Ulrihs Ernsts Cimmermanis
10.06.1772 – 05.06.1820
Ulrihs Ernsts CIMMERMANIS (Zimmermann, 1772-1820) ir Baltijas vācu literatūrvēsturnieks, publicists un pedagogs. Viņš ir dzimis
mācītāja Ulriha Johana Cimmermaņa ģimenē, studējis filozofiju Vitenbergas universitātē Vācijā (1789-1792), ieguvis filozofijas doktora grādu (1792), pēc tam strādājis par mājskolotāju Kurzemē. 1796. gadā Cimmermanis Skrundā ir dibinājis pansionātu jauniešiem, bijis Kuldīgas skolu iecirkņa inspektors (1804-1817), kā arī rakstījis par skolu jautājumiem. Jelgavas žurnālā "Neue Wöchentliche Unterhaltungen" publicējis recenzijas un rakstus, to vidū arī par latviešu literatūras vēsturi, piemēram, "Etwas für Liebhaber der alten lettischen Literatur" ("Kaut kas vecās latviešu literatūras cienītājiem", 1808, 12). Cimmermanis ir sarakstījis pirmo latviešu literatūras vēsturi "Versuch einer Geschichte der lettischen Literatur" ("Latviešu literatūras vēstures mēģinājums", 1812). Tajā ir sniegtas īsas ziņas par autoriem, dota latviešu izdevumu bibliogrāfija un daži rakstu paraugi. Cimmermaņa literatūras vēsturē aplūkoti apmēram 130 autori, tā aptver laiku 1530-1810. Latviešu literatūra ir iedalīta trīs posmos: no N. Ramma līdz G. Mancelim, no G. Manceļa līdz G. F. Stenderam, no G. F. Stendera līdz literatūras vēstures sarakstīšanas laikam. Cimmermanis ir izmantojis G. Bergmaņa sakrāto bibliotēku un atsaucies uz viņa arhīva materiāliem.
Zigrīda Frīde
Birth time/place
10.06.1772
Mācītājmuiža. Dundagas pagasts, Dundagas novads
Dzimis pastorātā jeb mācītājmuižā
Place/time of death
05.06.1820
Kuldīga
Personal information
Ulrihs Ernsts Cimmermanis (Zimmermann, 1772-1820) ir dzimis Dundagas mācītāja Ulriha Johana Cimmermaņa un viņa sievas Elizabetes Agates Villemsenas (Willemsen) ģimenē. Ulriha Ernsta brālis ir Dītrihs Leopolds Cimmermanis (1779-1844), Tukuma apriņķa ārsts, par lielisku darbu apbalvots ar briljanta gredzenu, 1822. gadā titulēts kā galma padomnieks jeb hofrāts.
1797. gada 24. maijā Skrundā viņš ir precējies ar Amāliju Johannu Štēru (Staehr, 1778-1846), mežziņa Johana Kristofa Štēra un viņa sievas Agneses Regīnas, dzimušas Milleres (Müller), meitu. Viņa dēls Konstantīns Cimmermanis (Zimmermann, 1811-1872) ir studējis medicīnu Tērbatas Universitātē un vēlāk strādājis par ārstu Pēterburgā un Poltavā.
Professional activity
Publikācijas par latviešu literatūru, valodniecību, etnogrāfiju un folkloru 1805: Etwas über den Aberglauben der Letten in Kurland [par latviešu māņticību]. Wöchentliche Unterhaltungen, 1. pusgads, Nr. 11, S. 200-204; nr. 16, S.273-281.
1805: Etwas über den Ueberresten des finnischen Stammeinwohner Kurlands oder den Liven [par lībiešu pēcnācējiem Kurzemē]. Wöchentliche Unterhaltungen, 2. pusgads, Nr. 1,19. lpp.
1806: Hochzeitsgebräuche der Letten [latviešu kāzu ierašas]. Wöchentliche Unterhaltungen 1. pusgads, Nr.14, S. 213-219.
1806: Vorschlag, den Gebrauch der sogenannten Pergel, deren sich die Letten zur Erleuchtung ihrer Wohnstuben bedienen, abzuschaffen [par praulu dedzināšanu latviešu dzīvojamās telpas apgaismošanai]. Wöchentliche Unterhaltungen, Nr.36, S. 218-221.
1808: Etwas für Liebhaber der alten lettischen Literatur [par veco latviešu literatūru]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen, Nr.10, S. 196-199.
1808: Das Wolfsjagen in der Christnacht. Ein Ueberbleibsel aus der lettischen Vorzeit [vilku medības Ziemasvētku naktī, sena latviešu tradīcija]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.36, S. 166-168.
1808: Alte lettische Literatur [vecā latviešu literatūra]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.36, S. 206-208.
1808: Lettische Wörterbücher [latviešu vārdnīcas]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.47, S. 423-428.
1808: Etwas über den kurländischen Kalender [par Kurzemes kalendāru]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.50, S. 451-456.
