Tur

Kristīnes Ulbergas romāns "Tur" ir sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" vienpadsmitais darbs. Didža Erras foto.

Publicitātes informācija
Gundega Repše: "Šī ir grāmata par teritoriju, kur pagājušā gadsimta
astoņdesmitajos gados – okupācijas stagnācijas zenītā – bija iespējams
uzturēties ikvienam. Ja vien cilvēks spēja izdarīt izvēli. Alternatīvā dzīve kā
brīvības ilūzija, iekšējā dzīve – kā brīvības slēdzene. Grāmata, kas
nerotaļājas ar laikmeta ainiņām un butaforiju, bet ietiecas cilvēka pamatos,
būtībā."


Guntis Berelis: "Padomju
Latvijas laiks atstājis ne tikai anekdotes, bet arī mītus. Tostarp par to, ka
cilvēks arī krātiņā var būt brīvs, ja viņš vēlas tāds būt. Doma, protams, ir
universāla visiem laikiem un vietām, vien dažbrīd tā īpaši aktualizējas. Tomēr
– vai cilvēks, atsakoties no krātiņa, no
kura viņš turklāt atkarīgs, īstenībā nebūvē sev visriņķī vēl biezākus mūrus?
Un, ja tā, ko šajā mazajā brīvības pleķītī vispār iesākt?"


Vents Zvaigzne: "Astoņdesmitajos gados, Padomju Savienības norieta posmā,
oficiālo ideologu radītie teksti arvien vairāk atgādināja ar realitāti
nesaistītu mitoloģisku konstrukciju, parodiju par mītu. Starp jauniem
cilvēkiem, kuri izvēlējās nepiedalīties, bija arī garīgo meklējumu ceļu gājēji.
No valstiskajiem mītiem viņi norobežojās ar savējiem, pēc patiesības tiekdamies
ne vien ārpus iekārtas uzspiestā dzīvesveida, bet arī ārpus ikdienišķās
materiālās un racionālās pieredzes. Izvēlēdamies no vēstures līkločiem
atšķirīgu garīguma vektoru, viņi tāpat kļuva par vēstures daļu."


Andra Manfelde: "Kad dumpiniekus sakropļo lēģeros, bet mazāk dumpīgos pulēto
sekciju interjerā izspiego programmas
Vremja visu redzošā acs, daži no pilsoņiem
ver meža durvis, lai kļūtu par brāļiem. Tur purva kraukļi ir vadātāji. Un vējš,
kas notrauc ābeļu ziedus, ir raganu rokas. Lai atrastu durvis uz brīvību,
vispirms jānokāpj sevī. Tur nonāksi labirintā, kurā bīstamāks par sistēmu
izrādīsies tu pats."