Dzeja2020: "Утро в стране интровертов" (Новое литературное обозрение).
2018: "Реплика/ Replika" (Orbīta).
2012: "Stereo" (Orbīta).
2011: "Синие маленькие гоночные автомашины" (Новое литературное обозрениe)
2003: "Почти фотографии/ Gandrīz fotogrāfijas" (Orbīta/Atēna).
2003: "Сделано" (Новое литературное обозрение).
1998: "96/97" (Casabalanca 2000).
1996: "Воспоминания диск-жокея" (M-medija).
1994: "Собака, Скорпион" (Mitin magazine).
Dzejas tulkojumi citās valodās
2019: "Длинные волны/Onde Lunghe" (atdz. Massimo Maurizio, "Miraggi Edizioni").
2019: " მოკლე და მტკიცე პაუზები" (atdz. Nene Giorgadze, "Nodar Dumbadze Publishing and Literary Agency").
2015: "Hit Parade" (kopā ar Artūru Punti, Semjonu Haņinu, Vladimiru Svetlovu; atdz. Polina Barskova u.c., "Ugly Duckling Presse").
Timofejeva dzeja tulkota angļu, itāļu, zviedru, vācu, ukraiņu un citās valodās.
Darbība teātrī
2014: librats Kristapa Pētersona operai "Mihails un Mihails spēlē šahu".
Sarakstījis dziesmu tekstu krievu versijas vairākām grupas "Prāta Vētra" dziesmām, kā arī Kārļa Lāča un Intara Busuļa dziesmām.
Kopā ar tekstgrupu "Orbīta" saņēmis Literatūras gada balvu 2005. gadā dzejas kategorijā par multimediālo almanahu "Orbīta 4". Kopā ar Artūru Punti izveidojis instalācijas "Laika istaba" (2008) un "Dzejas enerģētiskā neatkarība" (2009). "Orbītas" veidotā dzejas instalācija "Radiosiena" (2013), kā arī izstāde "No kā rodas dzeja?” (2019) izvirzītas "Purvīša balvai".