1812: Versuch einer Geschichte der lettischen Literatur [latviešu literatūras vēstures mēģinājums]. Mitau.
Publikācijas par Kurzemi, tās skolu vēsturi, pedagoģiju un biogrāfiski raksti1806: Über die Vorzüge der Kreisschulen vor den bisherigen sowohl öffentlichen als Privatanstalten. Mitau: Steffenhagen und Sohn.
1807: Von einigen Hindernissen, die dem öffentlichen Schulunterricht im Wege stehen. Mitau: Steffenhagen und Sohn.
1808: M.C.Kaatzky. Eine biographische Skizze. Ruthenia, 3, S. 288-300.
1808: Nachrichten über den Zustand der Unterrischtsanstalten des Goldingenschen Schulkreises. Erstes Stück. Mitau: Steffenhagen und Sohn.
1808: Kleiner Zusatz zu Friebe's Oekonomisch-technicher Flora für Livland, Ehstland und Kurland. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.23, S. 358-360.
1810: Friedrich Johann Klapmeyer, eine biographische Skizze. Ruthenia 3, S. 105-108.
1814: Geschichte der Schule des Witte und Hueckschen Waisenhauses zu Libau. Livländische Schulblätter, S. 177-184
Quotes
Pašu pirmo latviešu literatūras vēsturi devis vācietis Cimmermanis (1772-1820) vācu valodā. Tumšajos klaušu laikos iznākusi (1812), tā latviešiem nebija arī domāta. Nosaukdams to par mēģinājumu, autors priekšvārdā izsakās, ka viņš ar to vēloties sniegt tiem, kas caur savu amatu, vai citiem apstākļiem jūtas aicināti iepazīties ar latviešu valodu, pārskatu par to, kas šai valodā pastrādāts. Un sevišķi ārzemniekiem, pēc profesijas teologiem, šāds pārskats varot būt tikai patīkams. Šauri konspektīvā veidā, sniedzot vienīgi biogrāfiskus un bibliogrāfiskus datus, Cimmermanis tad nu cenšas iepazīstināt lasītājus ar rakstniecības darbiniekiem un viņu darbiem no latviešu rakstniecības sākuma līdz 18. un 19. gadusimta mijai. Viņš sniedz tikai sausus faktus. Paši rakstniecības darbi, pašas literāriskās parādības paliek ārpus apceres loka.
Kārlis Egle. Latviešu literatūras vēstures. No: Latviešu literātūras vēsture. L. Bērziņa virsredakcijā. I sēj. Rīga: Literārtūra, 1935, 65.-66. lpp.
No gadsimta sākumposma autoriem lielāko literatūras vēsturnieku ievērību guva Kurzemes skolu inspektors ar Vitenbergas universitātes grādu filozofijā U.E.Cimmermanis. Šis pedagogs rakstīja ne tikai par skolu jautājumiem, bet apkopoja materiālus "vecās latviešu literatūras cienītājiem". Pateicoties viņam, atsevišķā izdevumā pirmoreiz plašākai auditorijai kļuva pieejams latviešu literatūras vēstures apkopojums no 1530. gadā iespiestajiem tekstiem līdz 1810. gadam. Izdevums Versuch einer Geschichte der lettischen Literatur ("Latviešu literatūras vēstures mēģinājums", 1812) sniedza pārskatu par 130 autoru devumu un atsevišķu tekstu paraugus. Latviešu rakstniecības vēsture primāri veidojās kā hronoloģisks ar piemēriem ilustrēts biogrāfiski bibliogrāfisku materiālu apkopojums.
Zigrīda Frīde. Ienest sveci istabā. Latviešu literatūras veidošanās aspekti 19. gadsimta pirmajā pusē. Rīga: LULFMI, 2011, 87.-88. lpp.
Occupations
Name at birth
Ulrich Ernst Zimmermann
Education
1789–1792
University of Wittenberg
Vitenberga
studē filozofiju un ieguvis doktora grādu (1792).
Working place
1796–1804
Skrundas jauniešu mācību iestāde un pansija
Skrunda
Dibinātājs un iestādes vadītājs
1804–1817
Kuldīga
Kuldīgas apriņķa skolu inspektors, amats izveidots saskaņā ar Krievijas izglītības reformām (1804). Apriņķa skolas uzdevums - sagatavot audzēkņus ģimnāzijām, vai darbam kancelejā utml. iestādēs; apriņķa skolas domātas dažādu kārtu bērniem. Apriņķa skolas inspektors pārzin ne tikai apriņķa skolas, bet arī visas skolas apriņķī. Apriņķa skolas inspektors kopā ar draudzes mācītāju vizitē skolas, paraksta ziņojumus, rosina muižniekus un kroņa muižu pārvaldi skolu jautājuma risināšanā, sadarbojas ar universitātēm jautājumos par zemākas pakāpes izglītību. No: A.Vičs. Latviešu skolu vēsture. Otrā grāmata Kurzeme no 1800. - 1885. gadam. Rīga: Derīgu grāmatu nodaļa, 1926, 6.-10. lpp.