Kopš 1922: strādājis Latvijā, galvenokārt baltkrievu jaunatnes izglītības laukā.
1924: uzsācis literāta gaitas, pārtulkodams baltkrievu valodā Rūdolfa Blaumaņa lugu "Pazudušais dēls".
Pēc 1945: pārtulkojis baltkrievu valodā virkni latviešu rakstnieku darbu, kuri Baltkrievijā publicējās gan atsevišķā stāstu krājumā "Латышскiя апавяданнi" (Minskā 1956, Piguļevskis arī sast. un biogr. izziņu aut.), gan periodikā.
1949: Dailes teātrī izrādīta Vladimira Piguļevska tulkotā Jankas Kupalas komēdija "Pauļinka".
Latviešu periodikā iespiesti baltkrievu rakstnieku stāsti: T. Zaharenko "Tīģera bojāeja" (1948), T. Hadkeviča "Vasiļinas posms" (1949). Laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicējis teātra recenzijas, almanahā "Teātris un dzīve" – apcere "Šekspīra traģēdijas mūsu teātros" (1956, 1), "Baltkrievu padomju teātris" (1958, 3).