Teodors Tomsons
09.02.1909 – 29.01.1988
Teodors Tomsons (1909–1988) – dzejnieks. Mācījies Valmieras komercskolā, Rīgas Tautas konservatorijā mācījies vokālo mākslu (1933–1938). Strādājis par grāmatu kolportieri, fabrikas strādnieku. Bijis korists Nacionālajā operas un Rīgas radiofona koros. 1944. gadā kā kara ziņotājs Latviešu leģionā 19. divīzijā nonācis Vācijā. Vairākus gadus nodzīvojis latviešu bēgļu nometnē Eslingenā. 1948. gadā izceļoja uz Austrāliju, dzīvoja Sidnejas tuvumā. Pirmās literārās publikācijas kopš 1933. gada. Astoņu dzejas krājumu autors. Grāmatā izdota rakstu un recenziju izlase "Kliedziens" (1988). Dzejā tradicionālās formās paustas romantiskas skumjas un vientulība, zaudētās dzimtenes atmiņu motīvi elēģiskā unnostalģiskā intonācijā, savukārt intīmās un jutekliskās izjūtas atklājas romantiski ekspresīvā tonalitātē. Rakstījis satīrisku dzeju ar paskvilas ievirzi.Ieilgstot dzīvei trimdā, dzejā ienākusi arī trimdinieka grūtsirdība un ironija, nāves un iznīcības motīvi.
Birth time/place
09.02.1909
Valmiera
Place/time of death
29.01.1988
Sidneja
Personal information
Dzimis kurpnieka ģimenē.
Latvijā palika sieva ar divām meitām.
Professional activity
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1933: dzejolis "Kapos mirušo piemiņas vakarā" laikrakstā "Latvija", pēc tam dzejas publikācijas tikai 1939. gadā žurnālā "Stāsti un Romāni', laikrakstā "Brīvā Zeme", 1942–1944: dzejoļi laikrakstā "Daugavas Vanagi".LITERĀRIE DARBI
1943: dzejoļu krājums "Kara zābakos".
1947: dzejas krājums "Salta elpa".
1954: satīriskas dzejas krājums "Rupuči raugā" publicēts ar pseidonīmu Re Wells.
1959: dzejas krājums "Dramatiskā septīma".
1971: dzejas krājums "Spēle".
1976: dzejas krājums "Danse macabre".
1983: dzejas izlase "Portrets".
1988: recenziju un rakstu izlase "Kliedziens".
1989: dzejas krājums "Miniatūrdzeja".
Vairāki dzejoļi komponēti.
Quotes
PAR TEODORA TOMSONA PERSONĪBU
"Visneparastākā parādība Sidnejas rakstniecības pasaulē bija dzejnieks Teodors Tomsons. Diemžēl Tedis, kā draugi viņu sauca, reti rādījās Sidnejas sabiedriskajos sarīkojumos un Kultūras dienās. Teda klātieni kādā sarīkojumā nevarēja nepamanīt. Viņš "kuplināja" sanāksmi ar skaļiem starpsaucieniem, nekautrīgām piezīmēm, netaktisku kritiku. Bet Teda iejaukšanos kādā sarīkojuma gaitā parasti neviens neņēma ļauna, Tedis bija Tedis. Apveltīts ar ļoti labu mūzikas izpratni, skaistu vārdu mākslinieks, Tomsons bija neparastākais no visiem Sidnejas literātiem. Bija ari viens no ražīgākajiem, pats arī gādādams par savu grāmatu izdošanu."Bērziņa, Lūcija. Ko tu man gribēji stāstīt, Dienvidu zeme? Laiks, 1996, 3. apr.
PAR TEODORA TOMSONA DZEJU
"Viņš rakstījis gan dedzīgu patriotisku dzeju klasiskos metros, gan asu satīru brīvajā pantā, iedziļinājies tīri latviskas noskaņās, gan arī Austrālijas un tropisko zemju motīvos. [..] Augsti vērtēdams izteiksmes un formas meistarību, arī pats būdams rūpīgs stilists un rindu slīpētājs, Tomsons ar lielu dedzību iestājas par valodas un dzejas meistarības kopšanu."
