Zigrīda Frīde

Zigrīda Frīde ir dzimusi literatūrzinātnieka Jāņa Frīdes (1906-1987) un viņa sievas Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma pasniedzējas Annas Žemeles (1922-2000) ģimenē; precējusies ar Kārli Viesturu Kalniņu (1949-2006).

1982: pirmā publikācija - raksts "Lundberga divsimtgade" žurnāla "Karogs" 10. numurā.

Monogrāfiski pētījumi1998: Latviešu literatūras sākotne. Latviešu literatūras vēsture. 1. sējums. No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 7. - 110. lpp.
2003: Latvis Gothards Frīdrihs Stenders. Rīga: LU LFMI.
2011: Ienest sveci istabā : latviešu literatūras veidošanās aspekti 19. gadsimta pirmajā pusē. Rīga: LU LFMI.
2015: Gothards Frīdrihs Stenders. Latviešu gramatika, 1783. Rīga: LU LFMI. [tulkotāja, ievada un komentāru autore].

Zinātniski raksti nozares literatūras krājumos un periodikā1987: 18. gs. latviešu valodā publicētā dzeja. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. nr. 10, 30.-39. lpp.
1998: Literārie procesi Kurzemē 19. gadsimta pirmajā pusē. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 52. sēj. nr. 3, 66.-70. lpp.
1999: Akcentu nomaiņa G.F. Stendera darbības vērtējumos kā laikposmiem aktuālās vēsturiskās domas atspoguļojums. Aktuālas poblēmas literatūras zinātnē: rakstu krājums. nr. 5. Sast. E. Lāms. Liepāja: LiePA, 5. - 14. lpp.
2001: Gotthard Friedrich Stenders literatur-, sprach- und kulturpolitisches Wirken in Lettland. Das Baltikum im Spiegel der deutschen Literatur. Carl Gustav Jochmann und Garlieb Merkel. Heidelberg: Universitätsverlag C.Winter, S. 217-228.
2002: Kristiāns Dāvids Lencs latviešu literatūrā. Gēte un Baltija. Goethe und die baltischen Länder. Sast. G.Grīnuma. Rīga: nordik, 171. - 182. lpp.
2002: G.F.Stendera "Pasaku un stāstu" vieta latviešu literatūrā. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: rakstu krājums. nr. 7. Liepāja: LiePA, 134.-144. lpp.
2004: Latviešu literatūras izpētes problēmas (19. gs. pirmā puse). Meklējumi un atradumi. 2004. Rīga: Zinātne, 176. - 185. lpp.
2007: Krišjānis Valdemārs latviešu literatūrā. Letonica nr. 15, 70.-87. lpp.
2007: Deutschbaltische Einflüsse auf frühe Übersetzungen der Deutschen Literatur ins lettische. Literaturbeziehungen zwischen Deutschbalten, Esten und Letten: zwölf Beiträge zum 7. Baltischen Seminar 1995. hrsg.von M.Garleff. Lüneburg: Verl.Carl-Schirren-Gesellschaft, S. 47-56.
2008: "Robinsons Krūziņš" - pirmais romāns latviešu valodā. Latviešu literatūras procesi un personības. Rīga: LU LFMI, 21. - 32. lpp.
2011: Folkloras konteksti senākā laikposma latviešu literatūras vēsturē. Letonica nr. 21, 39.-48. lpp.
2012: Vēstule 19. gadsimta pirmās puses literārajos tekstos kā viena no latviešu sabiedrības akulturācijas procesa sastāvdaļām. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums. nr. 17. Sast. E.Lāms. Liepāja: [LiePa], 68. - 75. lpp.
2013: Latviešu literatūrkritiskās domas veidošanās 19.gadsimtā. Letonica nr. 25, 9.-22. lpp.
2018: 19. gadsimta stāstniecības žanra attīstība latviskās identitātes meklējumu ceļos. Letonica, nr.37, 109.-118. lpp.
2018: Gotharda Frīdriha Stendera Lettische Grammatik (1783) latviešu valodā. Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā. Sast. M.Grudule, Rīga: LULFMI, 169.-180. lpp.

