Valija Labrence
25.11.1925 – 17.01.1996
Valija Labrence (1925–1999) – literatūrzinātniece un kritiķe. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1951), strādājusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā (1955–1990), bijusi Literatūras vēstures nodaļas vadītāja (1974–1988). Zinātniskās intereses bijušas saistītas ar latviešu literatūras vēstures izpēti – monogrāfijas “Leons Paegle” (1969) autore, sastādījusi Leona Paegles Kopotus rakstus (1–5, 1956–1958, kopā ar Olgu Paegli-Frankevicu), izlases – Kārļa Skalbes “Dzeja” (1957) un “Pasakas” (1958), Aspazijas “Izlase”, Viļa Plūdoņa Rakstus (1–3, 1974–1978), Jura Alunāna “Dziesmiņas” (1–2, 1981–1982). “Latviešu literatūras vēstures” 1. sējumā (1959) ievietots viņas pārskats “Feodālisma iršanas un kapitālisma tapšanas periods (18. gs. beigas un 19. gs. pirmā puse)”, 4. sējumā – Kārļa Skalbe dzīves un daiļrades apskats. Strādājusi aktuālajā kritikā.