Tīcs Dzintarkalns

Tēvs Jānis dzimis 1840. gada 18. martā Dundagas pagasta Lonastu mājās, miris 1918. gada 12. septembrī, apbedīts Jauviņu kapsētā. Māte Bille, dzimusi Ceiģere 1845. gada 17. februārī Dundagas pagasta Medzeru mājās kā saimnieku meita, pēc vecāku nāves uzaugusi pie Lonastu māju saimnieces, mirusi 1929. gadā, apbedīta Jauviņu kapsētā.

Tīca Dzintarkalna vecāki strādājuši Lonastu saimniekam par zemes kalpiem — ģimenei ierādītā zemes gabala lietošanas maksa bijusi piecu dienu darbs saimniekam, vienu izlietojot savu lauku kopšanai.
Tēvatēvs Fricis esot bijis Lonastu saimnieka vienīgais dēls, bet "gaudens" uz kājām, tādēļ izmācījies kurpnieka amatu, bet mājas pārgājušas radiniekam. No Lonastu māju "pazaudēšanas" arī cēlies Zaudmanu uzvārds.
Māsa Emīlija Priede.

Uzvārdu Tīcs Dzintarkalns pieņēmis 1920. gadā, sekojot 20. gadsimta 20. gadu uzvārdu latviskošanas tendencēm un iesaistoties Latvijas dievturu — nacionālās reliģijas kopēju sadraudzē.

1893. gada vasarā kopā ar T. Kārkluvalku "Anciniekos" pierakstījis tautasdziesmas, kuras vēlāk nodotas Krišjānim Baronam.

TALSU NOVADA MUZEJA DIBINĀŠANA

1923. gadā Tīcs Dzintarkalns nodibina Valsts Talsu vidusskolas vēsturisko muzeju (mūsdienās – Talsu novada muzejs).

Atsaucoties uz Latvijas Etnogrāfiskā muzeja aicinājumu – dibināt novados muzejus un vākt materiālus par tautas vēsturi, novadpētniecības entuziasti skolotāja Teodora Dzintarkalna vadībā, aizrautīgi iesaistot šajā darbā skolotājus, skolēnus un sabiedrību, līdz 1928. gadam jau bija savākuši 8500 dažādu priekšmetu. Muzeja darbā iesaistījās arī 1924. gadā dibinātā Latviešu Senatnes pētītāju biedrības Talsu nodaļa. Līdzās etnogrāfisko priekšmetu krāšanai Teodors Dzintarkalns sācis krāt arī mākslas darbus – gleznas.

Teodors Dzintarkalns muzeja dibināšanu uzskatīja par vienu no lielākajiem pēckara (pēc Pirmā pasaules kara) sasniegumiem Talsos.

NOVADPĒTNIECĪBA UN KULTŪRVĒSTURES IZPĒTE

Raksti periodiskajos izdevumos un kopkrājumos

Periodikā publicējis kultūrvēsturiskas ievirzes rakstus. Daudz rakstu republikas laikrakstos "Balss", "Baltijas Vēstnesis", "Talsu Vēstnesis", "Talsu Balss", "Talsu Avīze", publikācijas Talsu dziesmu dienu programmās.

1913: "Pirmais Talsu Almanachs 1913. gadam ar kalendāru 1914. gadam” publicēti Dzintarkalna raksti "Talsu apriņķis" (ar pseidonīmu M. Strādnieks), "Dundanga" (ar pseidonīmu P. Puiškalns), "Iz vectēva atmiņu tarbas" (ar pseidonīmu Jaunlībenietis), "Tas bij Māras tirgū" (ar pseidonīmu A. Pusotra).
1934: laikrakstā "Talsu Avīze" publicēti raksti "Mīlenbacha uzvara. Ainas no Talsu pagātnes" (ar pseidonīmu E. Zaļmežs), kultūrvēsturisks apcerējums "Talsu un apkārtnes žīdi" (ar pseidonīmu K. Avots).
1935: rakstu krājumā "Talsu novads" publicēts Dzintarkalna apcerējums "Talsi XIX un XX gadu simtenī".

