Valija Ruņģe

Dzimusi amatnieku ģimenē, tēvs Emīls Rublis bija krāsotājs.
Ģimenē dzīvoja Marijas ielā starp Artilērijas un Tallinas ielu netālu no vēlākā Ziedoņa dārza.
Skolas gaitas uzsāka 5 gadu vecumā.

ASV aizsākusies literatūrkritiķes, literatūrzinātnieces un publicistes darbība.
Aktīvi publicējusies žurnālos "Jaunā Gaita", "Ceļa Zīmes", "Mēs", "Mazputniņš", "Treji Vārti", "LaRA's Lapa", laikrakstos "Laiks" un "Latvija Amerikā".
Bijusi redaktore žurnālos "Mēs", "LaRA's Lapa", "Treji Vārti".
Darbojusies ALA kultūras birojā, LaRA tulkošanas komisijā.

Nozīmīgākās apceres par Ernestu Aistaru, Lalitu Muižnieci, Kurbada un Lāčplēša tēliem latviešu literatūrā.
Publicējusi daudzas recenzijas, galvenokārt laikrakstā "Laiks" un žurnālā "Treji Vārti".
Kopš 1989: publicējās arī Latvijā – LZA žurnālā "Vēstis", "Jaunās Grāmatas", "Karogs", "Avots", "Kritikas gadagrāmatā".
Apcerē "Sākotnējie jaungaitnieki" (LZA žurnālā "Vēstis" 1990, 3–4) bagātīgs informatīvais materiāls par ASV latviešu literatūru 20. gs. 50.–60. gados, sniegts analītisks trimdas literatūras procesu apskats un vērtējums. Rakstījusi arī populārzinātniskus apcerējumus par latviešu izdzīvošanas perspektīvām un trimdas literatūras terminoloģiju.
Trimdā izdotās "Latvju enciklopēdija" līdzstrādniece, grāmatas "Latviešu literatūras darbinieki. Jaunākais posms" (1991) virsredaktore (kopā ar Birutu Abulu un Aleksandru Zariņu), Rīgā izdotās biogrāfiskās vārdnīcas "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992) konsultante.
1996–2000: "Uzticības rūgtā cena" (1–3), trimdas literatūras vēstures materiāli – grāmatā "Caur akmeni diegu vilku", kopā ar Aivaru Ruņģi publicējusi polemisku rakstu krājumu "No ārzemju latviešu perspektīves" (abi 1997).
Mūsdienu valodas asociācijas izdevuma "International Bibliography of Books and Articles of the Modern Languages and Literature" latviešu nodaļas bibliogrāfe (kopš 1987).

Par Valija Ruņģe personību un profesionālo darbību"Valijas Ruņģes plašais interešu loks un zināšanas ietvēra daudzus latviešu literatūras, kultūras, vēstures, sabiedrības aspektus, par kuriem viņa spēja izteikties kodolīgi, erudīti gan sarunās, gan referātos, gan rakstos. Liekas, nebūs tādas trimdā izdotas latviešu daiļliteratūras vai vēstures grāmatas, ko viņa nebūtu izlasījusi vai vismaz pašķirstījusi, par daudzām uzrakstot recenzijas un arī garākas apceres. Valijas Ruņģes plašais interešu loks un zināšanas ietvēra daudzus latviešu literatūras, kultūras, vēstures, sabiedrības aspektus, par kuriem viņa spēja izteikties kodolīgi, erudīti gan sarunās, gan referātos, gan rakstos. Liekas, nebūs tādas trimdā izdotas latviešu daiļliteratūras vai vēstures grāmatas, ko viņa nebūtu izlasījusi vai vismaz pašķirstījusi, par daudzām uzrakstot recenzijas un arī garākas apceres. [..] Bez rakstiem par trimdas literāro, kultūras un sabiedrisko dzīvi, nozīmīgi ir Valijas Ruņģes pētījumi latviešu folklorā, īpaši par Kurbada un Lāčplēša tēmu pasaules folkloras līdzīgu motīvu kontekstā, un apceres par Latviju un latviešiem Latvijā. Un visam cauri un pāri vijas Valijas Ruņģes neatslābstošā rūpe par latviešu valodu, tās piesārņošanu, nevērīgo attieksmi gan šeit, gan Latvija. Valodu viņa juta ka tautas dzīvības pavedienu, kuras sakropļošana ir tiešākais ceļš uz tautas identitātes zaudēšanu. Pa gadiem bija sakrāta un sakopota informācija par latviešu literātiem un literatūras procesiem, kas lieti derēja, kārtojot trimdas literātu autobiogrāfiju krājumu "Latviešu literatūras darbinieki rietumu pasaulē" (1991) kā arī esot līdzstrādniecei un konsultantei "Latvju Enciklopēdijai" (trimdā) un biogrāfiskajai vārdnīcai "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992 un topošajam jaunajam izdevumam) Latvijā. [..] Valijai Ruņģe bija viens no
klusajiem darba darītājiem un daudz padarītajiem, ko novērtēja katrs, kam laimējās ar viņu kopā strādāt. Un viņas gaišā personība, rūpe un gādība ietvēra nevien ģimeni, bet visus, ko viņa sajuta sev garīgi tuvus."
Muižniece, Lalita. Atvadu vārdi Valijai Ruņģei. Latvija Amerikā, 2000, 22. janv.

"Skolota zinātnēs, Ruņģe arī savos rakstos lietoja pacietīgu datu izpēti, kas paplašināja viņas jau tā enciklopēdiskās zināšanas. Viņas domu gājiens ir loģiski secināts, viņas doma skaidri izteikta. Viņas mantojumā atrodam apceres gan par literatūru, gan kultūru un kultūrpolitiku, par folkloru un lingvistiku un citiem šo pētniecības lauku sazarojumiem."
Silenieks, Juris. In memoriam. Valija Ruņģe. Laiks, 2000, 22. janv.

Rencēni
Strādājusi par ārsti.

Ķīle
Strādajusi par ārsti.

Eitīne
Strādājusi par ārsti.

Latviešu Rakstnieku apvienība

1925–1932
Rīgas 8. pamatskola
Rīga

1932–1937
Rīga City 1st Gymnasium
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Beigusi ģimāziju, laikrakstā "Jaunākās Ziņas" rakstīts Rīgas 1. valsts ģimnāziju; mācījusies vienā klasē ar Jāņa Grīna meitu Rasmu Grīnu.

1937–1943
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi Medicīnas fakultātē; studiju virziens: medicīna.

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

1951
Amerikas Savienotās Valstis
Izceļoja no Vācijas.

Matīsa kapi