gadi un dienas. Grots, Jānis. Kopoti raksti. 7. sēj. Rīga: Liesma,
1974, 333. lpp.)

1946
Almati
Rakstnieku savienības komandēts, kopā ar Edgaru Damburu un Arvīdu Griguli dodas uz Kazahiju, lai piedalītos kazahu dzejnieka Džambula 100 gadu dzimšanas dienas svinībās.

06.07.1946–10.07.1946
Almati
Piedalās kazahu dzejnieka Džambula 100 gadu jubilejas svinībās. Latvijas padomju rakstnieku delegācijā arī Arvīds Grigulis un Edgars Damburs.

06.09.1947–09.09.1948
Maskava
Piedalās pilsētas 800 gadu jubilejā kopā ar Mirdzu Ķempi, Valdi Luksu, Jāni Sudrabkalnu un Ādolfu Talci.

10.09.1947–19.09.1947
Kijiva
Apmeklē arī Dņepropetrovsku, Zaporožji, Harkovu un Ukrainas laukus.

20.09.1947–03.10.1947
Baku
Piedalās azerbaidžānņu dzejnieka Nizami 800 gadu jubilejā.

04.10.1947–06.10.1947
Erevāna

07.10.1947–09.10.1947
Tbilisi

12.1948
Maskava
Piedalās latviešu literatūras dekādē Maskavā

1934–1940
Ērgļi
Pelnīja iztiku ar ar neregulārām publikācijām presē, savu lugu izrādēm un fizisko darbu.

1934–1940
Vitrupe
Pelnīja iztiku ar ar neregulārām publikācijām presē, savu lugu izrādēm un fizisko darbu.

1941–1944
Ērgļi
"Vitrupes", strādāja lauku darbus.

02.1981
Blaumaņa kapi
Atklāts tēlnieces Lilijas Līces veidots Jāņa Grota kapa piemineklis.

12.1968
Blaumaņa kapi

Raiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Klusums".
1944

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1967