Literārā darbība
1926: pirmā publikācija dzejolis "Lords" laikrakstā "Brīvā Zeme" 19. septembrī.
Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Burtnieks", "Zaļā Vārna", "Jaunā Nedēļa", "Daugava", "Latvju Mēnešraksts" un citviet.
1931: žurnālā "Piesaule" publicēts pirmais īsprozas darbs, novele "Stulbenis" (Nr. 9.).
1957: žurnālā "Zvaigzne" (Padomju Latvija) publicēts tēlojums "Neierastā Amerika".
Literārie darbi
Īsprozas darbi (novele, stāsti, apraksti, tēlojumi)
1936: “Maestro”.
1940: Nestundas.
1943: “Ģīmetne”.
1946: “Kazanovas mētelis”.
1946: “Teoduls Supersakso”.
1946: “Uguns pilsēta”.
1948: “Čingishana gals”.
1950: “Sīkstā dzīvība”.
1951: “Švābu kapričo”.
1954: “Neierastā Amerika”.
1956: “Karuselis”.
1958: “Sveiciens Sofijai Ozo”.
1961: “Divi kāpieni”.
1962: “Mana banka”.
1969: “Pēdējais mohikānis”.
1970: “Pasmaidot”.
1977: “Kas izpostīja latvisko stūrīti?”
1992: “Ciemiņš no dzimtenes”.
1999: “Ziemassvētku stāsti” / sastādījis Viktors Hausmanis.
Dzejas krājumi
1938: “Vientulis un dzīrotājs”.
1941: “Mijkrēslī” kopā ar Andreju Johansonu.
Romāni
1940: “Līgavu mednieki”.
1946: “Homo novus”.
1951: “Adžurdžonga”.
1952: “Laimīgie”.
1954: “Cilvēks no Mēness”.
1955: “Es nebiju varonis”.
1956: “Misters Sorrijs”.
1958: “Omartija kundze".
1959: “Ilze”.
1961: “Malahīta dievs”.
1961: “Vai te var dabūt alu?”.
1962: “Pansija pilī”.
1963: “Pēdējais raidījums”.
1966: “Nav tak dzimtene”.
1967: “Tiesa nāk”.
1968: “Bezkaunīgie veči”.
1970: “Cilvēks mežā”.
1971: “Es nepievienojos”.
1976: “Piecas dienas”.
1980: “Vai zini zemi, citronas kur zied?”
Lugas
1944: “Kosma konfirmācija”.
1944: “Pa purna tiesu”.
1974: “Lūdzu ienāciet, ser!”, 2 grāmatās.
1990: “Lugas”.
2016: “Cilvēks grib spēlēt”.
Darbība kā māksliniekam un mākslas kritiķim
1934: sākt publicēt apskatus par mākslas izstādēm, nacionālās glezniecības un mākslas problēmām.
1935: sākt piedalīties mākslas izstādēs.
Rakstījis apskatus par mākslas dzīvi Parīzē (laikrakstam "Rīts", 1937), par igauņu, lietuviešu, itāļu,glezniecību.
Kā mākslas students piedalās "Mūksalas mākslinieku biedrībā";
1936: kļuva par biedrības priekšsēdi.
Par latviešu gleznotājiem un mākslas procesiem turpināja rakstīt arī trimdā.
Darbs periodiskajos izdevumos
No
1938:laikraksta"Jaunākās Ziņas" līdzstrādnieks
1940–1941: strādājis žurnālā "Atpūta" (dokumentāls tā laika attēlojums sniegts romānā "Piecas dienas", 1976).
1942: laikraksta "Tēvija" mākslas kritiķis.
Darbojies arī kā teātra kritiķis, rakstījis galvenokārt par ASV Rietumkrasta latviešu, tostarp Sanfrancisko mazā teātra iestudējumiem.
Filmu kritiķis
Darbojās Holivudas preses grupā
Hollywood press corps, apmeklēja jaunāko Holivudas filmu pirmizrādes, tikšanās ar aktieriem un kino industrijas pārstāvjiem un ar jauniem kino pasaulē informēja latviešu lasītājus dažās trimdas zemēs. Arī par kino forumiem –
Zelta Globs un
Oskars. Vērojumi iestrādāti grāmatā "Lielais mēmais" (1972), tajā atrodamas bagātīgas ziņas par latviešiem un pasaules kinovēsturi.
