Rūdolfs Lindiņš

Dzimis saimnieka Pētera Lindiņa ģimenē.

SAIMNIECISKA RAKSTURA BROŠŪRAS1920: "Muižnieku varas iznīcināšana un zemes dalīšana Latvijā"
1922: "Atbilde zemes reformas pretiniekiem"
1922: "Zemes piešķiršana pilsētu strādniekiem, pilsētu nomalniekiem, dzelzceļniekiem, inteliģencei un lauku amatniekiem"
1922: "Zvejnieku apgādāšana ar zemi un zvejniecības saimnieciskais centrs"
1922: "Zemes daleišona Latgolā: padumi mozzemnikim un bezzemnikim"
1925: "Ģimeņu mājiņas laukstrādniekiem – bezzemniekiem"
1934: "Saimnieciskās krīzes cēloņi un krīzes pagaidu likvidēšana"
AR LITERATŪRU SAISTĪTAS BROŠŪRAS1925: "Andrievs Niedra kā rakstnieks"

PAR IESAISTI AGRĀRĀS REFORMAS ĪSTENOŠANĀ"Umaņa-Berga kabinetam krītot 1921. gada jūnijā, ar sparu uz agrārās skatuves uznāca mazinieks Rūdolfs Lindiņš. Tam padusē bij tikai ministra biedra portfelis, bet kabatā pilnvara, kura to zemes lietās pielīdzināja ministrim. Var dažādi skatīties uz Lindiņa darbību un dažādi vērtēt viņa ieskatu pareizību pienākumu izpildīšanā, bet vienu noliegt nevar: viņš bij izpratis pēc zemes gaidošo ilgas un cerības un nācis pie pareiza slēdziena, ka reformas gaita nav virzāma uz priekšu vēža soļiem, tai jāatbilst momenta prasībām. Un sviedrus no kūpošas pieres slaucīja nevien mērnieks un valsts zemju rajona pārzinis muižu laukos, bet arī darbinieki kancelejās, kā provincē, tā centrā. Darbi tika "dzīti" uz priekšu vārda burtiskā nozīmē. Noteikumi par 6–8 stundu darba laiku gulēja putekļiem klāti. Darbs gāja uz priekšu. Darbiniekos valdīja sajūsma, apziņa, ka strādā līdz pie liela, vēsturiska darba. Protams, ka darbu vadītājiem, tā arī darītajiem nebij nezināms, ka steiga ir vienota ar kļūdām un paviršību, kuru labošana un nokārtošana vēlāki var prasīt daudz laika un darba. Tas bija paredzēts. Bet steigts tika. To prasīja moments."Cālītis, Ed. Agrārā reforma gleznās un skaitļos. Domas, Nr. 8, 01.08.1926.
FRAGMENTI NO BROŠŪRAS "ANDRIEVS NIEDRA KĀ RAKSTNIEKS"Ievads"Niedra kā rakstnieks ir itin kā nogājis no skatuves. "Līduma dūmu", "Skaidras sirds" autoru ir apēnojis Niedra, kā tautas nodevējs. Tagad visi un visur runā par latviešu lietas nodevēju. Ir aizmirstas "zemnieka dēla" deklamācijas par patriotismu, zin tikai to, ka arī zemnieka dēls ir kopā ar vācu avantūristiem cītīgi gādājis par vācu kalšanu zemniecībai. Patiesībā ir divi Niedras: rakstnieks Niedra un tautas nodevējs Niedra. Pirmais Niedra ir miris, bet otrs sēd cietumā. Bieži šie Niedras tiek sajaukti un tad nu vieni grib ar rakstnieku Niedru  i z p i r k t  tautas nodevēju Niedru, un otri, turpretim, grib ar Niedru kā tautas nodevēju  a p ē n o t  Niedru kā rakstnieku. Kā pirmais, tā otrais uzskats ir nepareizi. Lai arī cik cēls tāds gars nebūtu, tad tomēr, ja šis gars ir dubļos vārtījies, viņu tīrāku ar to nepadara citkārtējais cēlums. Drīzāk gan otrādi: uz cēlā dubļi ir vairāk saredzami; no tā, kam vairāk dots, mēs varam arī vairāk prasīt. Ja rodas cilvēki, kuri "dažu skaistu ziedu" no dubļiem grib nomazgāt, tad šie cilvēki ir gudri politiķi: viņi, savās sirdīs (un viens otrs arī darbos) būdami nodevēji, grib apslēpt savu kailumu ar citreizējām "skaidrām sirdīm". – Bet kas mirušo rakstnieku Niedru grib apēnot ar nodevēju Niedru, tas ar dara nepareizi. Pretējā gadījumā daiļais un cēlais nekad nevarētu bojā iet un iznīkt. Un iznīcība tak ir pretstats cēlumam. Kāpēc gan godīgais ģimenes galva nevar palikt par bezgodi? Tāpat, kāpēc rakstnieks, skaidra sirds, nevar palikt par noziedznieku, par tautas nodevēju? Tas tā var notikt un notiek ar. Pirmo tāpēc nevar tiesāt, ja otrais, vēlākais, turpmākais krīt grēkā. Tāpēc mēs arī netiesāsim mirušo rakstnieku Andrievu Niedru un neizgāzīsim pār viņu šo dienu žulti, ko sakrājis tautas nodevējs. Pieiesim pie rakstnieka visā cienībā un apskatīsim viņu kā rakstnieku. Un ja mums būs rakstnieks jāizceļ, jāaizstāv, darīsim to, nebīstoties no "tautas dusmām". Otrādi: ja rakstnieks būs jāvērtē zemu, darīsim to, nesaistot šo novērtēšanu ar šī rakstnieka turpat pastrādātiem noziegumiem." Lindiņš, Rūdolfs. Andrievs Niedra kā rakstnieks. Rīga: Darba Balss, 1925, 3. lpp.
Noslēgums "Kaut gan mēs šī rakstiņa sākumā, labākas analīzes dēļ, Niedru dalījām divās daļās, rakstniekā un tautas nodevējā, tad turpmākā analīzē mums bija jānāk pie slēdziena, ka tā ir viena un tā pati persona: no sevis neizbēgsi. Un Niedra no sevis nevarēja izbēg.
Ja Niedru tiesātu kaut cik literāriski izglītoti cilvēki, kuri pazīst latviešu literatūru (ne sveštautībnieki), tad atzītu, ka Niedra, kā inženiera Strautmaļa autors, nemaz nerunājot par Niedru kā tautas nodevēju, ir notiesājams. Iznīcības sods Niedram ir neizbēgams. Bet ja nu Niedras draugi grib tautas nodevēju attaisnot uz tā pamata, ka viņš ir rakstnieks resp. "Līduma dūmu" autors, tad tā ir divkārša kļūda, resp., divkāršs noziegums."Lindiņš, Rūdolfs. Andrievs Niedra kā rakstnieks. Rīga: Darba Balss, 1925, 22. lpp.

