Ugunszīme

Gundegas Repšes pirmajā romānā Ugunszīme (1990) uzmanības centrā ir personības radošās brīvības saskarsme ar sociālo nebrīvību; darbība noris 20. gs. laikā no 50. līdz 70. gadiem mākslinieku vidē – tēloti tā saucamās franču grupas dalībnieku – gleznotāja Kārļa Dobes un viņa mīļotās sievietes Dagmāras liktenis. Laikmets izposta šo cilvēku dzīves – Kārlis ārstējas no alkoholisma un vairs neglezno, Dagmāra ir pāragri mirusi, viņas rokraksti netiek publicēti.

Romānā tēlots mākslā sakņots garīgums kā eksistenciālo problēmu risinājuma iespēja. Anita Rožkalne

"Ugunszīme" patiesi atgādina melodrāmu ar visu šim žanram raksturīgo atribūtiku: pasakaini skaistu mīlestību, bezmaz paradīzi zaru būdiņā uz staļiniskā terora fona, vardarbīgu mīlētāju izšķiršanu, neatzīta mākslinieka pagrimšanu unaugšupceļu, dedzīgiem pirmsnāves monologiem un tamlīdzīgi. (..) Tomēr romāns ir pārāk konspektīvs un atgādina kāda plašāka darba pārstāstu - un patiesi žēl, ka šis plašākais darbs palicis aiz "Ugunszīmes" robežām." Guntis Berelis