Valdis Ķikāns
12.12.1929 – 12.05.2013
Valdis Ķikāns (1929–2013) – dzejnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis. Liela mūža daļa saistīta ar Latgali, kur pēc Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes absolvēšanas sācis darba gaitas toreizējā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, docējot literatūras kursus. Pasniedzēja darbā ar pārtraukumiem aizvadīti gandrīz 30 gadi. Strādājis arī Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kur aizstāvējis arī doktora darbu, kā arī Andreja Upīša Valodas un literatūras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku. Viņa zinātnisko interešu lokā bijusi latviešu dzeja un literatūras teorija. Tapuši darbi par liroepikas žanru poēmu ("Dziedi man, mūza", 1972), par iemīļoto dzejnieku Ojāru Vācieti pat vairāki – "Tevī kāpj mīļums" (1989) un "Ojāra Vācieša dzejas poētika" (2008), arī par citiem dzejniekiem ("Vienmēr zaļais koks" (1976), "Pieci" (1980)). Valdis Ķikāns sekojis latviešu dzejas procesiem un žurnālā "Karogs" un laikrakstā "Literatūra un Māksla" recenzējis jaunākos dzejoļu krājumus. Literatūras teorijas aspektā viņa interesi saistījusi dzejas teorija – dzejas tēli, kompozīcija, žanri, arī laiktelpa dzejā, kā arī virzienu problēma literatūrā. Rakstījis dzeju arī pats, tāpat atdzejojis.