Elmīra Egle

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsElmīra Egle
Dzimtais vārdsElmīra Veismane
KopsavilkumsElmīra Egle (dzimusi Veismane, 1895–1979) – bibliogrāfe, redaktore. Bibliogrāfa, literatūrvēsturnieka, tulkotāja Kārļa Egles sieva. Devusi vērtīgu ieguldījumu, palīdzot un kopā ar Kārli Egli strādājot pie bibliogrāfiju sastādīšanas, literatūrzinātnisko publikāciju sagatavošanas, K. Egles veikto tulkojumu un atdzejas slīpēšanas. Vākusi bibliogrāfiskos materiālus K. Egles sakopotajam latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumam "Atziņas" (1923–1924), strādājusi pie Jāņa Poruka, Jāņa Jaunsudrabiņa, Andreja Upīša, Aspazijas un Raiņa bibliogrāfiju sastādīšanas. Elmīras Egles veikumu raksturo vairāki Kārļa Egles dienasgrāmatu ieraksti, kā arī laikabiedru atmiņas, taču pati Elmīra strādājusi anonīmi, nevēlēdamās tikt uzrādīta kā darbu līdzautore. No 1944. līdz 1953. gadam bibliogrāfe Jāņa Misiņa bibliotēkā.
Personiska informācijaTēvs – tautskolotājs Pēteris Veismanis.

1920. 6. VI Vecpiebalgas baznīcā salaulāta ar 7. Siguldas kājnieku pulka kara ierēdni, vēlāko bibliogrāfu, literatūrvēsturnieku un tulkotāju Kārli Egli (1887–1974).
Citātu galerija"Atceroties Kārli Egli un viņa nopelnus, nekādā ziņā nedrīkstam aizmirst arī viņa uzticīgo dzīves un darbu līdzgaitnieci Elmīru Egli (1895.–1979.). Viņa allaž bija darbīga un gudra palīdze visos Kārļa Egles pasākumos – bibliogrāfijā, literatūras mantojuma apguvē, tulkošanā un atdzejā. Bez viņas pašaizliedzīgā atbalsta Kārļa Egles paveikto darbu kalns nebūtu tik liels, kāds tas tagad ir."

Valdemārs Ancītis. Dižu tautas darbinieku pieminot. Oktobra Karogs (Alūksne), Nr. 76, 26.06.1982, 3. lpp.

"Elmīra Egle [..] vairāk nekā 54 gadus (1920.–1974.) [..] Kārļa Egles dzīvesbiedre un tuvākā līdzgaitniece viņa plašajā literatūras un kultūras darbā. Elmīrai Eglei piemita trīs šādam darbam nepieciešamas īpašības: dziļas, lielākoties pašmācībā iegūtas, zināšanas, izcils čaklums un neatlaidība, teicama valodas un stila izjūta. Ļoti kautra būdama, Elmīra Egle nekur neatļāva minēt sevi līdzās Kārļa Egles vārdam. Taču droši varam sacīt, ka īstenībā nav gandrīz neviena Egles darba, kam savu roku nebūtu pielikusi arī viņa dzīvesbiedre. Ko viņš 54 gados devis iespiešanai, tam visam ir klāt viņas vērtējums, padoms.
Kārļa Egles literatūras tulkojumi, it īpaši Rabindranata Tagores daiļdarbu, veikti jo ciešā abu dzīvesbiedru sadarbībā. Tagad vairs nav iespējams pateikt, kuru vārdu vai kuru rindu kādā Tagores dziesmā latviskojis Kārlis, kuru Elmīra Egle.
Kārļa Egles bibliogrāfa un literatūrvēsturnieka darbā Elmīra Egle palaikam veikusi tā dēvētā melnā darba smagumu. Kārlis norādīja darba ideju, izstrādāja plānu un noteica tā vadlīnijas, rūpējās par pēdējo slīpējumu, bet materiāla kopvākšana, kartotēkas, rādītāji un tūkstoši šķietami maznozīmīgu, bet patiesībā vajadzīgu sīkumu tika atstāti Elmīras Egles rokās. [..]"

Valdemārs Ancītis. Literatūras darbinieces piemiņai. Dzirkstele (Gulbene), Nr. 50, 26.04.1979, 4. lpp.

"Poruka Kopotu rakstu 20 sējumu sagatavošanā izcils palīgs bijusi Elmīra Egle. Par to liecina K. Egles ieraksts: "Poruka kopoto rakstu šā manuskripta (visu 20 sējumu) sagatavošanā man ļoti daudz palīdzēja mana dzīves biedre Elmīra Egle, gan salīdzinādama tekstus ar rokrakstiem un pirmiespiedumiem, gan vienu otru gabalu pārrakstīdama un korektūru lasīdama. Bez viņas piepalīdzības man grūti būtu tik rūpīgi un pamatīgi īsā laikā sagatavot šo izdevumu. Atzīmēju to te, jo jaunā izdevuma priekšvārdā viņu pieminēt viņa man neatļāva.""

