PAR VILI DERUMU UN VILI ZEMGARU
"Kas vieno un kas šķir zinātnieku Derumu un rakstnieku Zemgaru?
Zinātnieks Derums balstās uz stingru faktu materiālu. Viņam neprecizitātes nav piedodamas. Tāpēc arī radās literāts Vilis Zemgars, kuram šai ziņā brīvākas rokas. Viņa daiļrade nav iedomājama bez fantāzijas devas. Tai pašā laikā jāatzīst, ka, rakstot vēsturiskos stāstus, V. Derums tomēr balstās uz arheoloģisko un paleopatalogisko faktu materiālu. Te palīdz arī zinātnieka domāšana un spēja iedziļināties. Savukārt zinātniekam Vilim Derumam iztēli rosina rakstnieks Vilis Zemgars."
Čapiņš, Jurejs. Vēsture, medicīna, Tērvete. Komunārs, nr. 79, 05.07.1984.
PAR VIĻA ZEMGARA LITERĀRO DARBĪBU
"levērības cienīgs ir arī Viļa Deruma (literārais pseidonīms Vilis Zemgars) devums rakstniecībā. Viņa jaunības izjūtas izteiktas dzejoļos, kas publicēti 1923.–1927. gada preses izdevumos un dzejoļu krājumā "Pieci". Nozīmīgākie stāsti un romāni radušies pēdējos 20 gados. Te vispirms jāmin stāsti jaunatnei grāmatās "Skarbajās sendienās" un "Kad mostas bronza", arī stāsts "Lāsumainais vilks", kas publicēts žurnālā "Draugs" turpinājumos. Literārajā mantojumā paliek arī daudzi nepublicēti darbi stāsts par bronzas laikmetu Latvijā "Pa šķēpiem cirsto ceļu", romāni "Dzīvības sargos", "Blāzma virs ūdens" un citi."
Buiķis, Indulis. Paleopatologs Vilis Derums. Veselība, nr. 11, 01.11.1988.