Rihards Tomsons

Tēvs Jānis Tomsons (m. 1850) – audējs muižā, cita versija – vagars. Māte – Stīne Šreitfelda, kalpone muižā. Ģimenē četri dēli – Fricis Leonhards, Kārlis Rihards, Johans Eduards, Augusts Heinrihs. Abi jaunākie dēli mira agri. Jānis Tomsons devās aizsaulē nedaudz pārsniedzis 40 gadu vecumu, atstājot sievu ar diviem dēliem – vienpadsmit un sešpadsmit gadu vecumā.

Rihardu Tomsonu audzināšanā pieņēma muižas nomnieks Lindvarts un atbalstīja līdz 21 gada vecumam. Rihardam Tomsonam palīdzēja arī mātesbrālis pulkvedis (vēlāk ģenerālis) K. Šreiterfelds. Ar viņa atbalstu Tomsons iestājas Valdavas Lauksaimniecības akadēmijā Prūsijā. Štreiterfelds māsasdēlam palīdzējis ne vienu vien reizi arī turpmākajā darbībā.

Strādājot par muižas pārvaldnieku Limbažos, Tomsons iepazinās ar Viļķēnu Katrīnas draudzes ērģelnieka Špora (vai Spora) meitu Šarloti Elīzi un ar viņu apprecējās. Šarlote Elīze Tomsone bija Rīgas Latviešu labdarības biedrības priekšsēdētāja (1870–1871). Viņa mira 1874. gadā, apglabāta Āgenskalna Mārtiņa kapos.
1876. gadā Rihards Tomsons apprecējās otro reizi. Viņa sieva – Natālija Marija Dombrovska (dz. 1854), kuras vecāki zāģētavas īpašnieki Katrīna un Jēkabs Dombrovski.

1876. gadā Tomsona ģimenē piedzima meita Elza, 1878. gadā – Irma.

Sabiedriskā darbība
1868
Piedalās Latviskas palīdzības biedrības priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem organizēšanā, biedrības biedrs, kādu laiku biedrības priekšsēdētāja vietnieks.Piedalās Rīgas Latviešu biedrības dibināšanā, statūtu izstrādē. Biedrības dibinātāju sapulces notiek Riharda Tomsona mājā Torņkalnā. 17. martā nolasa referātu "Par dabu un dabas būšanu".Aktīvi piedalās izrādes "Žūpu Bērtulis" sagatavošanā. Viņš ir šī iestudējuma iniciators un režisors. Iespējams, ka spēlējis Žūpu Bērtuļa lomu.Rīgas Latviešu biedrības dibinātāju pilnsapulcē 22. novembrī ievēlēts par priekšsēdētāja biedru.Dāvina Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijai savas lugas "Mika" un "Vecais Jurks".1869
Organizē Garlība Merķeļa piemiņas akmens uzstādīšanu Katlakalna kapos, kas notiek 21. oktobrī.1870
6. augustā tiek ievēlēts par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju, šajā amatā līdz 1871. gada 4. februārim. Pēc tam darbojas biedrības runasvīra amatā.Organizē pieaugušo svētdienas skolu, kas pastāv neilgu laiku.1871
Organizē Latviešu zemkopju sapulci un uzstājas tajā ar priekšlasījumiem.1873
2. martā Rīgas Latviešu biedrības runasvīru sapulcē ierosina sarīkot Latviešu dziesmu svētkus. Tiek ievēlēts par svētku komisijas priekšsēdētāju.Organizē Pirmo vispārējo latviešu skolotāju sapulci, kas notika 27. jūnijā.Organizē Otro vispārējo latviešu zemkopju sapulci, kas notiek 29. jūnijā, un pilda tās priekšsēdētāja amatu.Piedalās Pirmajos Vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos, kas notiek Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam.1879
Ievēlēts Otro Vispārējo latviešu dziedāšanas organizēšanas komisijā, tajā darbojas līdz savai aizceļošanai.Izdotie preses izdevumi 1875–1876: zemkopības laikraksts ar bildēm "Darbs".
Iznāca reizi nedēļā. Izdots un iespiests Rīgā, E. Platesa spiestuvē.
1875. Nr. 1 (18. apr.)–Nr. 37 (31. dec.)
1876. Nr. 1 (12. janv.)–Nr. 29 (16. aug.)


Darbība literatūrā, žurnālistiskā un publicistikā1864
Lopu apdrošināšana pret sērgām. Pēterburgas Avīzes, 1864, Nr. 21, 21. maijs, 162.–165. lpp.
Par zemes saimniecību. Mājas Viesis, 1864, Nr. 51, 21. dec., 403.–406. lpp.

