Vladis Spāre

Vladis Spāre (1953) – izdevējs un rakstnieks. Vadījis izdevniecības "Atmoda" un "Artava", 2014. gadā izdevis literāri sabiedrisko žurnālu "Tīrraksts". Sarakstījis romānu "Odu laiks" (1989, kopā ar Lienīti Medni un Juri Zvirgzdiņu), romāns izdots atkārtoti. Romāns "Tu nevari dabūt visu, ko gribi" (2015) ticis nominēts Literatūras gada balvai prozā 2016. gadā. 2020. gadā iznācis jaunākais stāstu krājums "Gājiens ar klibo zirdziņu".

Author (22)

Translator (1)

Author of the comment (1)

Person of reception (17)

Birth time/place

04.03.1953
Rīga

Personal information

Dzimis rakstnieku Veltas Spāres un Vladimira Kaņiveca ģimenē.

Professional activity

1982: pirmā publikācija – stāsts "Mēs atradīsim" žurnālā "Zīlīte" Nr.4
Tulkojis no krievu valodas N. Zadornova "Simoda" (1985, kopā ar T. Jarmolinsku) u.c. darbus, tulkojis arī no ukraiņu valodas.

PROZA1987: stāstu krājums "Mēs atradīsim" (Liesma).
1992: novele "Neprāta šarms" (Artava).
1994: romāns "Odu laiks" (Skarabejs). Līdzautorībā ar Juri Zvirgzdiņu un Lienīti Medni-Spāri.
2009: romāns "Odu laiks" II daļa (Skarabejs). Līdzautorībā ar Juri Zvirgzdiņu un Lienīti Medni-Spāri.
2015: romāns "Tu nevari dabūt visu, ko gribi" (Zvaigzne ABC).
2020: stāstu krājums "Gājiens ar klibo zirdziņu" (Zvaigzne ABC).

Quotes

PAR ROMĀNU "ODU LAIKS" (SKARABEJS, 1994)"Odu laika" brīvā kompozīcija turas uz lielceļa eposa pamatiem,pavelkot uz zoba blandīšanos 60.—70 gadu hipiju stilā. Plaisas padziļinās līdz paģirām, un tad jau vairs iespējams tikai melnais humors, romantiskās skepses vietā traģiskā ironna, bezcerības skaidrais prāts, kas nespēj ticēt emocionālajam dumpim. Romantisma ģēnijs izšķīst radikālā pašironijā, vairs "idejiski" nepaceldamies. Taču ironija neizpaužas tikai kā pasaulsredzējums, kā esamības meklējumu līdzeklis, kas noliedz ne vien stabilu un programmētu ikdienu, bet arī subjektīvi poētiskās idejas un eksistences dziļāku jēgu. Tā darbojas arī kā "Odu laika" stilistiskais princips, daiļrades paņēmiens. Romāns sarakstīts ironiskā laika formā — praesens historicum, tā ir vēstures tagadne, pagātnes notikumu atstāstīšana tagadnē Šie pagātnes pieraksti tagadnē ironiski tādēļ, ka veido spilgtu neatbilsmi starp īstenību un tās falsificētajām versijām. [..] Pie pēdējā vārda jāsāk domāt par vēl vienu ironijas stilistisko izpausmi — par vārdu spēlītēm un divdomībiņām; šai ziņā Mednei, Spārēm, Zvirgzdiņam būs grūti atrast latviešu prozā daudz konkurētspējīgo. Polisēmija, vārdu un izteikumu daudzsaprotamība parādās pašā romāna nosaukumā "Odu laiks"; abas izlasīšanas iespējas — ar svešzemniecisko un vietējo o, — Konversācijas vārdnīcai piepalīdzot, komentētas uz grāmatas vāka. Odi kā kukainīši (samērā niecīga, bet tik un tā traucējoša suga) sīc šajā romānā vienmēr, jo pārsvarā ir nakts, bieži tuvumā ūdens un gluži vienkārši vasaras laiks, bet odas (ditirambu nozīmē) par godu vēstures, telpas un laika iekarojumiem privātajās sarunās skan anekdošu formā Pārprotamas jēgas piemēru netrūkst [..]."Dubiņa, Ieva. Reibums. Karogs, 01.10.1994.
PAR ROMĀNU "TU NEVARI DABŪT VISU, KO GRIBI" (ZVAIGZNE ABC, 2015)"Kastas tāds ir? Lasot nav laika prātot, kā klasificējams Vlada Spāresromāns – ir jābauda teksts. Atklājot arvien jaunas un jaunas spēlītes,arvien jaunus sižeta pavērsienus, un nākot pie slēdziena, ka katraisīkākajai detaļai 400 lpp. garajā romānā ir sava vieta un nozīme.Grāmatas atvēršanā tika daudz spriests un runāts par to, kādam žanramVlada Spāres romāns būtu pieskaitāms, taču viens ir skaidrs katram, kurššo romānu ir lasījis: tas ir virtuozi nostrādāts teksts, kuranozīmīgumu nav iespējams novērtēt par augstu.
Apzinos,ka tas skan pompozi, taču es gan literārās nozīmības, gan rakstībasmanieres, gan domu dziļuma un mānīgā viegluma pēc šo saukšu parpostdekadentisku latviešu Ulisu."

