Andris Ritmanis

Tēvs – Eduards Ritmanis (1890–1948), dzimis Stāmerienes pagastā, kultūrinženieris, skolotājs, skolas direktors. Māte – Lidija Ritmane (dzimusi Briede, 1894–1970) dzimusi Rīgā. Pirms Pirmā pasaules kara dziedājusi Latviešu izglītības biedrības korī, darbojusies teātrī. Pirmā pasaules kara laikā strādājusi par skolotāju latviešu skolā Tērbatā, dziedot arī Alfrēda Kalniņa korī. Bijusi aktīva dalībniece Sieviešu palīdzības korpusā. Ilgus gadus strādājusi slimo kasē.

Brāļi – Valdis Ritmanis (1920–1962) būvnieks, Zigurds Ritmanis (1923–1996) latvisko gara mantu krājējs, literāts.
Ritmaņu ģimene kopš 1933. gada dzīvoja Mežu prospektā 4, Rīgā, Mežaparkā.
Jaunībā
bijis liels sportists, piedaloties Rīgas futbola klubā, mazpulku basketbolā,
slēpošanā un ūdenspolo.


1941: iepazinās ar Asju Meļķi (Magitu), kura arī tolaik dzīvoja Mežaparkā.
1944: augustā iesaukts, bijis sanitārs, Asja 1944. gada pirmajās
oktobra dienās viena pati nonāca Polijā - Dancigā. Kara burzmā
abiem laimējās uz brīdi satikties, un 1944. gada 29. novembrī – Dancigā,
apprecēties, tomēr karš viņus atkal izšķīra. Tūlīt atkal karš abus izšķīra un viņi atkal satikās 1945. gada augustā.
1947: piedzima meita Brigita.
1949: izceļoja uz ASV, braucienu finansiāli atbalstīja krusttēvs Lietuvietis, kurš strādāja par ārstu Oregonas pilsētas slimnīcā. Ģimene nonāca Salemā, Oregonā.
1950: piedzima dēls Alberts.
1962: piedzima meita Lolita.

Aktīvi darbojās Oregonas latviešu sabiedrībā.
2007: pārcēlās uz dzīvi Sherman Oaks, Kalifornijā, kur turpināja aktīvi līdzdarboties Losandželosas latviešu sabiedrībā.

Ritmaņu ģimene Latviju pirmoreiz apciemoja 1962. gadā, tad 1964., 1968. un 1972, pēc tam kopš 1989. gada.

Sākot ar otriem Rietumkrasta Dziesmu svētkiem Portlandē 1965. gadā, veicinājis latviešu tautas gara kopšanu dziesmā un dejā; bijis centrāla figūra Rietumkrasta Dziesmu svētku rīkošanā.

1976. gadā rakstītās dzejasrindas "Manai tautai” vēsturiskajā 1988. gadā, meitas Brigitas ietērptas mūzikā un Ievas Akurāteres nodziedātas, kļuva par Atmodas himnu, par Latvijas likteņdziesmu.

1969. un 1979. gadā rīkojis 2x2 nometnes, 1965. un 1982. gadā – attiecīgi latviešu Dziesmu svētkus Portlandē. No 1971. līdz 1975. gadam bijis Oregonas latviešu biedrības priekšsēdis, ilggadīgs Rietumkrasta dziesmu svētku Rīcības komitejas loceklis, kasieris, jaunatnes lietu pārzinis u. c.

1972–1979: palīdzēja savai meitai Brigitai jauniešu muzikālā
ansambļa “Portlandes Dzintars” radītājai un muzikālajai vadītājai; sekmīgi izkārtoja koncertus: ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un
Zviedrijā.

