Par Zintas Aistaras literāras jaunrades pirmsākumiem
"Zinta Aistare arī jau raksta vairākus gadus, pie tam ne vien dzejoļus, bet arī prozas darbus, kas publicēti
Latvija Amerikā un
Mazputniņā. Zintas dzejoļi ļoti liriski, ar plašas skālas dabas pārdzīvojumiem. Tanīs izskan vienotība ar zemi, stādiem, lietu. Zinta [..] ir ciemojusies Latvijā, tāpēc viņas izjūtas pret dzimteni tiešākas nekā tādiem, kas to pazīst tikai pēc nostāstiem. Viņai bagāta valoda, dažs dzejolis rakstīts ar skaistām alliterācijām."
Ruņģe, Valija. Trešā paaudze.
Latvija Amerikā, 1976, 13. marts.
Daiļrades galvenās iezīmes, uzskati, nostādnes
Dzeja rakstīta brīvās vārsmās. Darbos dominē psiholoģisku izjūtu fiksējumi, to
reālistiska atveide.
Par stāstiem "Ievainots zelts" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1985)
"levainotajā zeltā ir tāda viela, kādu laikam gan var dabūt gatavu tikai gados jauns autors. [..] stāstā Viens, viens, vēl viens izņēmums. Vētras un dziņu gadi 40 lappusēs te kūsā un virmo: te ir zvaigžņotas naktis, milzu enerģija un tieksme pēc "pasaules iekarošanas", pēc panākumiem, sasniegumiem un slavas, te ir ķermeniskums un sensualitāte un ilgu, ilgu bez gala... Atmosfaira, raksturojumi, fabula te saskaras skaisti līdzsvarotā mijiedarbē. Otrs stāsts, ko sevišķi gribētos uzslavēt, ir Sieviete gaida. Tas ir lielā mērā nerunāta, izdomāta jaunas sievietes saruna ar bērnu, ko viņa patlaban iznēsā un gaida. Darbiņš uzrakstīts ar tādu iejūtu, ka gribas domāt tas ir nevien autobiogrāfisks, bet tas būs radies pašas autores gaidību laikā. Ja nupat runājām par padsmitnieka kvintesenci, tad šeit savukārt būtu jārunā par topošas mātes kvintesenci. Kam tādam latviešu rakstos, liekas, precedenta nav. [..] Zintai Aistarai vēl daždažādas virziena iegemšanas iespējas paliek vaļā. šis apstāklis gaidīšanu uz viņas nākamo grāmatu padarīs sevišķi interesantu."
Silkalns, Eduards. Zinta Aistara, Ievainots zelts.
Austrālijas Latvietis, Nr.1807 (06.12.1985)