Sudrabu Edžus

Dzimis skolotāja ģimenē.
1884, sept.: pārcēlās uz Ufas guberņu, kur līdz 1887. gadam strādāja par skolotāju latviešu kolonijā "Austrumciems".
1906: bija aktīvs 1905. gada revolūcijas kustības dalībnieks, tāpēc bija spiests Latviju atstāt. Dzīvoja Ufā, Ņižņijtagilā, Permā un citur

1881, 1./ 13. jūl.: pirmā publikācija – dzejolis "Pieguļnieks" laikrakstā "Balss".

Lielākā daļa Sudrabu Edžus stāstu pirmpublikācijas periodikā.
Grāmatās izdotie darbiStāsti19??: "Par sulaini".
1900: "Krietnas sievas".
1905: "Skroderis".
1920: "Dullais Dauka".
1923: "Maitas putni".
1924: "Eņģelīšu skola".
1925: "Velnu dzinējs".
1927: "Stāsti".

Poēmas1921: "Atmiņas par divām dzimtim, veco Dūdaku, skroderi Dzelmi un mani pašu".
1926: "Izmeklētas poēmas".

Romāni1922: "Pirms vētras".
1933: "Dumbrienā".
Ārzemju autoru darbu tulkojumiNo krievu valodas
19??: Antons Čehovs. A. Čehova raksti (apgāds "Dzirciemnieki").
1910: Ļevs Tolstojs. Ļ. N. Tolstoja Raksti (apgāds "Dzirciemnieki").
1910: Nikolajs Gogolis "Stāsts par to, ka Ivans Ivanovičs sanaidojas ar Ivanu Ņikiforoviču" (apgāds "Dzirciemnieki").
1910: Vsevolods Garšins. Vsevoloda Garšina Raksti (apgāds "Dzirciemnieki").
1921: Maksims Gorkijs "Devītais janvāris" ("Spartaks").
1935: Aleksejs Novikovs-Pribojs "Cusima" ("Prometejs").
1935: Jānis Straujāns "Meža brāļi" ("Prometejs").
1936: Šarls de Kostērs "Leģenda par Ūlenspīģeli" ("Prometejs").
1937: Maksims Gorkijs "Bērnība" ("Prometejs").

No poļu valodas
1896: Ādams Mickēvičs "Konrads Vallenrods" (periodikā).
1899: Ādams Mickēvičs "Pans Tadeušs" (fragmenti periodikā).
1899: L. Kondratovičs "Marģers" (periodikā).
1901: Henriks Senkevičs "Krustneši" (periodikā).