1987: mūzikls “Tas vakars piektdienā": Andra Ritmaņa librets, Lolitas Ritmanes mūzika un Brigitas Ritmanes-Oses režija (Rietumu krasta latviešu Dziesmu
svētkos Longbīčā; mūzikla ieraksts glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālajā lasītavā), iestudējumu 1990. gadā izrādīja Latvijā, sniedzot 11 izrādes Rīgā, Cēsīs, Ogrē,
Bauskā un Jelgavā. Galvenais organizētājs Latvijā bija Zigmārs Liepiņš. Pēc
katras izrādes tauta, kopā ar šo ansambli dziedāja “Palīdzi, Dievs visai latviešu
tautai” (kopā ap 60,000 klausītāju.)
2008: mūzikls “Vēstule no Losas”: Lolitas Ritmanes un Brigitas Ritmanes-Oses mūzika un Andŗa Ritmaņa vārdi: izrādes
Venturā, Kalifornijā, XV Rietumu krasta latviešu Dziesmu Svētku laikā.
2003: bērnu mūzikls “Gudrais Padomiņš": Andras
Berkoldes teksts, Andŗa Ritmaņa dziesmu vārdi un Lolitas Ritmanes
mūzika.

2005: mūzikls “Eslingena” – Lolitas Ritmanes un Alberta Legzdiņa mūzika, Alberta Legzdiņa un Andra Ritmaņa teksts. Mūzikls Gunāra Vērenieka režijā izrādīts Toronto 2004. gadā Dziesmu svētkos (videoieraksts glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālajā lasītavā; Latviešu dziesmu svētki Kanādā (12 : 2004 : Toronto, Kanāda)),
2005. gada vasarā, Rīgā, Nacionālā teātrī ar 11 izpārdotām izrādēm.
2016: Austrāliešu latviešu iestudējumā mūziklu “Eslingena” uzveda Austrālijas
Latviešu Kultūras dienās- Melburnā.
2017: Vācijā – Eslingenas pilsētā
notika jauns iestudējums ar dalībniekiem no visas pasaules, Jāņa Mūrnieka
režijā.

Andŗa Ritmaņa dziesmas skanējušas neskaitāmos Dziesmu svētkos un
koncertos.
2006. g. Andris un Brigita saņēma balvu Tautas partijas rīkotajā konkursā “Mēs
mīlam šo valsti” par dziesmu: “Es mīlu Latviju”. Balva bija Latvijas ozols, ko
iestādīja Arkadijas dārzā, Rīgā. Andris saņēmis goda balvas no Ģen. Goppera
fonda, Goda balvas un Atzinības rakstus no Amerikas Latviešu Apvienības un
PBLA.

Dziesmas ar Andra Ritmaņa vārdiem ieskaņotas skaņuplatē "Meitenes dziesma Latvijai" (Portlande, Oregona: Rīga Records, 1980).

Par autobiogrāfisko grāmatu "Dzīves drumstaliņas" (autorizdevums, 2001)
"A. Ritmaņa stāsdjums ietver laiku no 1944. līdz 1949. gadam, un stāstītājs to sāk hronoloģiski ieteicamā formā ar savu iesaukšanu leģionā, kam seko odiseja pa karavīru un bēgļu novietnēm, nobeidzot ar dzīvi un sadzīvi universitātēs Pinneberga un Getingā, ne jau nu gluži Carmina burana garā, un ar tur daudzināto izlaidību un nebēdnību. Antors pabeidz savu stāstījumu ar izlidošanu uz Jauno Pasauli, kas nu jau gan ir sākusi novecot. Pa vidu atrodam jauku mīlestības intermeco, kas trimdinieka stāstā ievieš gaišākas krāsas. Cauri visām kara nejēdzībām, absurdām nejaušībām, kas ar savu uzmācīgo neatlaidību sasaistās ar traģisku liktenību, ieskanas pēckara eksistenciālisma nojautas, kad kara beigas nebūt neliekas kā sākums kādam ilgstošam miera laikmetam. Blakus šai vairāk vai mazāk vēsturisku notikumu atskaitei un izvērtēšanai lasītājs varēs atrast tīri latviski ataviskas iezīmes, kuru starpā dominē Atraitnes dēla motīvs, kas visizcilāk atklājas mērķtiecībā un neatlaidībā iegūt izglītību."
Silenieks, Juris. Jauna atmiņu grāmata. Laiks, Nr.8 (23.02.2002)

