Silvija Radzobe

1973, 22. dec.: pirmā publikācija – intervija ar aktrisi Astrīdu Kairišu laikrakstā "Literatūra un Māksla".
1982: filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija "Cilvēks un laiks Gunāra Priedes lugās" (zinātniskā darba vadītājs Viktors Hausmanis).
1992: filoloģijas doktora grāds.
1997: "Misteriālā teātra tradīcija Rietumeiropas teātrī un latviešu skatuves mākslā (1970–1995)" pētījums mākslas zinātņu habilitētā doktora grāda iegūšanai.

Bijusi Latvijas amatierteātru un Latvijas profesionālo teātru skašu, Latvijas teātra Gada balvas "Spēlmaņu nakts" žūrijas locekle.
Zinātniskie darbi teātra un literatūrzinātnē1982: Cilvēks un laiks G. Priedes lugās.
1983: Рижский театр русской драмы, 1940–1983 (Rīgas Krievu drāmas teātris, 1940–1983; līdzautore).
1990: Brošūra par manu naidu.
1993: Latvijas teātris. 70. gadi (līdzautore).
1995: Latvijas teātris. 80. gadi (līdzautore).
2002: 20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā (sastādītāja, zinātniskā redaktore, līdzautore).
2004: Postmodernisms teātrī un drāmā (sastādītāja, zinātniskā redaktore, līdzautore).
2006: Teātra režija Baltijā (sastādītāja, zinātniskās redaktore, līdzautore).
2007: Latvijas teātris: 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija (līdzautore).
2009: Teātra režija pasaulē (sastādītāja, līdzautore).
2011: Vēsture teātrī un drāmā (sastādītāja, zinātniskā redaktore, līdzautore).
2013: 1945–1950: teātris, drāma, kritika (sastādītāja, zinātniskā redaktore, līdzautore).
2015: Latvijas jaunā režija (sastādītāja, zinātniskā redaktore, līdzautore).
2017: "Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks: dokumentāla hronika ar komentāriem.
2019: 100 izcili Latvijas aktieri (sastādītāja, zinātniskā redaktore, līdzautore).

Memuāri un kritika2011: Uz skatuves un aiz kulisēm (grāmatas otrajā daļā arī Silvijas Radzobes recenzijas).
Pagodinājumi1996, 16. maijs: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas jaunrades veicināšanas stipendija, lai pētītu latviešu teātra vēsturi saistībā ar ārzemju dramaturģiju.
1998: Latvijas Kultūras fonda stipendija par "Sudraba laikmeta stāstiem".

"Silvijai bija neticamas darba spējas. Nepazīstu otru cilvēku ar tādu jaudu. Milzīgās vairāksējumu grāmatas par teātra vēsturi un aktieriem ir titāniski misijas projekti – pilnībā Silvijas izdomāti un īstenoti. Savukārt pētījumi par Aleksandru Čaku un Mihailu Bulgakovu, kas palika nepabeigti, ir sirds darbi.
Silvijai piemita apskaužama spēja radoši aizrauties. Ar kādu teātri, režisoru, aktieri, basketbolistu, dzejnieku, puķi, ideju. Šajā ziņā viņa bija kaislīga un patiesa – gan pret tiem, ko mīlēja, gan pret tiem, ar kuriem nesapratās. Bet tajā brīdī tas vienmēr bija pa īstam.
Silvijā pārsteidzoši savienojās šķietami pretējas īpašības. Patiess dāsnums un sirsnība ar asu egocentrismu. Pati gājusi cauri grūtiem laikiem, viņa ļoti empātiski izturējās pret cilvēkiem ar veselības vai materiālām problēmām, nesavtīgi palīdzēja, rūpējās un raizējās. Ne vienmēr gan tas attiecās uz atšķirīgiem viedokļiem.
Silvija bija žilbinoši asprātīga un fascinējoši harismātiska. Virkne viņas izteicienu savējo vidū tā folklorizējušies, ka pat aizmirsusies to izcelsme. Ja Silvija bija labā garastāvoklī, viņa spēja padarīt par savu jebkuru auditoriju. Ja garastāvoklis bija slikts… arī to nevarēja nepamanīt.
Silvijai riebās formalitātes un tukša izrādīšanās, bet patika svinēt dzīvi. Studentus viņa aicināja sevi uzrunāt vārdā un pašironiski amizējās pie uzrunas "profesore" vai "kundze". Silvijai patika kaķi, kaut viņai no tiem bija alerģija. Viņa lasīja detektīvromānus, lai atpūstos, un skatījās basketbolu, lai iedvesmotos."

