Silvija Ķuze

Dzimusi Rīgā 1921. gada 2. novembrī zvērināta mērnieka Kārļa Ķuzes (1890–1942, nošauts Soļikamskā) un koncertdziedātājas Bertas Ķuzes (dzimušas Balžēnas, 1892–1966) ģimenē.
1941: 14 jūnijā kopā ar vecākiem represēta, izvesta uz Sibīriju.
1947: Jāņos, izbēgot no nometinājuma, atgriezusies Latvijā. Nelegāli dzīvojusi Rīgā, Latgalē un Lietuvā.
1948: 8. aprīlī arestēta, ieslodzīta cietumā un sodīta ar trīs gadu ilgu cietumsodu, ko izcietusi cietumos Daugavpilī un Rīgā.
1953: pēc cietumsoda izciešanas aizsūtīta atpakaļ uz Sibīriju, kur dzīvojusi rajona centrā Podgornajā un Tomskā.
1956: ar māti un meitu Annu (1952) atgriezusies Latvijā.

1962–1964: strādājusi pētniecisko darbu pie valodnieka profesora Artura Ozola (1912–1964).
TulkojumiNo itāļu valodas
1957: Rodari, Džanni. Sīpoliņa piedzīvojumi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (Atkārtoti izdevumi 1984, 2000, 2008.)
1962: Rodari, Džanni. Dželsomino Melu zemē. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Kollodi, Karlo. Pinokio piedzīvojumi. Rīga: Liesma. (Atkārtoti izdevumi 1996, 2016.)
1968: Ardžilli, Marčello. San Lorenco kvartāla bērni. Rīga: Liesma.
1970: Ardžilli, Marčello. Atomino. Rīga: Liesma.

No armēņu valodas
1980: Tumanjans, Hovhaness. Gikors. Rīga: Liesma.

No franču valodas
1960: Bernā, Pols. Zirgs bez galvas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

No Silvijas Ķuzes vēstulēm profesoram Jānim Endzelīnam"Jau kopš skolas laikiem man ir paticis vērot latviešu izloksnes. Daudz esmu domājusi par latviešu valodas izcelšanos, vēsturi un radniecību ar citām valodām. Tagad man jo sevišķi ir ieinteresējuši latviešu sakari ar ziemeļu kaimiņiem – igauņiem un lībiešiem. Domāju, ka latviešu valodā “somu – ugrismu” vai “lībismu” nav nemaz mazāk kā ģermānismu vai rusicismu, par kuriem tik daudz runāja manā skolas laikā. Tikai lībiešu valodas paliekas ir vecākas un jau sen legalizējušās. Tomēr negribas arī ticēt igauņu valodnieka Avika apgalvojumam, ka “tautas ar zemāku kultūru patapina vārdus no tautām, kam augstāka kultūra, piem., igauņi patapinājuši vārdus no baltiem, ģermāņiem un slāviem, bet latvieši un krievi ir patapinājuši no igauņiem”. Gribētos to visu noskaidrot un izpētīt, bet baidos, ka sistemātiskas filoloģiskas izglītības trūkuma dēļ man bieži vien būs no jauna jāatklāj sen atzītas patiesības, kā man jau dažu labu reizi ir gadījies. Šo trūkumu vajadzētu novērst, jo gribu atdot latviešu valodniecībai visus spēkus un brīvo laiku, lai arī esmu atšķirta no savas tautas un tālu no dzimtenes." (1953. gada 7. jūlijs)

"1946. g. man bija pieejamas Tomskas zinātniskās bibliotēkas. Sāku meklēt grāmatas par salīdzināmo valodniecību, bet atradu tikai Marru un marrismu. Mēģināju tur saskatīt kādu gudrību, bet drīz vien sapratu, ka tā ir veltīga laika tērēšana. Cietuma laikā biju kopā ar arheologu Karnupu, kas mani iepazīstināja ar īpatnējām teorijām par latviešu tautas izcelšanos un latviešu kultūras vecumu un mācīja analizēt tautasdziesmas. Vecāki man vidzemnieki, pati esmu dzimusi un augusi Rīgā. Puslīdz labi pazīstu Vidzemes vidienes izloksnes. Latgaliski runāju brīvi, bet tikai "nonivelētajā", t. s. literārajā valodā. Atsevišķu Latgales novadu īpatnības neatšķiru. Kurzemes izloksnes pazīstu maz. Leitiski runāju tīri labi, tomēr viena otra vārda nozīmes nezinu, un gramatika piemirsusies. Saprotu arī žemaišu izloksni. Latīņu valodu skolā zināju labi un neesmu arī tagad vēl aizmirsusi. Grieķu valodu mācījos skolā tikai vienu gadu, un tas pats ir aizmirsies. Krieviski protu labi, poliski vidēji. No rietumu valodām protu vācu valodu labi, franču vidēji. Angliski varu lasīt ar vārdnīcas palīdzību. Vajadzības gadījumā tieku galā arī ar itāļu un spāņu tekstiem (Tomskā pelnījos ar medicīnas literatūras tulkošanu). Tagad mācos igauņu valodu, bet tā kā nav ne skolotāja, ne mācību grāmatu, ne vārdnīcas, vārdu nozīme un gramatikas likumi pašai jānojauš un jāuzmin. Gribētos iemācīties lībiešu valodu, bet tas te nav iespējams. Pagaidām jāapmierinās ar igauņu valodu, ko dzirdu katru dienu." (1953. gada 7. jūlijs)