Regulāri publicēja laikrakstā "Laiks" sleju "Filmu apskats.
Regulāri publicēja laikrakstā "Latvija" sleju "Jaunākās filmas".
Regulāri publicēja laikrakstā "Austrālijas Latvietis" sleju "Laikmetīgas filmas.
Lugu iestudējumi teātros
1943: 16. decembrī Dailes teātrī komēdija "Kosma simfonija" Kārļa Veica režijā.
1944: 20. aprīlī Rīgas Dramatiskajā teātrī komēdija "Par purna tiesu" Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā.
1945: 26. decembrī Vircburgas latviešu teātrī luga "Par purna tiesu" Lilijas Salnās režijā.
1946: 14. jūlijā Augsburgas-Haunštetenes latviešu teātrī luga "Labāki cilvēki" Augusta Mitrēvica režijā.
1947: Vācijā luga "Kazanovas mētelis" Osvalda Uršteina režijā.
1947: 7. jūnijā Mērbekas Latviešu teatrī luga "Galma gleznotājs" Osvalda Uršteina režijā.
1948: 29. oktobrī Eslingenas Latviešu teātrī luga "Galma gleznotājs" Kārļa Veica režijā.
1952: 25. martā Upsalas Latviešu teātrī luga "Kazanovas mētelis" K. Lesiņa režijā.
1953: 6. novembrī Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas ansamblī luga "Labāki cilvēki" Osvalda Uršteina režijā.
1955: 1. aprīlī Sidnejas Latviešu teātrī luga "Sandra" Kārļa Gulberga režijā.
1955: 4. martā Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Kazanovas mētelis" Otīlijas Skrastiņas režijā.
1955: 13. maijā Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas ansamblī luga "Sandra" Osvalda Uršteina režijā.
1955: 20. novembrī Sūfolsas Latviešu biedrības dramatiskajā kopā luga "Sandra" Pētera Kalniņa režijā.
1957: 4. martā Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Kazanovas mētelis" Babetes Blicavas režijā.
1957: 29. martā Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Galma gleznotājs" Babetes Blicavas režijā.
1957: 28. septembrī Daugavas Vanagu teātrī Kanādā luga "Kazanovas mētelis" Fēliksa Lintiņa režijā.
1957: 5. oktobrī Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansamblī luga "Galma gleznotājs" Jāņa Lejiņa režijā.
1957: Indianapoles latviešu dramatiskajā ansamblī luga "Pa purna tiesu" Jāņa Ādamsona režijā.
1958: 18. oktobrī Milvoku aktieru kopā lugā "Galma gleznotājs" Pētera Ozola režijā.
1959: 1. martā Sidnejas Latviešu teātrī luga "Kazanovas mētelis" Imanta Sveiļa režijā.
1959: 6. jūnijā Minesotas Daugavas Vanagu apvienības teātrī luga "Par purna tiesu" Jāņa Ādamsona režijā.
1959: martā Sūfolsas Latviešu biedrības dramatiskajā kopā luga "Sandra" O. Sāpes režijā.
1959: 19. septembrī Minesotas Daugavas Vanagu apvienības teātrī luga "Kosma simfonija" Jāņa Ādamsona režijā.
1960: 10. septembrī Amerikas Latviešu teātra ceļojošajā ansamblī luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" Jāņa Šāberta režijā.
1961: 16. septembrī Amerikas Latviešu teātra Vašingtonas ansamblī luga "Omartija kundze" Osvalda Uršteina režijā.
1962: februārī Ziemeļkalifornijas Daugavas Vanagu teātrī luga "Par purna tiesu" Laimoņa Siliņa režijā.
1962: 2. maijā Vesthofenas dramatiskajā kopā luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" Edgara Podisa režijā.
1962: 26. maijā Sidnejas Latviešu teātrī luga "Omartija kundze" Kārļa Gulberga režijā.