"1884. gada septembrī Sudrabu Edžus pārcēlās uz Ufas guberņu, kur līdz 1887. gadam strādāja par skolotāju latviešu kolonijā "Austrumciems". Šajā periodā Sudrabu Edžus pievērsās galvenokārt liroepikas žanram – sarakstījis poēmas "Ķeistuta loms", "Lietavas virsaitis", "Priedule" (visas periodikā 1885), kurās tēlota Lietuvas varoņu cīņa ar vācu feodāļiem. 1887. gadā Sudrabu Edžus atgriezās Latvijā [..]. Šajā periodā sarakstījis poēmas "Atmiņas par divām dzimtām, veco Dūdaku un mani pašu" (periodikā 1898, pārstrādāts izdevums 1921), "Kā Petrs izlīga ar Mozu" (periodikā 1899) u. c.
90. gados periodikā publicēti Sudraba Edžus reālistiskie stāsti "Pēteris Kains" (1894), "Kā gāzenieši tika pie jauna skolas nama" (1896) u. c., kuros attēlota enerģisku tautskolotāju cīņa ar tumsonību un sadzīves nebūšanām. Tradicionāli reālpsiholoģiski Sudrabu Edžus veidojis lauku tipu portretus ("Dienišķā maize", 1896, "Galiņa tēvs", 1898); pedagoģiskā pieredze devusi vielu skolas dzīves ainām. Vairākos stāstos izteikti moralizējoša tendence – "Labi bērni" (1899), "Viņu kundziņš" (1900), "Šlaums Leibovičs" (1913) u. c. Vērtīgākā Sudrabu Edžus prozas daļa ir jaunatnei veltītie stāsti: "Dullais Dauka" (1900), "Pusmāsas dēls" (1904), "Kaukšķītis" (1912; visi periodikā). Tajos psiholoģiski pārliecinoši rādīta neordināras, jūtīgas personības veidošanās, tās sadursme ar sabiedrības neizpratni un naidu. Labākajos Sudrabu Edžus stāstos akcentēta doma par personības brīvas, dabiskas attīstības nepieciešamību. [..] Īpašu Sudrabu Edžus darbu ciklu veido t. s. emigrantu stāsti: "Svešumā", "Aizpieters" (abi 1910), "Grūtsirdība", "Zem dienvidu debesīm" (abi 1911), "Komūnā" (1914; visi periodikā). Daļēji autobiogrāfiskajos stāstos Sudrabu Edžus tēlojis latviešu dzīvi Sibīrijā un Kaukāzā, rādot 1905. gada revolūcijas cīnītājus reakcijas apstākļos. [..] Stāstos "Vecā režīma
lāstā" (periodikā 1921), "Divticībnieki", "Hameleons",
"Ierēdņa dvēsele" (visi periodikā 1922), "Maitas putni" (1923)
Sudrabu Edžus tēlojis dažādu šķiru dzīvi jaunajos padomju varas apstākļos, satīriski veidojot
plašu tipu panorāmu, parādot latviešu bēgļu atgriešanos no Kaukāza uz Latviju. Izdoti
divi romāni dzejā "Pirms vētras" (1922) – par 1905. gada revolūciju un
"Dumbrienā" (1933) – par dzīvi Latvijas Republikā. Šā posma Sudraba Edžus dzejā daudz
deklaratīvu, mākslinieciski nenozīmīgu darbu, kuros viņš centies atsaukties uz padomju dzīves aktualitātēm (Dņeprostroja cēlāji, Kolomovas trieciennieki u. tml.)."

Treimane, Inese. Sudrabu Edžus. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

author
autors
educator

Eduards Morics Zilbers

Petrogradas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis valodniecību. Veselībai nelabvēlīgā klimata dēļ spiests studijas pārtraukt, atgriezies Pleskavā.

1872–1876
Madlienas draudzes skola
Madliena

1876–1878
Aderkašu pareizticīgo draudzes skola
Aderkaši

1878–1882
Baltijas skolotāju seminārs
Rīga
Semināra laikā pievērsies literatūrai – tulkojis, rakstījis dzeju un prozu.

Pleskava
Audzinātājs P. Stučkas latviešu skolā Pleskavā.

1882–1884
Dzērbenes draudzes skola
Dzērbene
Palīgskolotājs

1884–1887
Baškīrija
Skolotājs latviešu kolonijā "Austrumciems".

1888–1906
Gramzdas ministrijas skola
Gramzda
Pārzinis

1907–1918
Baku
Skolotājs

1920
Maskava
Vācu valodas lektors Pokrovska Strādnieku fakultātē.

1920
Sanktpēterburga
Vācu valodas lektors Rietumtautu komunistiskās universitātes latviešu nodaļā Petrogradā.

1921
Apgāds "Spartaks"
Pleskava
Korektors

1924
Latvju izdevniecība
Maskava
Korektors

PSRS Rakstnieku savienība
Maskava
Biedrs

09.1884–1887
Ufa
Pārcēlās uz Ufas guberņu.

1906
Ufa
Bija aktīvs 1905. gada revolūcijas kustības dalībnieks, tāpēc 1906. gadā bija spiests Latviju atstāt.

1906
Ņižņijtagila

1906
Perma

Raiņa kapi
Urna no Maskavas pārvesta uz Rīgu un novietota Raiņa kapu sienā.