"Sōkumā minēju, ka jys ir Kazimira Skryndas un Nikodema
Rancāna audzeknis. Tys nabeja mynāts tikai sasagadeišonai, bet vairōk, lai
nūrodeitu uz jō plašū skotu, dziļū orientēšonūs un lelū toleranci. Nu jō
audzeknim beja dzērdātas atsauksmes, kuras beja leidzeigas tom, kaidas
dzērdātas par vacū Nikodemu Rancānu. Dr. St. Škutāns kai školōtōjs beja augstōkā
mārā īcīteigs, respekteja cytu dūmas un natīsoja par moldim, bet pacīteigi
īsadzilinoja aktualajā vaicōjumā, kur cyti parosti iztyktu, tikai ar varu,
pavēlem un nūraideišonu. Šū Dr. St. Škutāna humanismu un dvēseliskū syltumu
mīļoja kai audzekni tai tauta."
Mutulis, Rihards. Tāva Stanislava Škutāna 25 godu pristereibas jubileja. Dzeive, Nr. 18, 1955, 3. lpp.
"Sovā stōjā jys beja atklōts un napretenciozs, bet
sovūs rokstūs jys parōdēja dziļas analizātōja spējas ar stypru pōrlīceibu un
nalūkomu mugurkauli. Jys beja latgaliskō katōlicisma ceineitōjs, un kur tyka
nalīteigi skōrti jō svātumi voi kur ar varu tyka lītōta napatīseiba, tur jys
nasašaubeja lītot styngru volūdu un lītas saukt eistajā vōrdā."
Bukšs, Miķelis. Atmiņas un atziņas. Dzeive, Nr. 62,
1963, 20. lpp.
"Dr. St. Škutāna darbeiba īvārojama gon ar lelū patīseibas
mīlesteibu, objektivitati un skaidru vēsturysku skotu, gon arī ar tū, ka jys
sovūs pētejumūs izmontoj ari Vatikana bibliotekā pīejamūs, vērteigūs vēstures
materialus, kuri latgalis leidz šam ir bejuši moz sasnādzami."
Briška, Bonifacijs. Latgali politiskajōs patmalōs. Latgolas
Bolss, Nr. 483, 1957, 4. lpp.