Jānis Austriņš

Dzimis Vecpiebalgas mācītājmuižas kalpotāju ģimenē (tēvs mācītājmuižā bijis par stārastu, māte turpat veikusi moderes pienākumus).

Mūža nogalē traģiski zaudējis dēlu un dzīvesbiedri, palicis bez darba un izdarījis pašnāvību, noslīcinoties Gaujā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Nezināms: "Kāds vārdiņš par tiem luktu gulētājiem baznīcā" (rokrakstā)
Nezināms: "Gaudās par Piebalgu" (rokrakstā)
1862 (sarakstīts): "Latviešu tautas gājums, sevišķi Vidzemē"
1863 (saraksīts): "Latviešu Jāņu dienas dziesma 1863"
1863 (sarakstīts): "Karš starp ritergaru un brīvības varu"
1863 (sarakstīts): "Kāds vārdiņš par Vecpiebalgas baznīcā gājējiem"
1867: "Latvju tautas liktenis"
1928: "Laiku grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem"

Garlība Merķeļa, Krišjāņa Valdemāra, jaunlatviešu ietekmē rakstījis formā neveiklus, bet iejūtīgus dzejojumus par latviešu zemnieku beztiesisko dzīvi, dziļo postu un brīvības cīņām. Dzejojumi galvenokārt izplatīti rokrakstos, anonīmi.

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

J. Austriņš bijis ne tikai skolotājs, bet arī kora dziedātājs un diriģents. Viņš bieži rīkojis kopīgus koncertus Trikātas un Piebalgas dziedātājiem, tāpat viņa vadībā notikušas teātra izrādes.

Atbalstījis jaunlatviešu idejas, iesaistījies Vidzemes zemnieku kustībā. Klusībā atbalstījis arī 1905. gada revolūciju, taču pats tajā nepiedalījies.

PAR SKOLOTĀJA GAITĀM JAUNVĀLES SKOLĀ

"Vecbāgu Rozenbergi un Jaunvāles pamatskolas skolotājs Polikarps, kas šinī skolā mācījušies, stāsta, ka J. Austriņa laikos skola bijusi labi iekārtota un apkopta; piem. puķes cauru ziemu ziedējušas skolas logos. Arī mācību ziņā skola bijusi labi nostādīta; piem. rēķināšanas uzdevumiem viņš saturu ņēmis no vietējās saimnieciskās dzīves; vēlu vakaros pamudinājis skolēnus iepazīties ar zvaigznēm un mēnesi; vasaras brīvlaikā gandrīz katru gadu sarīkojis skolas svētkus ar dziesmām un citiem bērnu priekšnesumiem."
Dreimanis, P. (1928). Autora īsa biogrāfija. Austriņš, J. Laiku grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem. Rīga: Latvijas nacionālo skolotāju savienība.