"Somu-ugru valodas mani interesē tikai tik daudz, cik viņām ir kas kopīgs ar latviešu valodu [..] Visvairāk mani interesē latviešu valodas vēsture, jo sevišķi, latviešu valodas vecums. Domāju, ka tieši šai jautājumā daudz varētu dot latviešu un tās radu valodu atšķirību noskaidrošana, kas radušās somu-ugru valodu ietekmē." (1954. gada 26. aprīlis)

Vilciņš, Tālivaldis. Jāņa Endzelīna sarakste ar represētajiem filologiem. Karogs, 1990, Nr.3.

1935–1940
Rīgas 1. vidusskola
Rīga
Rīgas 1. valsts ģimnāzija"1940. g. beidzu I Rīgas valsts ģimnāziju. Latviešu valodu ar patiku mācījos tikai pirmajā gadā (1935./36. m. g.), kad par skolotāju bija Rudolfs Grabis. Pārējos 4 gadus skolā latviešu valodas nemācījos nemaz, spītēdama miegainajai, vienaldzīgajai skolotājai, bet gramatiku labprāt pāršķirstīju vaļas brīžos."No Silvijas Ķuzes vēstules Jānim Endzelīnam 1953. gada 7. jūlijā. Vilciņš, Tālivaldis. Jāņa Endzelīna sarakste ar represētajiem filologiem. Karogs, 1990, Nr. 3.

1940–06.1941
University of Latvia
Rīga
Iestājusies Filoloģijas fakultātē, tad pārgājusi uz Medicīnas fakultāti."Lai gan biju ieskaitīta Filoloģijas fakultātē, mani nobiedēja baumas par marksismu un marrismu, un, savam tēvam par prieku, pārgāju uz Medicīnas fakultāti. No turienes mani 1941. g. jūnijā aizveda uz Sibīriju."No Silvijas Ķuzes vēstules Jānim Endzelīnam 1954. gada 15. janvārī. Vilciņš, Tālivaldis. Jāņa Endzelīna sarakste ar represētajiem filologiem. Karogs, 1990, Nr. 3.

1945
studējis1945 iestājusies Tomskas Medicīnas institūtā

09.1948–04.1949
Daugavpils Teacher's Training Institute
Daugavpils
Fizikas un matemātikas fakultāte

1954
Tomska
Iestājusies feldšeru skolā."Ar rajona kultūras nodaļas ieteikumu dabūju no bibliotekāru tehnikuma izsaukumu uz neklātienes sesiju. Tā tiku pa atvaļinājuma laiku uz Tomsku. Izmantoju gadījumu un iestājos feldšeru skolā. Domāju gan, ka stāšos no skolas laukā, tiklīdz kā būšu Tomskā pierakstījusies, bet tagad esmu apdomājusies. Feldšera amats jau nemaz nav tik slikts; no manis pašlaik vairāk nekā neprasa, kā tikai kārtīgu stundu apmeklēšanu (6 stundas dienā). Lai nopelnītu piecnieku, nemaz mājās nav jāmācās, pietiek ar klausīšanos stundā. Par to man vēl piemaksā 160 rubļu mēnesī. Pa brīvo laiku pelnos ar tulkošanu un privātstundām. Tulkojumu daudz nav. Mācu bērniem angļu valodu. Maksā 10 rubļu par stundu. Galvenais, varu mācīties, kas man pašai patīk. Vienīgā nelaime tā, ka lielā pilsētas bibliotēkas lasītava atvērta tai pašā laikā, kad man jābūt skolā, tā kā varu tur lasīt tikai 2 vakarus nedēļā."No Silvijas Ķuzes vēstules Jānim Endzelīnam 1954. gada 22. novembrī Tomskā. Vilciņš, Tālivaldis. Jāņa Endzelīnas sarakste ar represētajiem filologiem. Karogs, 1990, Nr. 3.