Ilziņa, Kristīne. Sprigani koķetējot ar nāvi un mīlestību. Jaunā Gaita, Nr. 284, 2016.
PAR STĀSTU KRĀJUMU "GĀJIENS AR KLIBO ZIRDZIŅU" (ZVAIGZNE ABC, 2020)"Grāmata ir interesanta arī no psiholoģiskā aspekta, jo stāstu daudzdimensionalitāte apliecina mūsu cilvēcisko nespēju, liktenīgo nevarēšanu pat ar valodas palīdzību patiešām, līdz dziļumiem, saprast, izjust otru cilvēku, pat vistuvāko un mīlamāko. Pārfrāzējot dziesmas vārdus, šie stāsti ir par nesatikšanos, par neieraudzīšanu, nesadzirdēšanu – un arī gluži pretēji, par to vienīgo brīdi, kad otrs ierauga, pamana, sadzird. Tieši tāpēc man pašai mīļākais no krājuma stāstiem ir „Dāņu tabaka”, sirdssilts un jauks. Noskaņas ziņā tas atgādina brīnišķīgo R. Bredberija „Pieneņu vīnu”: smalks, vienkāršs un neticami emocionāli ietilpīgs.Izcilā humora izjūta, kas jūtama visos Vlada Spāres darbos, nospēlē ievērojamu lomu arī šajā stāstu krājumā – jo traģiskās tēmas viņš izspēlē ar palaidnīgu smaidu, brīžiem pamudinot traģēdiju pāriet vieglā groteskā, viegli samulsinot lasītāju, kurš vairs nevar būt īsti drošs, kā reaģēt. Smieties? Apraudāties? Pasmīnēt? [..] Bieži klātesošas V. Spāres stāstos ir garīgas slimības, emocionālas krīzes un – nebīšos šī skaļā vārda – dvēseles lūzumbrīža atainojums. Krīze var būt klātesoša kā paspilgtinājums, skaidrojums, iemesls un sekas, taču kamēr saprasts, kurš šajā reizē, lasītājam var gadīties līdzīgi kā bērnībā, kad gadījies aplam neadekvāti reaģēt uz līdzcilvēku dīvainībām un saņemt mammas rājienu vai kušinājumu – kad esi iesmējies par kādu situāciju, nākamajā teikumā rakstnieks situāciju apvērš tā, ka smiekls iesprūst kaklā. Vai otrādi. Tīri vai nerro. Labdabīgi un smalki."Ilziņa, Kristīne. IZCILAIS GĀJIENS AR ZIRDZIŅU JEB ASTOŅPADSMIT BLŪZI PROZĀ. Jaunā Gaita, Nr. 304, 2021.