Jānis Grants
16.06.1909 – 04.12.1970
Jānis Grants (īstajā vārdā – Jēkabsons; 1909–1970) – rakstnieks, kura daiļradē dominē komunistiskās ideoloģijas propaganda. Daiļrade par kara un jūras tematiku. Pēc padomju okupācijas aktīvi darbojās sabiedriskajā un literārajā dzīvē. Viens no Latvijas Padomju rakstnieku savienības organizētājiem 1940. gadā. Piedalījies vairāku latviešu literatūras darbinieku – Pētera Birkerta, Aleksandra Čaka u. c. – "nemarksistisko" tendenču meklēšanā un atmaskošanā.
Dzimšanas laiks/vieta
16.06.1909
Daugavgrīva
Miršanas laiks/vieta
04.12.1970
Rīga
Personiska informācija
Dzimis zvejnieka ģimenē.
No 1922: No 13 gadu vecuma strādājis gadījuma darbus Jaunciema kokzāģētavās, pie zvejniekiem, Rīgas ostā par kuģu un vagonu krāvēju.
1940–1941: aktīvi darbojās sabiedriskajā un
literārajā dzīvē. Aktīvi piedalījies latviešu literatūras darbinieku – Pētera Birkerta, Aleksandra Čaka u. c. – "nemarksistisko" tendenču meklēšanā un atmaskošanā.
Profesionālā darbība
1931: pirmās publikācijas laikrakstā "Pamatšķira" un žurnālā "Strādnieku Sports un Sargs".
Proza
1945: "Mazās upes sākums".
1947: "Kalna sādžas aizstāvēšana" (apvienoti krājumā "Frontes stāsti").
1948: "Frontes stāsti".
1949: "Vēja pusē".
1954: "Aiz mums Maskava".
1959: "Ausma ceļā".
1959: "Šalc zilais lauks".
1962: "Saules lēkti Vēju salā".
1964: "Kuģis piestāj jaunības krastā".
1965: "Doka komandieris".
1968: "Liesmo zilā uguntiņa".
Citātu galerija
"Jāņa Granta prozas pamattēmas – karš un jūra. [..] Granta prozas labākajiem darbiem, kuros nedominē komunistiskās ideoloģijas propaganda, raksturīgs reālistisks, lakonisks stāstījums, precīza un koncentrēta domas izpausme, tēlainība panākta ar rūpīgi izstrādātām detaļām."
Venters, Egīls. Jānis Grants. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 211.–212. lpp.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Jānis Jēkabsons
Darbavieta
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārais konsultants, jauno prozas autoru sekcijas vadītājs
1922
Rīga
No 13 gadu vecuma strādājis gadījuma darbus Jaunciema kokzāģētavās, pie zvejniekiem, Rīgas ostā par kuģu un vagonu krāvēju.
1940–1941
Laikraksts "Darbs"
Rīga
Redaktora vietnieks
29.11.1940–27.06.1941
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Atbildīgais redaktors
11.1940–06.1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Organizēšanas komitejas sekretārs
1942–1944
Laikraksts "Padomju Strēlnieks"
Krievija
Līdzstrādnieks
1942–1944
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Līdzstrādnieks
1942–1944
Laikraksts "Par Padomju Latviju"
Krievija
Līdzstrādnieks
1945–1946
Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde
Rīga
Repertuāra komisijas priekšsēdētājs
1946–1949
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Redaktors
Apcietinājums
Daugavpils
Par nelegālu darbību atradies apcietinājumā Rīgas centrālcietumā un Daugavpilī.
1934–1938
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Par nelegālu darbību atradies apcietinājumā Rīgas centrālcietumā un Daugavpilī.
Izglītība
1919–1925
Bolderājas pamatskola
Bolderāja
1926–1930
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskola
Krišjāņa Barona iela 36, Rīga
Dalība organizācijās
1940–1970
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1943–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs
1952–1970
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
Emigrē
1941
Čuvašijas APSR
Ienākot nacistiskās Vācijas karaspēkam, evakuējas uz Čuvašijas APSR.
1941
Gorohoveca
1941–1942
Taškenta
Guvis ievainojumu Maskavas aizstāvēšanas kaujās un nosūtīts ārstēties uz Taškentu.
Dienests
1941–1944
Sarkanā armija
Krievija
Otrā pasaules kara laikā cīnījās Sarkanajā armijā, tika smagi ievainots un nosūtīts ārstēties uz Taškentu.
Apglabāts
08.12.1970
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Šalc zilais lauks".
Literatūrā
1960