Vasilijs Zolotovs
03.03.1915 – 16.05.1995
Vasilijs Zolotovs (Василий Золотов, 1915–1995) – Latvijas krievu rakstnieks. Dzimis Rjazaņā, studējis Maskavas Pedagoģiskā institūta Literatūras fakultātē (1933–1935), strādājis par skolotāju. Otrā pasaules kara laikā atradies frontē (1941–1945), kopā ar padomju armiju 1945. gadā ieradies Latvijā.
Daiļrades sākumposmā Vasilijs Zolotovs pievērsies bērnu un jaunatnes literatūrai, izdots dzejoļu krājums “Meža draugi” (krievu un latviešu valodā, 1948), pasaka “Lasēna pluncīša piedzīvojumi” (krievu un latviešu valodā 1956), krievu valodā arī stāsti bērniem “Zaļais vainags” (1950). Jaunatnei veltīti arī stāsti “Tur, kur jūra šalc” (1954), “Atnāks arī tavs pavasaris” (1959), “Slēdzes akmens” (1968). Zolotovs pievērsies padomju jaunieša pieaugšanas stāstiem, taču tēlu risinājums ir shematisks, melnbalts, darbības vide – Latvija. Vairāki garstāsti veltīti Kamčatkas ļaudīm (Karstā zeme, 1964).
1970. gadā aizbrauc no Latvijas, tālākā darba dzīve un daiļrade saistīta ar Kamčatku (1970–1977) un Rjazaņu (1977–1995).