Par autobiogrāfisko grāmatu "Dzīves drumstaliņas Amerikā" (2003)
"Šīs grāmatas pirmā daļā autors raksta par pirmajās divās "Dzīves drumstaliņas" un "Dzīves drumstaliņas Amerikā" neiekļauto bērnības un jaunības gaitām. Ārzemju latviešu jaunieši to var lasīt kā vēstures mācībgrāmatu. Un labi, ka autors, vērsdamies pie saviem mazbērniem un mazmazbērniem, sarunvalodā lietotiem teikumiem iekavās ierakstījis saprotamu paskaidrojumu. Tagad arī man, domās vai īstenībā iegriežoties Mežaparkā, ejot garām Meža prospekta 4. namam, atmiņā noteikti uzplaiksnīs dažs notikums no triju brāļu un viņu pašaizliedzīgā sargeņģeļa – Omiņas – mierlaika ikdienas. Otrā daļā ievietoti stāsti no dzīves. Un kārtējo reizi pārliecināmies, ka cilvēks sevi visprecīzāk raksturo, stāstot par citiem. Divpadsmit stāstos A. Ritmanis ne tikai apliecina savu zelta vērto cilvēku uzklausīšanas prasmi, bet arī pasaulē visvērtīgāko – draudzēšanās talantu."
Mellupe, Anita. Kas tur gruzd? Latvija Amerikā, Nr.46 (25.11.2006)

Par autobiogrāfisko grāmatu "No Rīgas plašajā pasaulē" (Portlande, 2006)

".. tajā stāstīts par autora bērnību un pirmajiem skolas gadiem. [..] Autobiogrāfiskam tēlojumam pievienoti vairāki stāsti, ceļojumu un dažādu iespaidu apraksti, kuros izpaužas autora izcilās novērotāja spējas, un lasītājs nekad nezaudē uzmanību. [..] Andris Ritmanis kārtējo reizi apliecina, ka ir izveicīgs stāstītājs. Nav šaubu, ka viņa grāmata daudziem sagādās patīkamus izklaides brīžus."
Silenieks, Juris. Jaunības jausmas. Laiks, Nr.36 (02.09.2006)

Andris Atis Ritmanis

1933–1944
Mežaparks
Meža prospekts 4, Rīga.

1941
Rīgas Valsts paraugpamatskola
Rīga
1941. gadā beidza mācības, pamatskolā sēdēja vienā solā ar vēlāk pasaules slaveno arhitektu Gunāru Birkertu.

1941–1944
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija

1945–1946
Baltijas Universitāte
Hamburga
Studēja vienu semestri medicīnas studijas.

02.1946–1949
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Getingene
Ar stipendiju turpināja Hamburgā aizsāktās medicīnas studijas, nepabeigti palika 3 semestri.

1952
Salema
Beidzis Vilametes Universitāti (Willamette University).

1956
Oregona
Ārsta diplomu ASV ieguvis Oregonas valsts universitātes Medicīnas skolā (University of Oregon Medical School).

08.1944
Iesaukts, bijis sanitārs.

1955–1956
Portlenda
Prakses gadu nostrādājis Providences slimnīcā, Portlandē, Oregonā.

1958–1990
Portlenda
Dibināja King Road Medical Clinic un kopā ar partneri Kenetu Rideotu (Rideout) uzsāka ārsta privātpraksi. Pēc 32 nostrādātiem gadiem pensionējās.

Triju Zvaigžņu ordenis
Par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības stiprināšanā
2003

Goppera fonda balva
Par grāmatu „Dzīves drumstaliņas"
Literatūras un preses nozarē
2003

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Par grāmatu "Dzīves drumstaliņas Amerikā"
Rakstniecības nozarē
2004

Goppera fonda balva
Par "Gudra padomiņa" dziesmu tekstiem
Literatūras un preses nozarē
2004

Goppera fonda balva
Par dzejas krājumu "Ar sapni pagalvī"
Literatūras un preses nozarē
2011

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
2015