ANKRAVA Sigma (dz. 1951.26.III Rīgā) - tulkotāja un literatūrzinātniece.
Dz. inteliģentu ģim. Beigusi Rīgas 45. vsk. (1969) un LVU Svešvalodu fak. Angļu val. un literatūras nod. (1974). 1974-77 māc. PSRS ZA Austrumu pētniecības institūta aspirantūrā. 1978 aizstāvējusi filol. zin. kand. disertāciju "Indiešu anglofonās dzejnieces Sarodžīni Naidu daiļrade". No 1977 strād. LU Ārzemju lit. katedrā par lektori, docenti un katedras vadītāju. Lasījusi lekciju kursus par Rietumeiropas viduslaiku un renesanses literatūru, indiešu lit. vēst., Britu salu vēst. un kultūru.1999. ieguvusi habilitētās filol. dokt. grādu par disertāciju "Salu ķeltu leģendu evolūcija viduslaikos (karaļa Artūra un svētā Grāla leģendas)". Papildinājusies Anglijā (Londonas univ. 1993, Kembridžas univ. 1997) un ASV (Viskonsinas madisonas univ. 1994)Strād. arī Vācijā, Maincā, J.Gūtenberga univ. (2000), uzstājusies ar lekcijām Indijā, ASV, Anglijā, Somijā, Itālijā. No 2000 LU profesore, Moderno val. fak. Lit. un kult. studiju nod. vadītāja. RS b. (2000).
Pirmā publikācija - raksts "Indiešu lirika angļu valodā" žurn. "Karogs" 1977 (6.nr.).Līdz 80. gadu vidum laikr. "Literatūra un Māksla" regulāri public. raksti par indiešu lit. jaut., atdzejojumi no angļu un hindi val.; ap 30 rakstu kopkrājumos un periodikā. Rakstījusi priekšvārdus vai pēcv. grām.: S.Naidu "Zelta slieksnis" (1978, arī sast.), "Īru sāgas un pasakas" (1985), Dž.Čosera "Kenterberijas stāsti" (1991); "An anthology of English medieval and renaissance literature" ("Angļu viduslaiku un renesanses literatūras antoloģija", 1998, arī sast. kopā ar I.Penēzi). Māc. grām. "Literatūra 10. klasei" (1991, 1996) līdzautore. Maskavā 1984 krievu val. public. grām. par S.Naidu. Sar. grām. "Druīdu svētbiržu ugunis" (1995), "Vai Lāčplēsis bija karalis Artūrs?" (2000).
L. Mēnesis Kembridžā - iespēju bagātība [S. Ankrava sarun. ar L. Dumberi] // Diena, 1997, 17.X).
I. Rubule