1956–1962
studējisstud. (neklātienē) LVU Filol. fakultātē

1956–1962
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas fakultāte, studējusi neklātienē

1940
Rīga
Strādājusi par pārdevēju "Valtera un Rapas" grāmatnīcas ārzemju nodaļā.

1955–1956
Tomska
Tomskas Valsts univesitātes zinātniskajā bibliotēkā bibliotekāre"Jau kopš š. g. jūlija strādāju Zinātniskajā bibliotēkā pie Tomskas universitātes. Līdz šim laikam tā bija “mūsļaudīm” (t. i., latviešiem un citiem nekrieviem) tik nepieejama citadele, ka vēl tagad reizēm lāga negribas ticēt, ka tā ir īstenība. Šoreiz pa līdzēja manas 12 valodas. Bibliotēkas pagrabā ir sasviestas čupā visādas vecas grāmatas – apputējušas, sapelējušas un ar zirnekļu tīkliem pārvilktas. Svešvalodu grāmatu pēc maniem aprēķiniem tur var būt ap 10 tūkstošu, bet pēc direktora aprēķiniem ne mazāk kā 20–30 tūkstošu. Man nu šī mēslu kaudze ir jāiztīra. Vasarā izvilku no turienes Barona Dainu 2. sēj. 1903. g. izd. ar nedaudzām piezīmēm rūpīgā sīkā rokrakstā, kas liecina, ka dainu lasītājs ir bijis valodnieks. Pirms pāris dienām atradu somu–vācu vārdnīcu ar sīkām piezīmēm un pasvītrojumiem tai pašā rokrakstā. Turpat atradās arī vairākas papīra strēmelītes ar tādām pašām piezīmēm un aploksnīte, kas adresēta 1907. g. februārī uz Pēterpils Garīgo akadēmiju Kazimiram Jaunim ar ielūgumu uz garīdznieku sanāksmi."No Silvijas Ķuzes vēstules Jānim Endzelīnam 1955. gada 6. novembrī Tomskā. Vilciņš, Tālivaldis. Jāņa Endzelīna sarakste ar represētajiem filologiem. Karogs, 1990, Nr. 3.

1956–1960
Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka (1966–1991)
Rīga
Grāmatu palāta

1960–1962
Rīgas Medicīnas institūta bibliotēka
Rīga

1962–1966
Rīgas 12. vidusskola
Skolas iela 32, Rīga
Latviešu valodas skolotāja

1966–1967
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Rīga
Franču valodas skolotāja. No darba skolā bija jāatsakās reliģiskās pārliecības dēļ.

1967
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs
Rīga
Tulkotāja

1968–1971
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Antonijas iela 1, Rīga
Tulkotāja

1971–1975
Rīga
Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskais institūts, tulkotāja

14.06.1941–03.1946
Tomska
Apcietināta kopā ar ģimeni – tēvu Kārli Ķuzi un māti Bertu Ķuzi. 1946. gada martā izbēgusi un 1947. gada Jāņos atgriezusies Latvijā, nelegāli dzīvojusi Rīgā, Latgalē un Lietuvā."Dzīve no 1941. līdz 1945. g. vienkārši aprakstāma – sals, tumsa, bads, utis, darbs pāri spēkiem, apkārt slimības un nāve, vēlāk vēl vientulība un taiga."No Silvijas Ķuzes vēstules Jānim Endzelīnam 1954. gada 15. janvārī. Vilciņš, Tālivaldis. Jāņa Endzelīna sarakste ar represētajiem filologiem. Karogs, 1990, Nr. 3.

24.06.1947–1948
Rīga
"1947. g. Jāņu vakarā iebraucu Rīgā. Noslapstījos pa Rīgu veselu gadu. Nekā prātīga neizdarīju, varbūt atskaitot to, ka, 1) slimnīcā strādādama, galīgi pārliecinājos, ka no manis mediķis neiznāks, 2) iemācījos ērģeles spēlēt. 1948. g. mani sāka pārāk neatlaidīgi meklēt. Pusvasaras noklaiņoju pa Latgali un Lietuvu, kamēr iestājos Daugavpils skolotāju institūtā fizikas un matemātikas fakultātē."No Silvijas Ķuzes vēstules Jānim Endzelīnam 1954. gada 15. janvārī. Vilciņš, Tālivaldis. Jāņa Endzelīna sarakste ar represētajiem filologiem. Karogs, 1990, Nr. 3.

1956–1984
Rīga

08.04.1948–10.1948
Daugavpils cietums
Daugavpils
1948. gada 8. aprīlī arestē, Daugavpils cietumā pavada astoņus mēnešus. Notiesāta uz trim gadiem cietumā par bēgšanu no izsūtījuma vietas.

10.1949–1952
Rīga
Apcietinājumā Rīgā.

14.08.1984
Jaunciema kapi