Tālivaldis Arvīds Dangavs
23.10.1907 – 20.10.1965
Arvīds Tālivaldis Dangavs (īstā vārdā Dreimanis; 1907–1965) – rakstnieks. Mācījies Kara aviācijas skolā, Latviešu aktieru arodbiedrības teātra skolā, 20. gs. 30. gados beidzis Franču institūtu un studējis Latvijas Universitātē. Pirmās īsprozas publikācijas kopš 1928. gada. Sarakstījis lugu "Mežinieki" (teātrī 1937, grāmatā 1940) un citas lugas, kas nav iespiestas un izrādītas, kā arī romānu "Jaunie strauti" un "Dabas dziesminieki", kas arī nav izdoti. 2. pasaules kara beigās bēgļu gaitās nonācis Vācijā, 1948. gadā izceļoja uz Paragvaju, pēc gada pārcēlās uz Argentīnu. Stāsti publicēti laikrakstos "Latvija Amerikā", žurnālā "Ceļa Zīmes", apkopoti un izdoti pēc autora nāves krājumā "Strandējušo sala" (1967). Prozai raksturīgi savdabīgi Dienvidamerikas vides un cilvēku vērojumi intelektuāli un nereti arī jutekliski piesātinātā izteiksmē, kas vietumis manierīga, neizlīdzināta stilā un kompozīcijā.
Birth time/place
23.10.1907
Cēsis
Dzimis Cēsu novadā.
Place/time of death
20.10.1965
Sitibella
Professional activity
Literārā darbība1928: pirmās stāstu publikācijas periodikā.
Literārie darbi
1937: Mežinieki: romantiska drāma (1937: iestudējis Latvju drāmas ansamblis, Rīga: Grāmatrūpnieks, 1940)
Jaunie strauti: romāns (nav izdots, bet bija iesniegts apgādā "Grāmatu Draugs" un bija plānots izdots ar Sigismunda Vidberga ilustrācijām)
Dabas dziesminieki: romāns (nav izdots, bija paredzēts izdots Jāņa Kadiļa apgādā.).
1967: Strandējušo sala: stāstu krājums (jau 1952: laikrakstā "Latvija Amerikā" publicēta ziņa, ka kārto pirmo stāstu krājumu).
Bija sakārtoti vēl divi stāstu krājumi "Aizas malā" un "Bada baložu pajumtē", kas tapuši nometņu gados Vācijā, dzīvojot Eslingenā.
1953: laikrakstā "Latvija Amerikā" publicēta ziņa, ka "Bada dzegužu paspārnē" noveletes un humoreskas autors sagatavojis franču valodā, ko iecerējis izdot kāds apgāds Francijā.
1940: ar libretu "Kuršu teika" ieguva 1. godalgu Latvju, rakstu un mākslas kameras izsludinātajā operas libretu sacensībā.
1940: Jelgavas teātrī iestudēta drāma "Vilkatu dziesma".
Kādu laiku bijis Latvju drāmas ansambļa dramaturgs. Ansamblis veselu sezonu uzveda viņa 5 cēlienu drāmu "Mežinieki". Vēlākā laikā sarakstīja lugas "Zelts", "Septiņi gulētāji", "Zemes bagātība", "Vilku dziesma".
Darbojies latviešu filmas sabiedrībā, sarakstījis vairākus scenāriju un filmu dialogus.
Bēgļu gados Vācijā sarakstījis spāņu valodas pašmācības grāmatu, ko izdeva Jāņa Kadila apgāds.
Bijis latviešu laikraksta "Latvija" (Buenosairesa) literārās un ideoloģiskās nodaļas redaktors.
1954: laikrakstā "Latvija Amerikā" publicēta ziņa, ka strādā pie novelešu krājuma "Bada baložu pajumtē", vēlāk parādās arī ziņa, ka strādā pie īsprozas krājuma "Pastardienas uvertīra".
Quotes
Par stāstu krājumu "Strandējušo sala" (1967)".. pēc autora nāves, sakopoti darbi, kas raksturo trimdas laika pārdzīvojumus. Starp tiem kvantitatīvi un kvalitatīvi pirmajā vietā stāv Dienvidamerikas tematika. To latviešu rakstniecībā tikpat kā neviens nav skāris, bet Dangavs tai pievērsies ar tādu intensitāti, ka varētu teikt – nevis kāds atsevišķs cilvēks vai cilvēku grupa ir šīs grāmatas stāstu varonis, bet viss kontinents ar savām plaisām, pretišķībām, nestabilo dažādu tautu un asiņu sabiedrību, ar nesenā koloniālisma smago mantojumu, neviengabalaino, daudzslāņaino kultūru un pāri visam aumaļojošo vitālitāti. Aina, ko Tālivaldis Dangavs parāda, ir nepievilcīga, latvietim ļoti sveša, un
šo drūmo svešumu rakstnieks ir nesis kā smagu nastu 17 trimdas gadus. Bet Dangava tēlotā kontinenta seja ir arī fantastiski daudzkrāsaina, mežonīgas vitalitātes iezīmēta, un tieši šī s iezīmes šķiet, ir cēlonis spējam Dienvidamerikas literatūras uzplaukumam pēc Otra pasaules kara. Dangava tēlotajā kontinenta sejā spilgti iezīmētas savtīgas kolonizācijas traģiskās sekas – sagrauta zemes pirmatnīgā kultūra, vietā dodot tikai dažas technikas un civilizācijas drumslas. Zemes pirmiemītniekiem indiāņiem nepieder Dangava simpātijas. [..] Dangava stils darbos, kas rakstīti tūlīt pēc iebraukšanas Dienvidamerikā, ir simbolisks, vietām sirreālistisks. [..] Grāmatas beigu daļa – "Bada dzegužu pajumtē" rāda Vācijas nometņu rašanos un iziršanu, un te visvairāk uzmutuļo Dangava satīra un asais visu lietu pārvērtētāja skats. šī grāmata rāda rakstnieku, kas ļoti mīlējis savu tēvzemi un bijis pilns tās gara. Nenovīdīgs liktenis viņu noveda svešas zemes un strandējušu kultūras drumslu ielenkumā."
Andrups, Jānis. Talantīga rakstnieka atstātais literārais mantojums. Londonas Avīze, Nr.1189 (27.06.1969)
Occupations
Name at birth
Dreimanis
Additional names
Dangavs Tālivaldis
Education
–1930
Kara aviācijas skola
Rīga
–1933
Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skola
Rīga
Mācījies pie M. Čehova un V. Gromova.
Franču institūts
Rīga
20. gs. 30. gados beidzis mācības. Pēc demobilizācijas pievērsās franču valodas studijām un literatūrai, studiju nolūkos kādu laiku uzturoties Francijā.
Laplata
Studējis filozofiju Laplatas Universitātē.
Working place
Latvju Drāmas ansamblis
Rīga
Dramaturgs.
Rīga
Strādāja Latvju Rakstu un mākslas kamerā par brīvā laika mākslas biroja vadītāju, kura pārziņā atradās visi Latvijas amatieru kori, orķestra, teātra trupas.
Spilve
Strādājis kara aviācijas aerodromā.
Eslingene pie Nekāras
Strādājis imigrācijas pārvaldē par tulku, jo pratis 7 valodas.
Emigrated
1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.
07.1948
Paragvaja
Izceļoja līgumsaistībām uz vienu gadu ar kristīgo brālību "Sociedad Fraternal Hutteriana".
06.1949
Argentīna
Pārcēlās no Paragvajas. Dzīvoja Buenosairesā.