Grāmatas

1927: ceļvedis "Vadonis pa Talsiem un apkārtni"
1927: pēc aculiecinieku nostāstiem, atmiņām un dokumentiem sarakstījis grāmatu "1905. gada revolūcija Talsos un apkārtnē"
1929: Talsu apriņķa 3. Dziesmu dienai 1929. gadā veltīts apraksts "Talsu pilskalnā pirms 1000 gadiem"

Dzintarkalna piezīmju kladēs 1931. gadā aprakstīti Talsu pilsētas tā laika nami, iedzīvotāji un atstāstīti arī senāki vēsturiski notikumi. Dzintarkalna piezīmes saglabājusi Talsu ģimnāzijas 1942. gada absolvente Mirdza Jansone. Pēc pavēles atbrīvot skolas telpas vācu karaspēka vajadzībām, skolas bibliotēka izvākta, un Mirdza paņēma piezīmju klades. Tīca Dzintarkalna piezīmes 2005. gada sākumā nodotas sabiedriskās organizācijas "Aleksandra Pelēča lasītava" rīcībā.

2006: Tīca Dzintarkalna piezīmes izdotas grāmatā "Notikumi un ainas no Talsu apkārtnes dzīves"

"Viņš bija īpatnis, kādu mūsu dienās reti kur citur var sastapt. Pēc ilgu gadu skolotāja darba, aizgājis pensijā, viņš sava mūža pēdējos 10 gad[us] veltījis latvju senatnei. Dzintarkalns ieguva savā īpašumā bij[ušo] Bučiņkrogu un to pārbūvēja par īpatnējāko celtni visā Latvijā. Šo māju brauca apbrīnot no tuvienes un tālienes. [..] Dārzā starp puķu dobēm T. Dzintarkalns bija novietojis koka tēlu ar zibens šautru paceltā rokā. Tas simbolizē pērkoņtēvu, kas senču ticējumos braucis pa mākoņu grēdām zemīti rībinādams. Dzīvojamās ēkas galā zem ābelēm viņš no cementa uzcēlis fantastisku celtni, kas it kā atgādina senču pili. Visinteresantāka viņa mājas iekšpuse. Sienas un griesti gleznoti latvju ornamentiem, zīmējumiem un sienu gleznojumiem. Viena telpa par otru skaistāka. Katram gleznojumam sava simboliska nozīme. Katra lieta darināta latvju stilā. Dzintarkalna nama priekštelpa drīzāk atgādina muzeju, nekā dzīvojamu telpu. Turpat glabājas liela pūra lāde misiņa apkalumiem un citi vēsturiski priekšmeti. Arī pats Dzintarkalns arvien ģērbās ornamentiem izšūtā kreklā un, ejot pa ielu, vienmēr nēsāja līdzi paegles spieķīti. [..]"

Anonīms. Pats sev uzcēlis īpatnēju pieminekli. Jaunākās Ziņas, Nr. 129, 12.06.1937, 11. lpp.

".. vāca vecu laiku darba rīkus, apģērbus, rotas lietas, grāmatas un rīkoja pie skolas vēsturisku muzeju. Tas kļuva diezgan slavens, un daudzi ekskursiju braucēji nāca to skatīties."

Ansis Dreimanis

cultural worker
researcher of local history
teacher
writer

Teodors Zaudmanis

M. Strādnieks, Jaunlībenietis, P. Puiškalns, A. Pusotra, E. Zaļmežs, K. Avots

Latvijas Dievturu sadraudze
Dzintari
Tīcs Dzintarkalns izveidojis Latvijas Dievturu sadraudzes Talsu draudzi, kuras daudzinājumu telpa (tobrīd pirmā Latvijā) iekārtota "Dzintaru" mājās.

1910–1912
Talsu Sadraudzīgā biedrība
Lielā iela 19/21, Talsi
Ieņēma Talsu Sadraudzīgās biedrības valdes priekšnieka amatu nama celšanas laikā no 1910. līdz 1912. gadam.

1884–1889
Dundaga
1884. gada rudenī uzsācis mācības pie skolotāja Liepiņa Dundagas vecajā pagastskolā, pēc piecarpus gadiem beidzis Dundagas ķirspēles (novada luterāņu draudzes aprūpes apgabals) skolu, kas turpat kopā ar pagastskolu arī bijusi.

01.1890–1893
Talsu pilsētas (krievu) skola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Talsi
1890. gada janvārī turpinājis mācības Talsu pilsētas (krievu) skolā, kas tolaik atradās Lūkasa namā Dundagas ielā 2, nobeidzot skolas kursu ar teicamām sekmēm.

