Valdemārs Mežaks

Dzimis dzirnavnieka, lauksaimnieka, veikalnieka un mājsaimnieces ģimenē.
Pirmie četri gadi pavadīti Vestienā, bet skolas gaitas sācis Skrīveru pagasta pamatskolā. Agrā bērnība un jaunekļa gadi bijuši ļoti grūti, jo vajadzējis pašam par sevi gādāt. Ganu gaitas sācis jau septiņu gadu vecumā.

1944: iesaukts Latviešu leģionā; iedalīts 15. divīzijas 33. kājnieku pulkā.
1945–1947: dzīvoja Vācijā, latviešu bēgļu nometnē Vircburgā.
1948: 12. februārī ieceļoja Austrālijā. Sākumā strādājis dažādus darbus, bet no 1951. gada darbojies Austrālijas, pastā līdz aiziešanai pensijā. Pašmācības ceļā ieguvis vidusskolas izglītību, beidzis Pasta Institūtu un Dienvidaustrālijas Tehnoloģijas Institūtu (S.A. Institute of Technology).

Literārā darbība1953: pirmā publikācija tēlojums "Kad bērzi šalc" publicēts laikrakstā "Austrālijas Latvietis" 17., 24. un 31. oktobrī.

Literārie darbi
1992: vēsturisku atmiņu romāns "Vajāti un dzīvi"; 1990 un 1991: fragmenti no romāna ar nosaukumu "Kara noziedznieki" publicēti laikrakstā "Austrālijas Latvietis".
1996: atmiņu romāns "Liesie gadi" (2. daļa).
2001: atmiņu romāns "Pirmā paaudze" (3. daļa).
sākumā.
Periodikā publicējis vairākus bērnības atmiņu stāstus. Ieguvis 3. godalgu Latviešu preses biedrības un laikraksta "Austrālijas Latvietis" sacensībā par reportāžu "Mans draugs un pudee konjaka" (1958).
Rakstījis arī dzeju.

Par romānu "Vajāti un dzīti" (Toronto: Amber Printed, 1992)".. romāns ir vienas pašas personas – Kārļa Silvāna – pieredzējumu izklāsts Otrā pasaules kara pēdējā gadā, no 1944. gada pavasara līdz 1945. gadam ap to pašu laiku. Būdams vienas personas likteņstāsts, romāns uz īsāku vai ilgāku laiku pieskaras arī veselai plejādei citu cilvēku, tomēr epopejas raksturu tas neiegūst, jo citi netiek necik spilgti izgaismoti. [..] Romāns it kā sadalās trīs ģeogrāfiskās daļās; līdz 84. lappusei darbība risinās Latvijā. Kad 1944. gada vasarā izsludina 1925. un 1926. gadā dzimušu puišu iesaukšanu Latviešu leģionā, bezbēdīga jaunība ar visiem tās sapņiem un iecerēm jāpamet arī Silvānam. Rodas iespaids, ka vadība
sākumā nezina, ko ar jauniesauktajiem iesākt: kur viņus izmitināt un kad un kā apmācīt. Labi notēlota provizoriska notināšana pāris vietās Rīgā un Putru mājās pie Cēsīm. Tālākais pusotrs simts lappušu veltīts kara nometnei pie Tuškovas Polijā, bet pēdējā grāmatas daļa – Silvāna cejojumiem pa Vāciju un nonākšanai Čechoslovakijā, kur kādu brīdi, par spīti Silvāna vēlmei cīnīties pret boļševikiem, viņam nākas tikt iesaistītam vācu pēdējās necerīgajas cīņās pret tuvojošos amerikāņu spēkiem. [..] pamatos jau neko jaunu par latviešu karavīru gaitām Otrā pasaules karā Mežaka romāns neatklāj, jo dažādos variantos temats aizgājušajos gadu desmitos visai apbružāts. Tomēr lasīt to ir viegli un interesanti autora itin raitā stāstījuma un gludās valodas dēļ. Svaigu finesi piešķir apstāklis, ka rekrūtis Silvāns tik jauns, sākuma vēl septiņdesmitgadnieks. Lielais vairums Otrā pasaules kara stāstu un romānu latviešu literatūrā stāstīti gados nedaudz vecāku cīnītāju skatījumā."
Silkalns, Eduards. Dzīta un vajāta leģionāra atmiņas. Austrālijas Latvietis, 1992, 14. aug.

Par romānu "Pirmā paaudze" (Adelaide: autorizdevums, 2001)"Virzība Pirmajā paaudzē ir no īgnuma un nepatikas pret jauno mītnes zemi līdz tās pieņemšanai un apmierinātības sajūtai. Izskaņā
Mežaks raksta: "Austrālija man ir bijusi ļoti rūpīga un gādīga audžumāte. Es viņai par to esmu pateicīgs un lojāls dēls. Es esmu laimīgs un bagāts, ka man ir divas mīļas zemes: Latvija un Austrālija." (302.) Līdzīgu skatījumu dažas lappuses iepriekš (299.) Mežaks izsaka pantos:
"Es zinu dzimtenes pusi
Zem Dienvidu krusta naktī,
Bet baltais eikalipts man čukst:
Tu es kļuvis daļa no mums."
Varētu sacīt, ka Mežaks, gan nebūdams asimilējies, sava mūža lielās daļas vidē tomēr ir labi integrējies. Visumā grāmata ir uzrakstīta "pirmajai paaudzei" raksturīgā labā latviešu valodā."
Silkalns, Eduards. No īgnuma līdz apmierinātībai. Austrālijas Latvietis, 2001, 15. aug.

author
public employee

Newspaper Australian Latvian
Melburna
Laikraksta redakcijas pārstāvis Adelaidē.

1947
Frankfurte pie Mainas
Strādāja Latviešu 8717. darba rotā Frankfurtē.

1949–1985
Austrālija
36 gadi saistīti ar Dienvidaustrālijas pasta institūcijām; 12 gadus vadījis Dienvidaustrālijas pavalsts pasta apgādes un fīnanciālo līgumu nodaļu (State Supply Manager and Chairman of Tender Board).

1933–1939
Skrīveri
Mācījies pulkveža Jorģa Zemitāna pamatskolā.

1941–1944
Rīga
Mācījies Rīgas pilsētas vakara tehnikumā.

1955–1959
Austrālija
Kā eksterns kārtojis vidusskolas pārbaudījumus.

1966–1968
Austrālija
Mācījies Pasta institūtā.

1970–1973
Austrālija
Ieguvis tehniķa diplomu un veikalu vadības diplomu Dienvidaustrālijas Tehnoloģiskajā institūtā.

1944
Latvian Legion
Iesaukts 15. divīzijas 33. kājnieku pulkā.Nonāca rietumu fronti, kur pēdējās kara nedēļās cīnījās kopā ar vāciešiem pret amerikāņu karaspēku Vācijas-Čehoslovākijas pierobežā. Kara beigas noslēdzās čehu partizānu nometnē. Pēc atlaišanas sāka strādāt Čehoslovakijā, bet drīz pārcēlās uz Vircburgas bēgļu nometni,

1945–1947
Vircburga
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē; strādāja nometnes policijā.

1951
Daugavas Vanagi
Adelaida
Daugavas vanagu Adelaides kopas dibinātājs un mūža biedrs.

1952
Latviešu preses biedrība
Adelaida
Darbojās Latviešu preses biedrības Adelaides literārajā kopā.

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Par par ilggadīgu un veiksmīgu darbu presē un rakstniecībā.
2003