Lapsu kalniņa mīklas

Publicitātes informācijaRakstnieks par šo darbu 2014. gadā saņēma Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, stāsts guvis arī Bērnu žūrijas dalībnieku atsaucību. Grāmatas pirmā tirāža ir izpārdota, atsaucoties uz lasītāju pieprasījumu, sagatavota papildtirāža.
Pirmā grāmata latviešu bērnu literatūrā, kas stāsta par nacionālo partizānu cīņām pēc otrā pasaules kara. Grāmatas darbība norisinās padomju laikā, 1961. gadā. Rakstnieks izmantojis daudz dokumentāla materiāla, arī precīzu mežabrāļu bunkura uzbūves aprakstu, un citas ar izdzīvošanu saistītas zināšanas.
Liepājas puikas, kas pavasara brīvdienas pavada lauku mājās, kļūst par detektīviem, meklējot pieradināto stirnu buciņu, kas pazudis ugunsgrēka laikā. Taču šie meklējumi noved viņus pie citiem atklājumiem – pie noslēpumaina purva salas bunkura un sarežģītiem vēstures notikumiem. Pamazām sāk stāstīt arī omamma un opaps, kas izrādās tajos cieši iesaistīti. Taču „ārpus šā ķēķa”, kā saka omamma, par to runāt nedrīkst.
Izrādās, daudzi kaimiņi turpina dzīvot līdzās, viens par otra pagātni zinot visai sāpīgas lietas. Vēl vairāk: ir noslēpumi, kas var maksāt dzīvību. Zēniem pieaugušo rīcību ir grūti saprast, grūti attaisnot… Palēnām viņiem rodas apjēga par to, ka pagātnē nekas nav vienkāršs un melnbalts. Taču līdz mūsu laikam, kad par to visu varam runāt atklāti, vēl tālu.
Reiņa Pētersona ilustrācijas uzbur Kurzemes meža noskaņas – brīžiem romantiskas, brīžiem skumjas, liekot domāt par mežā patvērušos cilvēku jūtām un arī par to aizmirstības mežu, kas mūsdienās jau klāj atmiņas par daudziem svarīgiem notikumiem.
Īpašu pateicību par ierosmēm un vērtīgajiem padomiem Māris Rungulis veltījis rakstniekam un nacionālajam partizānam Modrim Zihmanim, kā arī savai mammai un citiem, kuru atmiņas par pēckara gadu brīvības cīņām Latvijā ir izmantotas, rakstot šo grāmatu. Stāstam pievienots arī neliels vēsturnieka Zigmāra Turčinska pēcvārds, kas ļauj īsumā aptvert nacionālo partizāņu kara notikumus kopumā.