Par bērnu grāmatu "Ucipuci domā ārpus kastes" (2017)
"Bērnu grāmatas nedrīkst būt tādas, kas domātas mazspējīgākiem līdzcilvēkiem. Gluži otrādi – tām jākalpo par durvīm, kas lielajiem ļauj mazos izkustināt, par viņiem priecīgi brīnīties un no viņiem mācīties. "Ucipuci” to dara caur brīnumskaistām ilustrācijām un iedrošinājumu, mudinājumu ticēt, ka tas, ko tu domā, pasauli dara citādu – labāku."
Ieva Kolmane"Rakstu šīs rindiņas un iedvesmai paralēli raustu šņorīti — Pūcīte paceļ spārnus un nolaiž. Grāmatas ar pievienotām rotaļlietām mūsdienās sen jau vairs nav avangards, bet, lai kāds ar tām gribētu arī rotaļāties, joprojām ir jātrāpa auditorijas gaumē un sajūtās. Māksliniecei Evijai Timmai-Novikai izdevusies pūcīte — personība, kas savā tvīda rāpulītī nolaupa skatītāja uzmanību vēl pirms teksta lasīšanas un kas jau dzīvo savu pašpietiekamu dzīvi ārpus grāmatas vākiem (piedalās radioraidījumos, meistardarbnīcās u.tml.). Grāmata vecumam bez dumpja (kāds nu kuram tas ir), bērniem, kuri vēl neprotestē pret labo padomu došanu un vadīšanu caur uzdevumu labirintiem. Smalkjūtīgiem bērniem, kuri ir gatavi piedalīties rotaļā, kurā pieaugušie vēlas būt gudrāki un atjautīgāki."
Undīne Adamaite"Grāmata "Ucipuci domā ārpus kastes" ir jau otrā Zanes Zustas sarakstītā grāmata par rotaļu pūcīti. Kopā ar Evijas Timmas-Novikas ilustrācijām, pārdomāto dizainu, atjautības uzdevumiem grāmatas beigās un kartona pūcītes tēlu ar kustīgiem spārniem, ko lasītājs var paņemt rokās un spēlēties, grāmata kļūst par iekārojamu lietu mūsdienu bērnam. Tāpat kā analītiskā domāšana, arī problēmu risināšana ir nozīmīgas prasmes, ko ieteicams apgūt jau kopš mazotnes.
Stāsta samezglojums rodas brīdī, kad ģimene dodas dienas gaitās, Ucipuci paliek viena mājās un netīšām iekrīt kartona kastē. Kā izskaidrot mazam bērnam vārdus "mainīt attieksmi" un "domāt ārpus kastes"? Manuprāt, autorei tas diezgan labi izdodas. Par grāmatas metodiski precīzo iedarbību pārliecinājos arī pati, jo ar pirmo reizi nevarēju atbildēt trešo jautājumu Ucipuci zinību nodaļā. Kad aizvēru grāmatu, izmēģināju pūcītes spārnu mehānismu un vēlreiz atgriezos pie neatrisinātā uzdevuma, tas tūlīt noskaidrojās pats no sevis, jo vairs neiedziļinājos zīmējuma detaļās, bet centos to uztvert abstrakti.
Stāstā ir vairākas potenciālai attīstībai atbilstošas sižetiskās līnijas un tēli, piemēram, rūķis, kurš sevi dēvē par pašu galveno mājās un dzīvo vannas istabā zem trešās flīzes, kā arī noslēpumainā Zempaklāja radība. Tas liecina, ka Ucipuci varētu turpināt savas gaitas jaunās, neparastās grāmatās."
Silvija TretjakovaAvots:
laligaba.lv