1962: Pertas Latviešu dramatiskajā kopā luga "Par purna tiesu" Arvīda Zīles režijā.
1963: 2. jūnijā Pasifika Palisādes latviešu dramatiskajā kopā luga "Cilvēks grib spēlēt" Anša Tipāna režijā.
1963: 20. aprīlī Bostonas Latviešu jaunajā teātrī luga "Kazanovas mētelis" Jāņa Lejiņa režijā.
1963: 31. augustā Austrālijas Latviešu teātrī luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" Pētera Elsiņa režijā.
1963: 21. septembrī Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Par purna tiesu" Visvalža Dulpiņa režijā.
1964: 18. jūnijā Pasifika Palisādes latviešu dramatiskajā kopā luga "Ferdinands un Sibila" Anšlava Eglīša režijā.
1964: 28. novembrī Sidnejas Latviešu teātrī luga "Cilvēks grib spēlēt" Kārļa Gulberga režijā.
1964: Linkolnas Latviešu teātra kopā luga "Kazanovas mētelis" Voldemāra Rihtera režijā.
1964: Sietlas Latviešu teātra kopā luga "Par purna tiesu" A. Grīnbergas režijā.
1965: 7. augustā Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Omartija kundze" Miervalža Bumbiera režijā.
1965: Minesotas Daugavas vanagu apvienības teātrī luga "Kazanovas mētelis" Jēkaba Vērenieka režijā.
1966: 29. janvārī Ziemeļkalfornijas Daugavas Vanagu teātrī luga "Kazanovas mētelis" Laimoņa Siliņa režijā.
1966: 4. jūnijā Daugavas Vanagu Brisbenas nodaļas dramatiskajā kopā luga "Ferdinands un Sibila" J. Zoltes režijā.
1966: 7. augustā Sidnejas Latviešu teātrī luga "Sandra" Kārļa Gulberga režijā.
1967: 4. martā Amerikas Latviešu teātra Vašingtonas ansamblī luga "Jolanta Durbe" Osvalda Uršteina režijā.
1967: 6. oktobrī Austrālijas Latviešu teātrī luga "Ferdinands un Sibila" Pētera Elsiņa režijā.
1968: 25. maijā Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Jolanta Durbe" Visvalža Dulpiņa režijā.
1968: 2. novembrī Melburnas Latviešu teātrī luga "Par purna tiesu" Viliberta Štāla režijā.
1970: 17. aprīlī Amerikas Latviešu teātra Vašingtonas ansamblī luga "Bezkaunīgie veči" Osvalda Uršteina režijā.
1970: 5. oktobrī Sidnejas Latviešu teātrī luga "Homo novus" Kārļa Gulberga režijā.
1970: 25. jūlijā Sanfrancisko mazajā teātrī luga "Jolanta Durbe" laimoņa Siliņa režijā.
1971: 26. jūnijā Sanfrancisko mazajā teātrī luga "Māris un Baiba" Laimoņa Siliņa režijā.
1971: 30. jūlijā Vulverhemptonas Daugavas vanagu dramatiskajā kopā luga "Omartija kundze" E. Zepa režijā.
1971: 19. decembrī Austrālijas Latviešu teātrī luga "Bezkaunīgie veči" Pētera Elsiņa režijā.
1972: 17. martā Sidnejas Latviešu teātra Jaunatnes ansamblī luga "Kosma simfonija" Jāņa Ķauķa režijā.
1972: 13. maijā Filadelfijas Latviešu teātra kopā luga "Kazanovas mētelis" D. Margas režijā.
1972: 20. maijā Sanfrancisko mazajā teātrī luga "Bezkaunīgie veči" Laimoņa Siliņa režijā.
1972: 21. oktobrī Pertas Latviešu dramatiskajā kopā luga "Omartija kundze" Jūlija Bernšteina režijā.
1973: 3. septembrī Sanfrancisko mazajā teātrī luga "Galma gleznotājs" Laimoņa Siliņa režijā.
1973: 25. novembrī Adelaides Latviešu drāmas studijā luga "Ferdinands un Sibila" Visvalža Dulpiņa režijā.
