LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmais oriģināldarbs stāsts "Vijolītes" laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā 1894. gadā no 6. jūlija līdz 27. augustam.
Sarakstījis vairākas rokasgrāmatas aktieriem: "Skatuves māksla" (1923, kopā ar Teodoru Lejas-Krūmiņu), "Daiļrunas pamatmācība" (1924) un sastādījis antoloģiju "Deklamators" (1–3, 1928–1938).
Dzīvodams Vārmē un Rendā, vāca latviešu tautasdziesmas un sūtīja Fricim Brīvzemniekam, rakstīja dzejoļus, no vācu valodas pārtulkoja stāstu par hercogu Jēkabu. Tulkojumu ar nosaukumu "Vecmuižas muižkungs" 1888. gadā publicēja laikrakstā "Balss".
LITERĀRIE DARBI
Proza
1904: īsprozas krājums "Sarkanās lilijas"
1911–1912: īsprozas krājums 3 sējumos "Ilgu lilijas" (Cēsis: O. Jēpe).
1910: īsprozas krājums "Lauztās lilijas"
1925: īsprozas krājums "Ilgu lilijas"
1925: īsprozas krājums "Šķēpu lilijas"
1938: stāstu un tēlojumu krājums "Bagātas dienas" (Rīga: Valters un Rapa)
Romāni
1928: "Grēka izpirkums" (2 daļās)
1934: "Mīlestības agonija"
1943: "Sāpju valsis" (veltīts komponista E. Dārziņa dzīvei)
Lugas
1907: "Smags gaiss" (teātrī 1909)
1912: "Sagaidīts" (teātrī 1911)
1923: "Arājdēls" (teātrī 1924; Rīga: A. Gulbis)
1924: vēsturisku teiku drāma 5 cēlienos "Indulis" (teātrī 1924; Rīga, Cēsis: O. Jēpe)
1935: "Antiņa galms" (teātrī 1931) un citas.
Sastādījis literāros kalendārus "Rakstniecības almanahs" (1908–1909).
Divreiz dramatizējis brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikus" – "Mērnieku laiki Slātavā" (teātrī 1922, grāmatā 1926) un "Viltus mērnieki Slātavā" (1927).
Periodikā publicējis apceres par Pāvilu Rozīti, Augustu Deglavu un citiem. Ilgus gadus bijis saistīts ar vairākiem teātriem, tostarp "Ausekļa" Tautas nama teātri, Drāma teātri, Dailes teātri un citiem teātriem kā dramaturgs, režisors vai kā skatuves runas konsultants.