08.1893
Talsi
1893. gada augustā Talsos nokārtojis pagastskolotāja eksāmenu.

1896–1899
Pēterburgas skolotāju institūts
Sanktpēterburga

1893–1896
Mangaļi
Bijis skolotājs Mangaļu un Dzērbenes pagasta skolās.

1893–1896
Dzērbene
Bijis skolotājs Mangaļu un Dzērbenes pagasta skolās.

1899–1902
Jelgavas Aleksandra skola
Dobeles iela 43, Jelgava
No 1899. (citviet – 1900.) gada līdz 1902. gadam strādājis par skolotāju Jelgavas Aleksandra skolā.

1902–1903
Tukuma pilsētas skola
Lielā iela 9, Tukums
Skolotājs Tukuma pilsētas skolā, kur mācījis arī vēlāko Latvijas valstsvīru Zigfrīdu Annu Meierovicu.

1903–1907
Talsu pilsētas skola
Talsi
No 1903. gada līdz 1907. gadam (citviet – līdz 1908. gadam) strādājis par skolotāju Talsu pilsētas skolā.

1908–1915
Friča Cirķeļa tirdzniecības skola
Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi
Līdz Pirmajam pasaules karam bijis skolotājs Fr. Cirķeļa privātā tirdzniecības skolā.

1915–1919
Holma
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1919. gadam skolotājs Holmā, Vēzenbergā, Staraja Rusā un Gruhovkā.

1915–1919
Rakvere
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1919. gadam skolotājs Holmā, Vēzenbergā (domāta Igaunijas pilsēta Rakvere), Staraja Rusā un Gruhovkā.

1915–1919
Staraja Rusa
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1919. gadam skolotājs Holmā, Vēzenbergā, Staraja Rusā un Gruhovkā.

1920–1933
Talsu Valsts ģimnāzija
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
No 1920. (citos avotos – no 1922.) līdz 1933. gadam skolotājs Talsu Valsts vidusskolā (no 1933. gada – Talsu Valsts ģimnāzija).1929./30. mācību gadā bija 9. izlaiduma ģimnāzijas klases audzinātājs.

1923
Valsts Talsu vidusskolas vēsturiskais muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
1923. gadā Tīcs Dzintarkalns nodibina Valsts Talsu vidusskolas vēsturisko muzeju (mūsdienās – Talsu novada muzejs). Teodors Dzintarkalns muzeja dibināšanu uzskatīja par vienu no lielākajiem pēckara (pēc Pirmā pasaules kara) sasniegumiem Talsos.

02.1923–09.1923
Talsi
No 1923. gada februāra līdz septembrim bijis ievēlēts par Talsu pilsētas galvu. Amats bijis jāatstāj pēc Saeimas pieņemtā likuma, kas noteica, ka valsts ierēdņi nevar ieņemt algotas vietas pašvaldības iestādēs.

1934
Laikraksts "Talsu Avīzes"
Talsi
Laikraksta "Talsu Avīzes" redaktors

06.1893–08.1893
"Mazkužnieki", Saustere, Dundagas pagasts
Pēc Talsu pilsētas (krievu) skolas kursa pabeigšanas 1893. gada jūnijā devies pie vecākiem, kas tobrīd dzīvojuši Dundagas novada "Mazkužniekos", netālu no Kubalu skolas. Šeit iepazinies ar skolotājiem J. Dreiberģi, J. Adamoviču, F. Dravnieku un E. Dinsberģi.

1929
Dzintari
Uz mājām "Dzintari" Tics Dzintarkalns no dzīvesvietas Talsu pilsētā pārcēlās 1929. gadā. Nams kļuva par pirmo Latvijas dievturu svētnīcu, un T. Dzintarkalns veicināja latviskās reliģijas — dievturības — kustību Talsu apriņķī.Mājas iekštelpu rotājumi ir tolaik Latvijas Mākslas akadēmijas studenta Kārļa Sūniņa sienu gleznojumi. Mājas iekšieni T. Dzintarkalns bija iedalījis svētnīcā un dzīvojamās telpās. Te pulcējās Latvijas Dievturu sadraudzes Talsu draudze.

18.05.1988
Sukturu kapi
1988. gada 18. maijā pulksten 15.00 Sukturu kapsētā atklāta piemiņas plāksne Talsu novadpētniecības muzeja dibinātājam Teodoram Dzintarkalnam.

12.06.1937
Sukturu kapi
Apbedīts paša izvēlētā vietā Sukturu kapsētā, kur uzstādīta ozolkokā griezta piemiņas zīme.