1975: 5. decembrī Indianapoles latviešu dramatiskajā ansamblī dramatizējums "Homo novus" Jāņa Ādamsona režijā.
1975: 13. decembrī Sanfrancisko mazajā teātrī luga "Leo" Laimoņa Siliņa režijā.
1976: 23. oktobrī Mirvikas latviešu nometnes dramatiskajā kopā luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" Olijas Trauciņas režijā.
1977: 22. maijā Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Galma gleznotājs" Miervalža Bumbiera režijā.
1977: 7. jūlijā Losandželosas Latviešu teātrī luga "Kas, dārzā, kas dārzā" Lolita Lejiņas-Ball režijā.
1977: Mirvikas latviešu nometnes dramatiskajā kopā luga "Jolanta Durbe" Olijas Trauciņas režijā.
1977: 31. decembrī Vilmingtonas teātra kopā luga "Jolanta Durbe" Ulda Kariņa režijā.
1979: 1. aprīlī Stokholmas Latviešu teātrī luga "Jolanta Durbe" Osvalda Murjāņa režijā.
1979: 10. novembrī Pertas Latviešu dramatiskajā kopā luga "Ferdinands un Sibila" Arvīda Zīles režijā.
1979: jūlijā Sanfrancisko mazajā teātrī luga "Omartija kundze" Laimoņa Siliņa režijā.
1980: 30. maijā Sidnejas Latviešu teātrī luga "Bezkaunīgie veči" Lijas Veikinas režijā.
1981: 25. aprīlī Sanfrancisko mazajā teātrī luga "Karmen, Karmen" Laimoņa Siliņa režijā.
1981: 25. maijā Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Kosma konfirmācija" Mērijas Dulpiņas režijā.
1981: 27. jūnijā Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Cilvēks grib spēlēt" Miervalža Bumbiera režijā.
1981: Indianapoles latviešu dramatiskajā ansamblī lugu "Ferdinands un Sibila" Vigo Burģa režijā.
1982: 27. februārī Sidnejas Latviešu teātrī luga "Karmen, Karmen" Lijas Veikinas režijā.
1982: 20. martā Austrālijas Latviešu teātrī luga "Pa purna tiesu" Gunas Kūlnieces un Gustava Grauda režijā.
1983: aprīlī Toronto Latviešu biedrības dramatiskajā ansamblī luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" Dzintara Pūpēža režijā.
1983: 19. jūnijā Austrālijas Latviešu teātrī luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" Viliberta Štāla režijā.
1983: 10. decembrī Sidnejas Latviešu teātrī luga "Leo" Kārļa Gulberga režijā.
1985: 26. janvārī Toronto Latviešu ģimnāzijas teātrī luga "Labāki cilvēki" Ernesta Jurševska režijā.
1985: 1. jūnijā Sidnejas Latviešu teātrī luga "Māris un Baiba" Kārļa Gulberga režijā.
1986: 1. jūlijā Daugavas Vanagu teātrī Kanādā luga "Spēle ar brāļiem" Māra Ubāna režijā.
1986: 6. decembrī Sidnejas Latviešu teātrī luga "Jolanta Durbe" Kārļa Gulberga režijā.
1986: Linkolnas Latviešu teātra kopā luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" O. Būmaņa režijā.
1987: Grand Rapidu teātra kopā luga "Labāki cilvēki" O. Jansones režijā.
1987: Sanfrancisko mazajā teātrī lugu kompozīcija "Palisādes Maestro" Laimoņa Siliņa režijā.
1988: 16. janvārī Toronto Latviešu biedrības dramatiskajā ansamblī luga "Omartija kundze" Dzintara Pūpēža režijā.
1988: Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas studijā luga "Omartija kundze" M. Irbes režijā.
1988: 23. oktobrī Minesotas Daugavas Vanagu apvienības teātrī luga "Labāki cilvēki" Gunāra Vērenieka režijā.
1988: 30. aprīlī Klīvlendas Daugavas Vanagu teātra kopā luga "Lūdzu, ienāciet, ser!" Artūra Rubeņa režijā.
