Zigmunds Bekmanis

Dzimis latviešu valodas un literatūras skolotājas un veterinārārsta ģimenē. Zigmunda Bekmaņa hobiji – fotografēšana un ceļošana. Kā tūrisma grupu vadītājs viņš apceļojis vairāk kā 20 valstu.2009: ieguvis balvu "Gada cilvēks tūrismā" nominācijā "Tūrisma žurnālists".

1985: Pirmā publikācija – dzejolis "Maldugunis" žurnālā "Draugs" Nr. 6.Z. Bekmaņa dzeja ir tradicionāla, liriska. Tajā dziļi izteikta saistība ar dabu, tās norišu un liriskā varoņa emocionāli psiholoģisko stāvokļu sabalsošanās, atklājas ilgas pēc harmoniskas mīlestības, kā arī Latvijas un dzimtā novada mīlestība.
KOPKRĀJUMI1992: "Nenoticiet savām acīm".
2001: "Savējie".
DZEJAS KRĀJUMI1996: "Ceļš uz mājām".
2003: "Sudraba vilnis. Zelta smilts".ROMĀNS2001: "Trīs dienas pēc pastardienas".
BĒRNU LITERTŪRA2020: "Apkārt pasaulei blusas mugurā".

PAR Z. BEKMAŅA PERSONĪBU"Ar šo vienkāršo cilvēku dzejnieku Zigmundu Bekmani mēs iepazināmies šogad Sērsnu mēnesī, bet iespaids it kā būtu pazīstami septiņotus gadus. Ir cilvēki, kuri tikai reprezentē kultūru, ir arī tādi, kuriem šī kultūra ir iekšā dvēselē. Tāds ir Zigmunds. [..] Zigmunds ir kluss... Piezemēts, elēģisks, lasīts – lauku ļaudis pārgudrības nemīl. Tuvs zemei, vējam, vārpai, bijušajam. Lasiet, ieklausieties un... būsim vienuviet."Magazeinis, Ivars; Lukaševičs, Valentīns. Uz danci aicinot… Mōras Zeme, 09.05.1992.PAR Z. BEKMAŅA DZEJU"Viņa dzejoļi priecē ausi ar raitu skanējumu, tie saista aci ar gana rūdītu pantu veidojumu, taču abi šie vērojumi, papētot rindas rūpīgāk, diemžēl izrādās mānīgi. Vārdu, kam literatūrā vispār un dzejā jo īpaši būtu jādod goda vieta, autors pārāk bieži brūķē (tieši brūķē!) bezrūpīgi un nejauši, sev par nelaimi neatskāršot, ka tādas rindas kā, piemēram: "Vissvētākā mums visiem Likteņupe. / To neaizskar pat laika trupe" – jebkuram lasītājam liek šaubīties par dzejnieka nodomu nopietnību. Arī vārsmās, ko Zigmunds Bekmanis dēvēja par "bērnu dzejoļiem", izpaudās vienīgi dīvaina ne-atbildība līdz ar pārprastu pārākuma apziņu – sak, viņi jau tāpat neko nesaprot, viņiem gluži labi derēs arī tas, ko par dzeju uzskatīt nevar, viņiem pietiks ar kādiem deminutīviem un pāris plakaniem vārduspēļu iezīmējumiem. Var labi redzēt, ka autors dzejā nav pirmziemnieks, ka viņš ir visai daudz strādājis ar dzejas formu, pilnīgi novārtā atstādams kaut jel kādas pārdomas par rakstīšanās jēgu, bet tas, savukārt, liedz noticēt Zigmunda Bekmaņa humāni tautiskajam patosam."
Josts, Ingus. Parādes. Parādi. Parādības. Karogs, 01.07.1992.DZEJOLIS "SAUCU MIGLĀ""Saucu miglā, bet atbildes nav.Cik savāds ir tāds gājums.Bez pieturas punkta, bez atbalstaKā šaubu un neziņās krājums.
Kaut dēvē tumsu par melnu.Tai mēnessnaktīs redz cauri.Kā čūska es eju mest ādu.Kad vecajā palicis šauri.
Jā. eju un nevis lienu,Taustot ik zemes pēdu.Vai uziešu tevi, laime?Vai noskaudīšu bēdai?"
Bekmanis, Zigmunds. Saucu miglā. Stars (Madona), 18.10.1986.

journalist
poet

–1984
Cesvaines vidusskola
Cesvaine

–1991
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Bioloģijas fakultātes neklātienes nodaļa

1973–1981
Dzelzavas pagastskola
Dzelzava

1994–1997
Rīga
Mācījies E. Melngaiļa Tautas mākslas centra amatierteātru režisoru kursos

Madona
Pastnieks

Dzelzava
Kolhozs "Dzelzava". Šoferis

Dzelzava
Bibliotekārs

Aizpurve
Bibliotēkas vadītājs

Dzelzava
Kultūras nams. Mākslinieciskās daļas vadītājs

Cesvaine Secondary School
Cesvaine
Cesvaines intenātskola. Bioloģijas skolotājs

Madona
Madonas reģionālā dabas aizsardzības komiteja. Ūdens kadastra daļas vadītājs

Madona
Madonas reģionālā dabas aizsardzības komiteja. Sauszemes ekosistēmu aizsardzības inspektors

1994–1999
Madona
Madonas rajona padome. Kultūras nodaļas vadītājs

1995
Cesvaine
Cesvaines Tautas teātris. Režisors

2011
Laikraksts "Latvijas Avīze"
Rīga
Pielikums "Atpūta. Vaļasprieks". Vadītājs

1990
Vidzemes (jauno) literātu apvienība
Vadītājs. Pirms tam – biedrs

2000
Jāņa Zābera piemiņas fonds
Madona
Valdes priekšsēdētājs