"Apvienoto Jaunbrenguļu un Jaunvāles pagastu Cempu skola atradās tikai kilometrus piecus no manu vecāku mājām. Tur veselus 35 gadus darbojās apdāvināts paidagogs – Jānis Austriņš no Vecpiebalgas Austriņu dzimts. Skolotāju semināru viņš nebija apmeklējis un savas daudzpusīgās zināšanas ieguvis pašmācības ceļā. Pateicoties Austriņa spējām un pūliņiem, Cempu skola bija nostādīta priekšzīmīgi tiklab telpu, kā mācības līdzekļu ziņā.
Jau vidusskolas audzēknis būdams, es bieži mēroju ceļu uz Cempiem, lai izlūgtos no vienmēr atsaucīgā Austriņa padomu jautājumos, ar kuriem paša spēkiem netiku galā, vai patapinātu no viņa bibliotēkas kādu grāmatu. Un tādu apmeklētāju kā es Austriņam bija daudz. Viņš mīlēja grāmatas, pats bija cītīgs lasītājs un neatlaidīgi pamudināja citus uz lasīšanu. Viņa bibliotēka saturēja ne vien mūsu pašu daiļliterātūru, bet arī vācu un krievu rakstnieku darbus. Abas svešvalodas Austriņš pārvaldīja pilnīgi. Viņa bibliotēkā varēja arī atrast ne mazumu populārzinātnisku darbu ārzemju izdevumos. Visa šī bagātība bija pieejama plašākai apkārtnei. Vecpuisis būdams, Austriņš sabiedriskai un saviesīgai dzīvei varēja veltīt vairāk laika nekā ģimenes cilvēks. Un viņš to darīja ar visu sirdi, sevišķi kā kora diriģents un priekšlasījumu rīkotājs. Pēc dabas labsirdīgs, viņš varēja būt ciets un nelokāms tur, kur viņam nācās aizstāvēt savu latvisko pārliecību.
Beidzamo reizi es apmeklēju savu tēvišķo draugu pirms 45 gadiem Valmierā, kad jau pats biju sācis staigāt skolotāja gaitas. Viņš tur – Pārgaujā – pavadīja mūža vakaru, dzīvodams savām iemīļotām grāmatām un atmiņām. Man šī neikdienišķā personība palikusi atmiņā tāda, kādu to toreiz piedzīvoju: redzu viņa dzīves gudrības noskaidrotos vaibstus, augsto domātāja pieri, kuplo, balto patriarcha bārdu."
Krieviņš, E. Senā gaismā. Latvija, Nr. 37, 25.09.1954.

PAR LITERĀRO DARBĪBU

Par atmodas idejām daiļradē
"Jānis Austriņš ļoti sajūsminājās par tautas atmodu un apdziedāja to savos dzejoļos, kurus tos laikos nevarēja iespiest; kāds dzejolis gan iespiests Pēterpils krievu žurnālā, bet šis žurnāls konfiscēts. Šinī dzejoli J. Austriņš apdziedājis muižnieku bēdas kā latviešu atmodas atskaņas. Sajūsma par tautas atmodu pamudināja J. Austriņu sarakstīt arī iespiežamo "Laiku-grāmatu", kurā viņš stāsta, par latviešu labklājības pieaugšanu un sabiedrības diferenciāciju."
Dreimanis, P. (1928). Autora īsa biogrāfija. Austriņš, J. Laiku grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem. Rīga: Latvijas nacionālo skolotāju savienība.

Par dzejojumu "Latviešu tautas gājums"
"Aleksandrs Apinis stāstīja par piebaldzēnu Jāni Austriņu. Atšķirībā no F. Brīvzemnieka J. Austriņš laikam nav bijis personiski pazīstams ar Andreju Pumpuru, taču divos Pumpura dzejoļos ir jūtama J. Austriņa dzejas ietekme. Referents pastāstīja par J. Austriņa 66 pantus garo dzejojumu "Latviešu tautas gājums", kurā ietverta latviešu tautas vēstures gaita un raksturota tas apspiestība XIX gadsimtā. Dzejojums ir bijis populārs līdz pat XX gadsimta sākumam, tas no Vidzemes izplatījies arī Kurzemē. A. Apinis raksturoja J. Austriņu tieši kā zemnieku interešu aizstāvi, uzsvēra viņa un jaunlatviešu uzskatu atšķirības."
Vēvere, I. Tālu skanošais vārds. Padomju Jaunatne, Nr. 187, 27.09.1986.

Par grāmatu "Laiku grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem"
"Par pārmaiņām Vidzemes zemnieku dzīvē no 1863. līdz 1887. gadam interesantas ziņas sniedz Jāņa Austriņa "Laiku grāmata", vienīgā šai laikmetā publicētā chronika. Kaut arī tā raksturo notikumus Trikates draudzē, vispārīgā rakstura pārmaiņas var attiecināt uz visu Vidzemi, jo kā dabiskie, tā kulturālie apstākļi tur bija diezgan līdzīgi."
Dreimanis, P. Pārmaiņas Vidzemes zemnieku dzīvē 19. g. s. otrajā pusē. Akadēmiskā Dzīve, Nr. 7, 01.09.1964.