Ulberte, Līga. Silvijai. Satori, 2020, 23. apr.
"Kā pasniedzēja Silvija bija prasīga, katrs studiju uzdevums bija kā jauns posms kalnā kāpšanas maratonā, taču bez šī režīma un disciplīnas diez vai jaunie kritiķi spētu izaugt tā, kā to dara Silvijas vadībā. Pasniedzējas lekcijas bija kā milzu informācijas lauks, kura uztveršana lielā mērā bija atkarīga no rokas veiklības – joprojām plauktos stāv pierakstu klades, kurās sīki un smalki esmu konspektējusi lekcijas par lielajiem 20. gadsimta režisoriem un dramaturgiem, un ar katru semestri rokraksts rakstīšanas ātruma dēļ kļūst arvien nesalasāmāks. Ar īpašu apbrīnu atceros filigrānos lekciju kursus par Krievu sudraba laikmetu mākslā un Mihailu Bulgakovu, Silvijas “sirdstēmas” bija arī Vsevolods Meierholds, Makss Reinhards, Federiko Garsija Lorka... Katra tēma tika pasniegta kā aizraujošs stāsts. Tikpat saistoši Silvija prata pastāstīt par dažādajiem ārzemju ceļojumiem, un tikpat ļoti šis stāstnieces talants jūtams arī viņas recenzijās, rakstos, pētījumos, memuāros.
Dzīvot bez pelēkās krāsas – to Silvija prata vislabāk no visiem man pazīstamajiem cilvēkiem. Silvijas kaislība un enerģija izpaudās ne tikai akadēmiskajā vidē, iesākot un līdz galam aizvedot monumentālus projektus, kuru nozīme Latvijas kultūrvēsturē patiesībā būs novērtējama tikai ar laika distanci. Viņa bija arī kaislīga dārzniece, basketbola un detektīvromānu fane. [..]
Gan kā kritiķe, gan kā cilvēks Silvija bija ļoti tieša un godīga. Jā, iespējams, šis tiešums brīžiem sāpināja, taču vienmēr visas domstarpības tika izrunātas, un tieši Silvijas godīgums un atklātība bija īpašības, ko viņā visvairāk cienīju.

Rodiņa, Ieva. Dzīvot bez pelēkās krāsas. IN MEMORIAM. Silvija Radzobe. Kroders.lv, 2020, 21. apr.
"Teātra kritikas aprindās Silvija Radzobe ir personība ar lielāko vērienu un iespaidu. Viņas parādīšanās zālē tiek pamanīta arī uz skatuves, viņas raksti aktieriem liek gan vaimanāt par kritiķu nežēlību, gan justies pagodinātiem, bet kolēģus nereti rosina uz kašķi. Viņa tiek apšaubīta un pelta, apbrīnota un cienīta. Silvijas darba spējas allaž bijušas fenomenālas – lekcijas augstskolā, aktīvā kritika, vairāki pašas ierosināti un sastādīti smagi sējumi par pasaules režijas vēsturi. Taču savu personisko dzīvi kritiķe nekad netika atklājusi.
Silvijas grāmata Uz skatuves un aiz kulisēm negaidīti viņai pašai skaļi noskanējusi Latvijas kultūrtelpā. Cilvēkus, kas Silviju pazīst vai vismaz ir lasījuši viņas rakstus, pārsteidz nesaudzīgā atklātība, ar kādu viņa raugās uz savu laiku, savu tapšanu, tumšajiem brīžiem ģimenes vēsturē. Manā studiju laikā līdzās līksmām intelektuālām dzīrēm, kad Silvijas vadībā ar kaifu ķidājām klasiķu darbus un teātra izrādes, atrodot neiedomājamus kontekstus un sakarības (pavisam noteikti man tas bija garīgi intensīvākais dzīves periods), pieredzējām arī to, ka viens kursa vadītājas skatiens varēja auditoriju sastindzināt šausmās par kādu mums nezināmu vainu. Viņas personības enerģētika bija tik ārkārtīgi stipra, ka noskaņojums momentā izplatījās telpā un pārņēma visus klātesošos. Silvijas spēja aizdegt cilvēkos vispretrunīgākās emocijas, neatstājot vienaldzīgu nevienu, kas ar viņu saskāries, ir patiešām unikāla."