Līvija Labrence. Kārlis Egle un viņa arhīvs ZA Fundamentālajā bibliotēkā. Varavīksne, 1987, 202.–219. lpp. [212. lpp.]

"Elmīra Egle dzimusi 1895. gada 9. aprīlī Druvienā, beigusi Cēsīs ģimnāziju. Kad E. Egle pēc Pirmā pasaules kara gaitām 1917. gadā atgriezās tēva mājās, sākās abu druvēniešu ciešā draudzība un kopš 1920. gada arī kopējā dzīve, kas turpinājās vairāk nekā pusgadsimtu. Elmīra ātri iejutās Kārļa literārajā darbā un kļuva viņam ne tikai palīgs, bet arī labākais kritiķis un rosinātājs. K. Egles sakopotajam latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumam "Atziņas" (1923–1924) Elmīra vāca bibliogrāfiskos materiālus. Ļoti aktīva bija viņas līdzdalība arī J. Poruka, J. Jaunsudrabiņa, A. Upīša un jo sevišķi Aspazijas un Raiņa bibliogrāfiju veidošanā. Ar Raiņa bibliogrāfiju, kas aptver vairākus tūkstošus mašīnraksta lapu, Elmīra darbojās līdz pat pagājušajai [1978.] ziemai, kad viņa nodeva Raiņa muzejam bibliogrāfijas pēdējos palīgrādītājus.
Visi K. Egles tulkojumi, jo sevišķi Tagores dzejas latviskojums, ir tapuši ar Elmīras Egles līdzdalību: ar dziļu valodas izjūtu viņa slīpēja vai katru tulkojuma rindu, līdz tas ieguva nevainojamu skanējumu. "Ar tīrāko apziņu patiesībai par labu es varu apstiprināt, ka es nebūtu literāri padarījis pat ne pusi no tā, ko es esmu tagad 30 gadu laikā veicis, ja man nepalīdzētu mana mīļā Elmīra," rakstīja K. Egle 1949. gadā. Taču Elmīrai bija stingrs prasījums: viņu nedrīkstēja minēt kā darbu līdzautori. Tagad, kad viņa aizgājusi aizsaulē, ar pateicību varam pieminēt viņas devumu latviešu literatūrai un grāmatniecībai."

Konstantīns Karulis. Atvadoties no Elmīras Egles. Karogs, Nr. 6, 01.06.1979, 190.–191. lpp.
SaiknesKārlis Egle (1887–1974) - Vīrs
Rūdolfs Egle (1889–1947) - Svainis
Nodarbesskolotāja
bibliogrāfe
redaktore
Dzimšanas laiks/vieta09.02.1895
Druviena
Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads
Izglītība1905 – 1907
Druvienas pagastskola
"Vecā skola", Druviena
Vecā skola, Ozoli — Liezere — Tirza — Stāķi, Rožlīči, Druviena, Gulbenes novads, Vidzeme, LV-4426, Latvija
No 1905. līdz 1907. gadam mācījusies Druvienas pagastskolā.

1907 – 1910
Liezēres draudzes skola
Liezēre
Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads
No 1907. līdz 1910. gadam mācījusies Liezeres draudzes skolā.

1911 – 1916
Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis
Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
No 1911. līdz 1916. gadam mācījusies Kristīnes Apkalnes sieviešu ģimnāzijā Cēsīs. Beigusi papildklasi, iegūstot mājskolotājas tiesības.
Darbavieta1916 – 1919
Druviena
Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads
No 1916. līdz 1919. gadam strādājusi par mājskolotāju Druvienā.

1922 – 1944
Rīga
Rīga
No 1922. līdz 1944. gadam strādājusi privāti Rīgā.

1944 – 1953
Rīgas pilsētas J. Misiņa bibliotēka
No 1944. līdz 1953. gadam bibliogrāfe J. Misiņa bibliotēkā.
Ceļojums00.03.1931
Merana
Merana, Alessandria, Piemonte, Italia
Devusies līdzi savam vīram Kārlim Eglem, viņam ārstējot tuberkulozes uzliesmojumu.
Miršanas laiks/vieta09.04.1979
Rīga
Rīga
Apglabāts14.04.1979
Vecpiebalgas Vidus kapi
Gaismas iela, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Druviena
(Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
09.02.1895Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
09.04.1979Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Vecpiebalgas Vidus kapi
(Gaismas iela, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
14.04.1979ApglabātsKapsēta
4"Vecā skola", Druviena
(Vecā skola, Ozoli — Liezere — Tirza — Stāķi, Rožlīči, Druviena, Gulbenes novads, Vidzeme, LV-4426, Latvija)
1905 - 1907IzglītībaĒka, māja
5Liezēre
(Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads)
1907 - 1910IzglītībaCiems
6Raunas iela 7, Cēsis
(Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1911 - 1916IzglītībaĒka, māja
7Druviena
(Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
1916 - 1919DarbavietaCiems
8Rīga
(Rīga)
1922 - 1944DarbavietaPilsēta
9Merana
(Merana, Alessandria, Piemonte, Italia)
01.03.1931CeļojumsReģions, apgabals

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.