Staņislavs Antonijs Emils Kolbuševskis
22.06.1901 – 07.01.1965
Staņislavs Kolbuševskis (1901–1965) – poļu literatūrzinātnieks, latviešu literatūras popularizētājs Polijā. Studējis Varšavas un Poznaņas universitātēs (1919 –1923), 30. gadu otrā pusē papildinājis zināšanas Sorbonnas un Berlīnes universitātēs. Strādājis Poznaņas (1931–1934), Vroclavas (1945–1954) universitātēs, Opoles pedagoģiskajā institūtā (1955–1964). Docējis slāvu literatūras un vispārējās literatūras vēstures kursus Latvijas Universitātē (1934–1944). Publicētas vairākas monogrāfijas poļu valodā, ap 400 rakstu par poļu literatūru un poļu literatūras darbiniekiem, teātri, to vidū arī par poļu un latviešu literatūras literārajiem sakariem. Zinātnisko interešu lokā līdzās komparatīvistikai bijusi romantisma pētniecība literatūrā un teātrī. Latviski izdots pētījums “Poļu literatūra viduslaikos un renesansē” (1938). Ievadu un komentāru autors divām dzejas antoloģijām – “Poļu dzeja” (1937) un “Antologia poezji lotewskiej” (“Latviešu dzejas antoloģija”, izdota Polijā, 1938).
1939. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.