politician
public employee

Alfr., At., Atauga, Pagāns, R. L.

studējissācis studēt tieslietas Pēterburgā

1909–1913
Pēterpils Psihoneiroloģiskais institūts
Sanktpēterburga
Studējis tieslietas, taču studijas nav pabeidzis.

1924–1927
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā.

Latvijas Banka
Rīga
Padomes loceklis.

1919–1920
Latvijas Tautas padome
Rīga
Loceklis M. Skujenieka frakcijā.

1920–1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Loceklis M. Skujenieka frakcijā.

1920–1922
Laikraksts "Laukstrādnieks"
Rīga
Redaktors.

1921
Zemkopības ministrija
Rīga
Zemkopības ministra biedrs, Centrālās zemes ierīcības komitejas loceklis. Aktīvi darbojies zemes reformas īstenošanā.

1922–1928
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
Deputāts M. Skujenieka frakcijā.

1926–1927
Laikraksts "Laukstrādnieks"
Rīga
Redaktors.

1934–1941
Sigulda
Lauksaimnieks.

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga
Biedrs.

1913–1915
Krievija
Kā politiski neuzticams izsūtīts uz Ziemeļkrieviju.

14.06.1941
Sibīrija
Izsūtīts kopā ar sievu Asju un dēlu Tristanu.

1915–1916
Krievijas Impērijas armija
Krievija
1915. gadā iesaukts krievu armijā, 1916. gadā slimības dēļ atbrīvots.