Verhoustinska, Henrieta. Silvija Radzobe. Zilumi un puķes. Lilit. Nr. 5, 2012."Radzobes raksti analītiski, publicistiski kaismīgi, literatūras un teātra darbiem izvirza augstus kritērijus, domas izpausme emocionāla un tēlaina."

Hausmanis, Viktors. Silvija Radzobe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003."Viņas recenzijas vienmēr ir notikums. Silvijas Radzobes vērtējumu gaida, par to strīdas, to noliedz, par to sajūsminās, bet vienmēr lasa un ņem vērā. Kritiķes teksti ir kaislīgi, aizrautīgi, bet viedoklis vienmēr rūpīgi argumentēts un pamatots. Viņa pārzina  gan Latvijas, gan Eiropas teātra un literatūras kultūrlaukus, tas ļauj  konkrēto izrādi  ietvert un recenzijas lasītājam ieraudzīt plašākā kultūratsauču kontekstā. Silvijas Radzobes tekstiem piemīt literāra pašvērtība," sacīts žūrijas pamatojumā, piešķirot Normunda Naumaņa balvu mākslas kritikā 2020. gadā.

Dāvids Drudzis, Hanss Pastarps

–1997
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
Mākslas zinātņu habilitētā doktora grāds "Misteriālā teātra tradīcija Rietumeiropas teātrī un latviešu skatuves mākslā (1970–1995)" pētījums mākslas zinātņu habilitētā doktora grāda iegūšanai​.

–1992
Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Filoloģijas doktora grāds

1957–1968
Talsu vidusskola
Brīvības iela 29, Talsi

1968–1973
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1974–1982
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Neklātienes aspirantūra.1982. gadā filoloģijas zinātņu kandidāta grāds. Filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija "Cilvēks un laiks Gunāra Priedes lugās" (zinātniskā darba vadītājs Viktors Hausmanis).

Daugavpils
Četrus gadus lasījusi lekcijas par literatūru un teātra vēsturi topošajiem aktieriem Daugavpilī.

1973–1974
Limbažu 1. vidusskola
Rīgas iela 28, Limbaži
Skolotāja

1974–1980
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktore

1980–1991
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Teātra, mūzikas un kinomākslas sektora līdzstrādniece

1981
Latvian Conservatoire
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Lasījusi latviešu literatūras kursu Teātra fakultātē. Vēlāk arī latviešu, ārzemju un krievu teātra vēstures un ārzemju literatūras kursus.

1983–1992
Almanahs "Teātris un Dzīve"
Rīga
Bijusi almanaha "Teātris un dzīve" sastādītāja

1991–1992
Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Līdzstrādniece

1991–1999
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes pasniedzēja.Izveidojusi Latvijas Universitātē teātra studiju virzienu.

1999–2020
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes, kopš 2010. gada – Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore.Teātra un kino vēstures un teorijas katedras vadītāja. Vadījusi arī latviešu literatūras katedru.

1978–2020
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39

1983–1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990–2020
Latvian Writers’ Union
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre

Meža kapi
Pelnu urna apglabāta ģimenes kapavietā Talsu Meža kapos.

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par ieguldījumu grāmatas "Teātra režija Baltijā" sagatavošanā.
Māksla
2007

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2009. gada 12. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2009. gada 16. novembrī Rīgas pilī.
IV šķira
2009

Krodera balva
Par veikumu 2015. gadā
Nominee
2016

Aleksandra Čaka balva
Balva piešķirta par pētījumu ""Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks".
2017

Normunda Naumaņa Gada balva mākslas kritikā
Par veikumu 2019. gadā, īpaši teātra izrāžu recenzijām portālā "Kroders.lv": “Pēctecība uz Aizmirstais” (par izrādi "Meklējot Spēlmani"), ““Katls” un tā izliktie “slazdi”” (par izrādi "Katls"), “Nāves deja ķiršu dārzā” (par izrādi "Ķiršu dārzs").
2020