Raksti periodikā1982: Lundberga divsimtgade. Karogs, nr. 10, 141. - 144. lpp.
1984: "Latviešu mēlē papriekš spēcīgāks, kā cits jau neviens. Padomju Jaunatne, nr. 61 (29.03.) [par K. Hūgenbergeru]
1987: Solis pagātnes kultūras izpētē [recenzija par K. Karuļa monogrāfiju par J. Reiteru]. Literatūra un Māksla, nr. 18 (1.05.).
1987: Dzeja Latvijā 18. gadsimtā. Karogs, nr.5 (1987), 166.-171.lpp.
1989: "Uz laiku laikiem latviešu literatūras vēsturē" [recenzija par G.F.Stendera "Augstas gudrības grāmatu"]. Karogs, nr. 7, 148. lpp.
1990: Первый редактор - латыш [par A. Leitānu]. Горизонт, nr. 4, 24.-25. lpp. / Pirmo latviešu redaktoru pieminot. Horizonts, nr.4
1991: Latviešu literatūra Eiropas kultūrvēsturē [recenzija par F.Šolca monogrāfiju "Die Literaturen des Baltikums"]. Literatūra un Māksla nr. 17 (11.05.)
1995: 7. Baltijas seminārs Līneburgā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr. 11/12, 67. lpp.
2000: Stenderam dzimšanas diena. Jaunā Avīze, 28.08.
2000/2001: Divas grāmatas, veltītas latviešu grāmatniecības vēsturei [par "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1800. gadam"; "Grāmata: veltījums latviešu grāmatas 475gadei"]. Letonica nr. 6/7, 183.-184. lpp.
2000/2001: Jauns izdevums Bībeles tulkojuma sagatavošanā [par "Vecās Derības poēzijas grāmatas]. Letonica nr. 6/7, 181.-183. lpp.
2003: Vecais Stenders - par Eiropas Savienību. Latvija Amerikā nr. 18 (3.05.).
2003: Vecais Stenders - par Eiropas Savienību. Diena, nr. 92 (19.04.)
2003: "Sargājiet, sūnakļi, sili un simtgados neskartie dumbri, Sēļzemes sēklu un sirdi!" Velta Toma. Sēlijas krāsas Stendera mūžā [3. Sēlijas kongresā lasītā referāta pārstāsts]. Latvijas Vēstnesis nr. 86 (10.06.)
2008: Kurzemes patrioti no Panteniusu dzimtas [par V.K.Panteniusu un T.H.Panteniusu]. Karogs, nr.8, 136. - 144. lpp.
2014: Entuziasma spēks: Latvijai būs nākotne vienīgi kopsolī ar gara gaismu [par G.F.Stendera 300gadi]. Ir, nr.36 (4./10.sept.).

Savā pētījumā "Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders" autore šaubās, jautā, meklē un ironizē par apgaismību. Viņas grāmatā sastopama spēja distancēties no pētījuma objekta - reta zinātniska spēja (..). Kas ir jaunais un neparastais Zigrīdas Frīdes pētījumā par vienu no mitoloģizētajām latviešu kultūras figūrām? Svarīgākais ir tas, ka autore noņem no Stendera mītisku pārklāju, atbrīvo viņu no vēsturiskās nozīmes čaulas un izgaismo viņa humānismu pret citiem un stingru, kritisku attieksmi pret sevi. Z. Frīdes pētījumam piemīt elegants stils, viegls un graciozs humors, kas savienojas ar zinātnisku nopietnību. (..) Zinātniece kļūst uz brīdi par dzejnieci, bet vienlaikus neaizmirst par apjomīgām atsaucēm un komentāriem, kuros Stendera nozīme Baltijas reģionam tiek integrēta plašā Eiropas 18. gs. kultūras dzīvē (..). A, Frīde detalizēti un saistoši iezīmē eiropeisku kontekstu un izved Latvijas vēsturi no narcisisma, kurā to enerģiski ievieto Latvijas 20. gs. pirmās puses un mūsdienu Latvijas vēsturnieki.
Deniss Hanovs. Latvis un latvietība. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 03.06.2003. https://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/200... [skatīts 10.04.2021]
2016. gada 31. martā grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" noslēguma ceremonijā LU LFMI saņēma Latvijas Bankas sudraba monētu "Vecais Stenders" par ieguldījumu literārā un kultūras mantojuma aktualizēšanā, izdodot Gotharda Frīdriha Stendera grāmatu "Latviešu gramatika. 1783".

–1985
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Beigusi aspirantūru.

Riga secondary school No. 6
Aleksandra Čaka iela 102, Rīga

–1974
Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums
Rīga
Beigusi Bibliotēku nodaļu.

–1980
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beigusi Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu, diplomdarbs "G.F.Stendera dzeja funkcionālajā un gnozeoloģiskās struktūras aspektā" [LNB RXA153,19].

19.10.1988
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Aizstāvēta disertācija "Latviešu dzeja XVIII gs."Specializētās zinātniskās padomes sēdē aizstāvēta disertācija filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. "Disertante apzinājusi vairāk nekā 1000 attiecīgā perioda poētiskos tekstus, atšifrējusi atsevišķu anonīmu sacerējumu autorus un materiāla sistematizācijā un analīzē centusies atklāt latviešu dzejas attīstības iekšējās likumsakarības starpnacionālās mākslinieciskās pieredzes kontekstā (..). 18. gs. dzeju Z. Frīde skata kā apgaismes laika parādību (..) Kopumā lasītājs tika orientēts uz reliģisku pasaules uztveri, kristīgās ticības izplatīšanās veicināja pāreju no folklorizētas tēlu pasaules uz centralizētu monoteismu, abstraktākiem reliģiskiem priekšstatiem. Spēcīgā reliģijas ietekme bremzēja laicīgās dzejas procesu. Z. Frīde secinājusi, ka pamatā latviešu valodā iespiestā dzeja ir vācu autoru lirikas lokalizējumu antoloģija. (..) dzimtenes augstskolas izglītību ieguvušie garīdznieki piedāvāja latviešiem ne apzināti otršķirīgus sacerējumus, bet tobrīd labāko no pašiem pieejamās dzejas."No: Jānis Zālītis. Pētījuma objekts - XVIII gadsimta dzeja. Karogs, nr. 2 (1989), 182. lpp.

1974–1987
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja bibliotēka
Antonijas iela 1, Rīga
Bibliotēkas vadītāja.

1987–2018
Institute of Literature, Folklore and Art (UL)
Latvijas Zinātņu akadēmija

LZA Viļa Plūdoņa balva
Balva piešķirta par monogrāfiju "Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders".
2005

Haralda Biezā stipendija
Latviešu gramatika. 1783 [tulkojums, ievads, komentāri].
Haralda Biezā fonda atzinības balva
2017