1989: 9. septembrī Sidnejas Latviešu teātrī luga "Spēle ar brāļiem" Kārļa Gulberga režijā.
1989: 14. oktobrī Adelaides Latvieūs teātra ansamblī luga "Karmen, Karmen" Miervalža Bumbiera režijā.
1989: Klīvlendas Daugavas Vanagu teātra kopā luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" Artūra Rubeņa režijā.
1990: 6. aprīlī Daugavas Vanagu teātrī Kanādā luga "Bezkaunīgie veči" Gunāra Vērenieka režijā.
1990: 8. jūnijā Austrālijas Latviešu teātrī luga "Spēle ar brāļiem" Gunārs Klauss režijā.
1990: 3. novembrī Brisbenas Latviešu teātrī luga "Jolanta Durbe" M. Rubes režijā.
1991: Klīvlendas Daugavas Vanagu teātra kopā luga "Jolanta Durbe" Artūra Rubeņa režijā.
1991: Adelaides Latviešu teātra ansamblī luga "Cilvēks grib spēlēt" Miervalža Bumbiera režijā.
1993: 3. aprīlī Daugavas Vanagu teātrī Kanādā luga "Jolanta Durbe" Gunāra Vērenieka režijā.
1993: 5. jūnijā Sidnejas Latviešu teātrī luga "Sandra" Kārļa Gulberga režijā.
1993: 11. jūnijā Austrālijas Latviešu teātrī luga "Karmen, Karmen" Gunārs Klausa režijā.
1994: 4. jūnijā Sidnejas Latviešu teātrī luga "Par purna tiesu" L. Saldumas režijā.
1999: 6. martā Sanfrancisko mazajā teātrī luga "Ardievu, Konstance!" Laimoņa Siliņa režijā.
1999: 26. decembrī Austrālijas Latviešu teātrī luga "Labāki cilvēki" Gunārs Klausa režijā.
1999: 29. maijā Sidnejas Latviešu teātrī luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" Kārļa Gulberga režijā.
2003: 22. martā Sanfrancisko mazajā teātrī luga "Pēc kaut kā cēla, nezināma" Laimoņa Siliņa režijā.
2003: 24. maijā Austrālijas Latviešu teātrī luga "Omartija kundze" Gunāra Klausa režijā.
2004: 23. oktobrī Sidnejas Latviešu teātrī luga "Cilvēks grib spēlēt" Kārļa Gulberga režijā.
2007: 15. septembri Sidnejas Latviešu teātrī luga "Ferdinands un Sibila" Kārļa Gulberga režijā.
Cittautu literatūras tulkojumi
1937: Po, Edgars Alans. Nolaišanās Malstrēmā; tulkojums no angļu valodas (Rīga: Zelta Ābele).
1938: Vārzica, Viktors. Ģenijs bez tautas: vēsturiska luga; tulkojums no vācu valodas; iestudēta Nacionālajā teātrī.
No angļu valodas atdzejojis Valtera de la Mēra, Džona Kītsa, Aleksandra Poupa dzeju.
No vācu valodas atdzejojis Heinriha Heines dzeju.
Tulkojis lietuviešu autoru darbus.
Darbu tulkojumi citās valodās
1955: “Ajurjonga” (Adžurdžonga; tulkojums angļu valodā).
1968: “Dschingis Khans Ende” (Čingishana gals; tulkojums vācu valodā).
1995: “Leo” /luga/ kopā ar Janelsiņa, Veronika “Cleopatra of Zuma Beach” (angļu valodā).
2015: “Pansion lossis” (Pansija pilī; tulkojums igauņu valodā).
2018: “Podobizna” (Ģīmetne; tulkojums čehu valodā).
Luga "Māris un Baiba" tulkota angļu, igauņu valodā.
2006: Latvijas Pasts laida apgrozībā pastmarku "Anšlavs Eglītis".
Darbojas Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonds.
Tiek piešķirta Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda balva.
Dzīvodams trimdā, aizrāvies ar kalnos kāpšanu, kas aprakstīta arī literāros darbos.
Līdzās žurnālistikai nodevies regulāram literāram darbam.