Velga Krile

Tēvs – skolotājs Edgars Krilis, kurš arī rakstījis dzeju, māte – Brigita Krile.
1964: beigusi Valkas 1. vidusskolu.
1964–67: mācījusies LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.
1967: no universitātes spiesta aiziet.
1967–69: strādājusi par kluba vadītāju Valkas rajona kolhozā "Ļeņina Ceļš".
1970–72: strādājusi par korektori izdevniecībā "Liesma".
1972–73: strādājusi par bibliotekāri Zinātniski tehniskajā bibliotēkā.
1973–76: strādājusi par korektori izdevniecībā "Liesma".
No 1977: algotu darbu nestrādāja slimības dēļ.
Beigusi dzīvi pašnāvībā.

1959: pirmā publikācija – dzejolis "Runča grēksūdze mazajai" Valkas rajona laikraktā "Darba Karogs" (23. jūlijā).
1968–90: sarakstījusi 16 lugas. Piecas no tām iekļautas lugu krājumā "Svētlaimīgo sala" (1999).
"Orfejs un Eiridike" (1968); "Dimanta dziesma" (1969); "Stepans Razins" (1969/70); "Vanems Imanta" (1972); "Ivans Bargais" (1973); "Vietlavs un Veseta" (1976); "Asaras" (farss) (1976); "Katastrofa" (1979); "Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie!" (1980); "N-tā pilsēta" (1983); "Nebukadnecars" (1983/84); "Kains" (1984) "Leģenda" (1984/85); "Tronis un mīlestība" (1985); "Svētlaimīgo sala" (1987); "Manā zemē ir tādi vārdi…" (1990)
1992: farss "Asaras" (sarakstīts 1976) publicēts žurnālā "Karogs" (Nr. 12).
1995: amatierteātrī iestudēta luga "Manā zemē ir tādi vārdi" (publicēta periodikā 1992, grāmatā 1999).
1997: amatierteātrī iestudēta luga "Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie!" (sarakstīta 1980; grāmatā 1999).
1998: amatierteātrī iestudēta luga"Kains" (iestudējis Valkas teātris, režisors Aivars Ikšelis).

Dzeja"Dzeltenās palodzes" (1966)
"Bērzi" (1976)
"Gaismēna" (1979)
"Es diennaktī esmu" (1982)
"Nepiekrāp mani" (1985)
"Uz zāles fona" (1989)
"Uz tā tālā ceļa" (1991)
"Sikspārnis" (1994)
"Debesu akrobāts" (1995)
"Vanagi" (1995) (izlase, iekļauta arī dzejas drāma "Kains" (saraktīta 1984), apceres un atmiņas par dzejnieci)
"Skrien sarkans jaguārs" (2005) (mīlas lirika)
"Ugunspuķe, aizmirstība" (2007)
"Kā mirdzošas būtnes" (2012)

Lugas"Svētlaimīgo sala" (lugu izlase, 1999)

"Krile ir romantiskās dzejas tradīcijas turpinātāja. Piederība šim virzienam nosaka zināmu dzejas tematikas, arī poētikas ierobežotību. Kriles dzejā dominē smalka garīga realitāte, altruisms, pietāte pret pasauli, iekšējās stabilitātes rašana transcendentālā sfērā, kā arī garīgu saskares punktu un dvēseliskās saderības meklējumi līdzcilvēku vidū. Kriles dzejas poētika ir polistilistiska."

Kalniņa, Ieva. Vlga Krile. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.


"Ko mēs zinājām par Velgu? – pūlos atcerēties, un atceros vien kaut kādas drumslas, lauskas, fragmentus. Kādus brīsniņus sešdesmito gadu vidū, kad Velga Krile kā visjaunākā autore, Mirdzas Ķempes saulītes sasildīta, divdesmit gadu jaunumā izdeva savu pirmo krājumu "Dzeltenās palodzes", par ko pati gan vēlāk priecīga nebija. Atceros uzņemšanu Rakstnieku savienībā jau pēc otrās grāmatas "Bērzi" septiņdesmito gadu otrajā pusē, kur par Velgu Krili iestājās latviešu dzejas zieds – Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Imants Auziņš, Leons Briedis. Epizodes kopīgā darba gaitā, kad es strādāju Liesmas izdevniecības tulkotās literatūras redakcijā, bet Velga – izdevniecības korektūrā. Cigarete trauslos pirkstos, sakniebtas lūpas, ass, smējīgs skats. Sirsnības dzirkstele, un – gliemežnīca atkal ir aizvērusies. Šādas tādas tikšanās Rakstnieku savienībā, kur Velga sēdēja spriega, iecirtīga un klusa. Pāris kopējas uzstāšanās – vibrēja viņa visa, bet dzejoļi vēl nebija tie, kas pēcākajos krājumos. Jā, pēdējos gados, kad viņas dzejaszvaigzne uzkāpa augstākajā zenītā, Velgu es vairs dzirdējis netiku – viņa dzīvoja savās dzimtajās mājās pie mātes Valkas puses Strautiņos, kur smagā depresijā arī pati pielikusi punktu savai dzīvei. (..) Velgas Kriles grāmatas ir kā uzvilktas stīgas – spriegas, aizturētas. Bet, kad tās skan, tad – kā auksts avota atvars, kā karsts flamenko. Skan, izskan un – spējā apklusumā veras sevī un pasaulē. Prasīgums, jā, pret sevi un citiem, kas nereti sadzīvē izraisīja arī konfliktsituācijas, prasīgums pret pasauli. (..) [Velgas darbu attīstība] ir nenoliedzama – no krājuma uz krājumu."

Čaklais, Māris. Kad pie manis atgriežas maigums. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 13, 1999, 23. sept.

1964
Valkas 1. vidusskola
Valka

1964–1967
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1967–1969
Valka
Strādājusi par kluba vadītāju Valkas rajona kolhozā "Ļeņina Ceļš".

1970
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Korektore

1972–1973
Rīga
Strādājusi par bibliotekāri Zinātniski tehniskajā bibliotēkā.

1973–1976
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Korektore

1977–1991
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

Cimzes kapi