Eglītis, Anšlavs. Savdabīga grāmata. Laiks, 1989, 28. jūn.
PAR GRĀMATU "Kara zābakos" (1943)
"Tomsons ir vairāk impresionists, kas panta vienību liek lauzt refrēnveidīgiem iespraudumiem, padarīdams refrēnu par galveno un saistošo sacerējuma elementu uz loģiskas uzbūves vienības rēķina. Taču tā kā dziedātāji reti kad dziesmā meklē satura loģiku, bet vairāk vadās no noskaņas, ritma un melodijas, tad arī saprotama Tomsona dziesmiņu popularitāte. T. pluss ir viņa pantu aizrautīgais spēks, vitalitāte un līksme, kas spēj valdzināt un saistīt, apelējot pie cilvēka drosmes, nebēdības un aizrautības. Šo noskaņu raksturošanai T. arvien prot atrast ja ne gluži oriģinālus, tad karavīru garam un mentalitātei pielāgotus atjautīgus paņēmienus."Raisters, Ēriks. [b. n.] Daugavas Vanagi, 3. marts.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "Danse Macabre" (1977)
Liepiņš, Oļģerts. Šūpolēs starp skepsi un atzīšanu. Laiks, 1977, 2. marts.
PAR DZEJAS IZLASI "Portrets" (1985)
"Tā ir dzejnieka paša izlase no sešiem līdz šim publicētiem krājumiem un vēl nepublicētiem dzejoļiem, patiesībā — pašportrets — dzejnieks parādās tāds, kā vēlas izskatīties savu lasītāju priekšā. Tomsons var atskatīties uz itin sarežģīgu dzejnieka attīstību un "Portretā" pārstāvēti visi viņa dzejas veidi un paveidi. Viena, otra dzejoļa, kas palicis atmiņā, tomēr pietrūkst, bet izlases nekad nevar būt pilnīgas. Tomsons sāka savas dzejas gaitas Latvijas neatkarības pēdējos gados mundro, cerīgo dzejas entuziastu pulkā, kas veidojās vecmeistara Edvarta Virzas un jauno, jau plaši pazīstamo dzejnieku — Medeņa, Adamsona un Caka aizvējā. Tūdaļ gan jāpiezīmē, ka Čaks Tomsonam ir būtiski pasvešs. Pirms jaunie dzejnieki tika daudzmaz pie vārda, pār Latviju nāca okupāciju posts. Tomsons dabūja "apvilkt kara zābakus" un varēja nopietni nodoties dzejai tikai izkūlies cauri karam, līdz Vācijas bēgļu nometnēm. Vācijā redzam viņu jau kā nobriedušu balādistu un ari asu satīriķi. Viņš itin virtuozi pielieto Ed. Virzas garajos dzejojumos iecienīto dinamisko aleksandrīnisko pantu, sonetu, dažādas citas strofas un viņam joprojām tuva Medeņa rēgainā, raganīgā senlatviskā mistika. Kara un dzimtenes posts plaši atbalsojas Tomsona dzejā — nereti ar lielāko drūmi — Viss ko varu skatīt šai pamesla pusē krāšmatas rēgi kā miroņu lauks. [..] nav iespējams aprādīt lielo tematu dažādību Tomsona dzejā. Tā katrā ziņā pelnījusi daudz lielāku ievērību un pētīšanu nekā līdz šim saņēmusi."Eglītis, Anšlavs. Trīs dzejoļkrājumi. Laiks, 1985, 19. okt.
Occupations
Pseudonym
Re Wells
Education
Valmieras komercskola
Valmiera
1933–1938
Rīgas Tautas konservatorija
Rīga
Studējis vokālo mākslu.
Emigrated
1944
Vācija
1948
Austrālija
Service
1944
Latvian Legion
Kara ziņotājs 19. divīzijā kopā ar Andreju Eglīti un Uldi Ģērmani.
Residence
1945–1948
Eslingene pie Nekāras
1950–1988
Sidneja
Buried
29.01.1988
Pelni izkaisīti okeānā.