Ulrihs Ernsts Cimmermanis
10.06.1772 – 05.06.1820
Ulrihs Ernsts CIMMERMANIS (Zimmermann, 1772-1820) ir Baltijas vācu literatūrvēsturnieks, publicists un pedagogs. Viņš ir dzimis
mācītāja Ulriha Johana Cimmermaņa ģimenē, studējis filozofiju Vitenbergas universitātē Vācijā (1789-1792), ieguvis filozofijas doktora grādu (1792), pēc tam strādājis par mājskolotāju Kurzemē. 1796. gadā Cimmermanis Skrundā ir dibinājis pansionātu jauniešiem, bijis Kuldīgas skolu iecirkņa inspektors (1804-1817), kā arī rakstījis par skolu jautājumiem. Jelgavas žurnālā "Neue Wöchentliche Unterhaltungen" publicējis recenzijas un rakstus, to vidū arī par latviešu literatūras vēsturi, piemēram, "Etwas für Liebhaber der alten lettischen Literatur" ("Kaut kas vecās latviešu literatūras cienītājiem", 1808, 12). Cimmermanis ir sarakstījis pirmo latviešu literatūras vēsturi "Versuch einer Geschichte der lettischen Literatur" ("Latviešu literatūras vēstures mēģinājums", 1812). Tajā ir sniegtas īsas ziņas par autoriem, dota latviešu izdevumu bibliogrāfija un daži rakstu paraugi. Cimmermaņa literatūras vēsturē aplūkoti apmēram 130 autori, tā aptver laiku 1530-1810. Latviešu literatūra ir iedalīta trīs posmos: no N. Ramma līdz G. Mancelim, no G. Manceļa līdz G. F. Stenderam, no G. F. Stendera līdz literatūras vēstures sarakstīšanas laikam. Cimmermanis ir izmantojis G. Bergmaņa sakrāto bibliotēku un atsaucies uz viņa arhīva materiāliem.
Zigrīda Frīde