Viktora Lagzdiņa vēstule (otrā daļa)
Rakstnieka Viktora Lagzdiņa (1926–2008) vēstule dzejniekam
Ojāram Vācietim (1933–1983) 1975. gada 29. augustā. Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 765138.
Viktors Lagzdiņš no 1963. līdz 1982. gadam ir žurnāla “Lauku Dzīve” literārās nodaļas redaktors. Vēstulē Ojāram Vācietim tiek sniegti komentāri par dzejnieka iesūtītajiem dzejoļiem publicēšanai.
Teksta atšifrējums:Neba velti bīblijā [stāv –
ievietots] rakstīts, ka Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi – nemaz jau
nerunājot par citām Viņa ķermeņa daļām un it īpaši jau to, ar kuru Viņš domā un
kura atrodas nepilnu pusmetru augstāk par ceļiem, pretējā pusē. Tā ka – būsim
dzīvot [(dzīvot!) – ievietots], būsim redzēt! Pagaidām paliec cēlies sveiks un
vesels šai rīta stundiņā, no visas sirds un dvēsel’s… un tā tālāk. Āmen.
[izsvītroti vārdi]
Don Q. de La
Mancha
hidalgo [labajā pusē]
Sierra Magensa
MCMLXXV VIII XXIX
75. 29. aug. [kreisajā pusē]
Viens no iesūtītajiem dzejoļiem – “Siltā lietū, kas izmazgā sirdi” – tiek publicēts “Lauku Dzīves” 1975. gada decembrī 12. numurā.
Atbildes vēstulē 1975. gada 1. septembrī Ojārs Vācietis raksta: “Es ir dikti kustināc no Tau depež. [..] Tā i, tā i, manc drauks – to vēšgrābšl Tu iekš sov lapel iekše ne=liets. Es meklē vien cic vēt, kur to var iekš lēl bar. To Kunks ir vēn, to bar ir lēl, und ailes m Ordnung! Es ir kustināc jau no to vēn, ka Tev to sirc skalošen ģeld.” (Vācietis, O.
Kopoti raksti. Desmitais sējums. Rīga: Karogs, 2003, 391. lpp.)
Tomēr otrs dzejolis, “Vētru, vēju, viesuļu…”, periodikā publicēts netiek, pirmpublicējumu tas piedzīvo Vācieša krājumā “Gamma” (1976), kurā iekļauts arī “Siltā lietū, kas izmazgā sirdi”.
Sākotnēji Ojārs Vācietis Viktoram Lagzdiņam publicēšanai piedāvājis dzejoli “Īsais gads” (vēstule sūtīta 14.08.1975.), kurš acīmredzot ticis noraidīts: “Apskādētā “Īsā gada” vietā dodu divus citus nāves kandidātus. Tas nenozīmē, ka jādrukā abi. Tas nenozīmē, ka jādrukā viens. Tas nenozīmē, ka nav jādrukā neviens.” (Vācietis, O.
Kopoti raksti. Desmitais sējums. Rīga: Karogs, 2003, 387. lpp.) Dzejolis “Īsais gads” tiek publicēts
žurnāla “Veselība” 9. numurā 1975. gada 1. septembrī, kā arī iekļauts krājumā “Gamma”.
Vēstulē minēts komponista un rakstnieka
Marģera Zariņa (1910–1993) stāsts “Dies irae, dies illa”, publicēts krājumā “Vienas vasaras stāsti” (1975).
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.