Vaira Vīķe-Freiberga

19 pictures

Vaira Vīķe-Freiberga (1937) – kādreizējā Latvijas Valsts prezidente, sabiedriski politiskā darbiniece, literatūrzinātniece, folkloras pētniece, psiholoģe un profesore.

Birth time/place

01.12.1937
Rīga
Dzimtās mājas "Vīķi" atradušās uz Doles salas, mūsdienās māju vietu ir appludinājusi Rīgas HES ūdenskrātuve.

Personal information

Dzimusi jūrnieka Kārļa Vīķa un Annemarijas Vīķes (dzimušas Raņķes) ģimenē. Tēvs Kārlis, meitu tā arī nekad neredzējis, traģiskā nāvē gāja bojā 1938. gadā. Māte Annemarija vācu okupācijas laikā apprecēja Edgaru Hermanoviču.

1944: Otrā pasaules kara laikā, tuvojoties padomju karaspēkam, kopā ar ģimeni atstājusi Rīgu.

1945: ar kuģi no Liepājas devusies uz Poliju, no kurienes devusies tālāk uz rietumiem – Vāciju.

1960: apprecējusies ar Imantu Freibergu, kurš līdz 1999. gadam bijis informātikas profesors Kvebekas universitātē Monreālā un kopš 2001. gada – Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas LIKTA prezidents. 

1963: laulībā ar vīru dzimis dēls Kārlis Roberts.

1966: dzimis dēls Ivars Jānis, kas miris divas dienas pēc dzimšanas.

1967: dzimusi meita Indra Karolīne.

1998: atgriezusies Latvijā.

Dēls Kārlis dzīvo Rīgā un strādā kā runu rakstītājs, tekstu redaktors, tulks un žurnālists. Meita Indra vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biroju Londonā, Lielbritānijā.

Professional activity

1961: pirmais zinātniskais raksts psiholoģijas nozarē žurnālā "Kanādas Psiholoģijas Žurnāls" Nr. 15.

Darbība literatūrā

1952: pirmā publikācija – iespaidi par dzīvi Marokā – iespiesta Vācijā laikrakstā "Latvija".

1956: vienīgā daiļliteratūras publikācija – īsstāsts franču valodā par terorisma incidentu Marokas neatkarības kustības posmā. Publicēts žurnālā "Acta Victoriana" Nr. 2.

Grāmatas

1988: kopā ar vīru Imantu Freibergu "Saules dainas" (Helios; 1990; 1991).

1989: "Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs" (McGill-Queen's University Press).

1989: apceres par latviešu tautasdziesmām "Dzintara kalnā" (Helios; 1993).

1993: runas un raksti par latvietības tēmām "Pret straumi" (Helios; 1995)

1997: grāmatu cikla "Trejādas saules" pirmā grāmata "Kosmoloģiskā saule" (Karogs).

1999: grāmatu cikla "Trejādas saules" otrā grāmata "Hronoloģiskā saule" (Karogs).

2002: grāmatu cikla "Trejādas saules" trešā grāmata "Meteoroloģiskā saule. Siltā saule" (Karogs).

2005: "Saules balsi" (Karogs).

2007: "Logique de la poésie: Structure et poétique des daïnas lettonnes" (William Blake and Co Edit).

2007: "4 plus 4" (Pētergailis).

2010: eseju krājums "Kultūra un latvietība" (Karogs).

2011: grāmatu cikla "Trejādas saules" ceturtā grāmata "Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule" (Pētergailis).

2016: grāmatu cikla "Trejādas saules" piektā grāmata "Mitoloģiskā saule" (Pētergailis).

2019: "The Singer of Songs" (Zinātne).

Education

–1958
Toronto Universitāte
Toronto
Ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā.

–1960
Toronto Universitāte
Toronto
Ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā.

–1965
McGill University
Monreāla
Makgila Universitātē Monreālā ieguvusi doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā.

1945
Herrenvīka
Sāka skolas gaitas Herrenvīkas latviešu bēgļu nometnē Lībekas tuvumā.

1946–1949
Lībekas latviešu tautskola
Lībeka

1950
Kasablanka
Mācījusies Mersultana meiteņu koledžā Kasablankā.

1955
Ontario
Nokārtojusi Ontario provinces vidusskolas beigšanas eksāmenus.

Participation in organisations

Student Sorority "Spīdola"
Toronto
Studiju laikā iesaistījās studenšu korporācijas "Spīdola" darbībā.

1979–1981
North Atlantic Treaty Organization
Kanādas pārstāve Ziemeļatlantijas līguma organizācijas zinātniskās programmas “Cilvēcīgie faktori” panelī. No 1980. līdz 1981. gadam – tā priekšsēdētāja.

1980–1981
Kanāda
Kanādas Psihologu apvienības prezidente.

1980–1981
Kanāda
Kanādas Sabiedrisko zinātņu federācijas prezidente.

1984–1986
The Association for the Advancement of Baltic Studies
Kanāda
Baltijas Studiju veicināšanas asociācijas prezidente.

1984–1989
Kanāda
Kanādas Zinātnes padomes viceprezidente.

1998–1999
Kanāda
Kanādas Zinātņu akadēmijas Humanitāro zinātņu franču valodas akadēmijas padomes prezidente.

1999
Council of Women World Leaders
Sieviešu valstu vadītāju padomes locekle.

2014–2020
Club de Madrid
Madrides kluba – pasaules lielākās bijušo valsts un valdības vadītāju organizācijas – prezidente.

Working place

1960–1961
Toronto
Strādājusi kā klīniskā psiholoģe Toronto psihiatriskajā slimnīcā.

1961–1965
McGill University
Monreāla
Asistente un lektore Makgila Universitātes Psiholoģijas nodaļā. 

1965–1998
Université de Montréal
Monreāla
Docente, asociētā profesore un no 1979. gada habilitētā profesore Monreālas Universitātē.

1965–1985
Divreizdivi
Kanāda
Latviešu jaunatnes nometņu “Divreizdivi” jeb “2x2” vadītāja, lektore, padomes locekle un priekšsēdētāja.

1967–1974
Monreāla
Sskolotāja Monreālas Latviešu sestdienas skolā.

08.07.1999–07.07.2007
Latvija
Latvijas Valsts prezidente.

Awards

Annas Ābeles fonda balva
Balva piešķirta par darbu angļu valodā "Saules dainas".
1979

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par nopelniem tautas dainu pētīšanā un popularizēšanā grāmatās: "Saules dainas" (kopā ar I. Freibergu), "Dzintara kalnā" un rediģētajā darbā "Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs" ("Latviešu tautasdziesmu lingvistika un poētika"
1989

Marsela Vinsenta balva
Balva piešķirta par izciliem sasniegumiem sabiedriskajās zinātnēs.
1992

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa
Medaļa piešķirta par pētījumiem latviešu folkloristikā un psiholoģijā.
1997

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandiere ar Ordeņa domes 1999. gada 8. jūlija lēmumu.
I šķira
1999

Svētā Olava Lielais krusts
2000

Atzinības krusts
Ordeņa lielkrusta komandiere ar Ordeņa kapitula 2007. gada 15. marta lēmumu. (Ordenis pasniegts 2007. gada 7. jūlijā.)
I šķira
2007

Viestura ordenis
Ordeņa lielkrusta komandiere ar Ordeņa kapitula 2007. gada 15. marta lēmumu. (Ordenis pasniegts 2007. gada 7. jūlijā.)
I šķira
2007

PBLA Tautas balva
par ilggadēju ieguldījumu nacionālpolitiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, stiprinot valsts neatkarību un drošību, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē un akadēmiskajā vidē.
2022