1865
Par zināšanu, kas katrā mājas būšanā ģeldīgs. Latviešu Avīzes, 1865, Nr. 8, 25. febr., 60.–61. lpp.
Par zemes saimniecību. Mājas Viesis, 1865, Nr. 11, 15. marts, 84.–86. lpp.; Nr. 12, 22. marts, 93.–94. lpp.
Goda vīrs. Mājas Viesis, 1865, Nr. 25, 21. jūn., 198. lpp
Zemkopības izstādes rādīšana Rīgā. Mājas Viesis, 1865, Nr. 27, 5. jūl., 213.–214. lpp.; Nr. 28, 12. jūl., 220.–222. lpp.; Nr. 29, 19. jūl., 228.–230. lpp.; Nr. 31, 2. aug., 246.–247. lpp.
No Piņņu zemes. Mājas Viesis, 1865, Nr. 29, 19. jūl., 228. lpp.
Uzaicināšana. Mājas Viesis, 1865, Nr. 38, 20. sept., 303. lpp.
Grāmata "Mājas Viesam" rakstīta. Mājas Viesis, 1865, Nr. 39, 27. sept., 309. lpp.
Atbilde (Skat. Nr. 25). Mājas Viesis, 1865, Nr. 45, 8. nov., 358.–359. lpp.
Kurmis (Talpa europaea). Mājas Viesis, 1865, Nr. 48, 29. nov., 382.–383. lpp.

1866
Kādi vārdi par superfosfāta vērtību pretī kaulu miltiem. Mājas Viesis, 1866, Nr. 10, 7. marts, 77.–78. lpp.

1867
Par zemes noliesināšanu. Latviešu Avīzes, 1867, Nr. 35, 30. aug., 277.–279. lpp.; Nr. 36, 6. sept., 285.–286. lpp.; Nr. 38, 20. sept., 300.–303. lpp.
Par lopu barību. Mājas Viesis, 1867, Nr. 51, 18. dec., 404.–405. lpp.

1868
Klaus', ko vecais Nātans atbild. Mājas Viesis, 1868, Nr. 14, 1. apr., 109.–110. lpp.
Par dabu un dabas zināšanu. Draugs un Biedris, 1868, Nr. 21, 22.
Padoms priekš arājiem jeb zemkopiem. Mājas Viesis, 1868, Nr. 25, 17. jūn., 198.–199. lpp.
Zemniekam. Baltijas Vēstnesis, 1868, Nr. 0 (paraugnumurs), 25. okt., 3. lpp.

1869
Jauna gada diena. Baltijas Vēstnesis, 1869, Nr. 1, 1. janv., 4.–5. lpp.
Latvieši un Latviešu biedrība Rīgā. Baltijas Vēstnesis, 1869, Nr. 1, 1. janv., 5.–6. lpp.; Nr. 5, 15. janv., 36.–37. lpp.; Nr. 10, 1. febr., 77.–78. lpp.
Mašīnas. Baltijas Vēstnesis, 1869, Nr. 2, 4. janv., 4.–5. lpp.
Lopu barošana. Baltijas Vēstnesis, 1869, Nr. 14, 15. febr., 106.–108. lpp.; Nr. 102, 24. dec., 808.–810. lpp.
Augstrozes meitiņa. Baltijas Vēstnesis, 1869, Nr. 53, 5. jūl., 417.–418. lpp.; Nr. 54, 9. jūl., 425.–427. lpp.; Nr. 55, 12. jūl., 434. lpp.; Nr. 56, 16. jūl., 441.–443. lpp.; Nr. 58, 23. jūl., 458.–459. lpp.; Nr. 59, 26. jūl., 466.–468. lpp.
Atbilde. Baltijas Vēstnesis, 1869, Nr. 58, 23. jūl., 457. lpp.
Garlieb Merkel. Baltijas Vēstnesis, 1869, Nr. 62, 6. aug., 489.–490. lpp.; Nr. 63, 9. aug., 496.–498. lpp.; Nr. 74, 17. sept., 583.–585. lpp.
Viena diena iz nabaga vīra dzīves. Baltijas Vēstnesis, 1869, Nr. 100, 17. dec., 791.–793. lpp.
Tautu ēdieni. Baltijas Vēstnesis, 1869, Nr. 101, 20. dec., 800.–802. lpp

1870
Mika: izrādīšanās spēle par rekrūšu nodošanu Vidzemē : vienā cēlienā. Priekš Rīgas Latviešu biedrības teātra sarakstīta pēc C. v. Holteja "Hans Jürge" un tam dāvināta no R. Tomson. Rīga: E. Plate, 1870. 80 lpp.
"Golosam". Baltijas Vēstnesis, 1870, Nr. 7, 19. febr., 51.–52. lpp.
Latviešu labdarības biedrības ķēķis. Baltijas Vēstnesis, 1870, Nr. 10, 12. marts, 77.–78. lpp.
Latviešu teaters. 1870, Nr. 11, 19. marts, 81. lpp.
Par teatera spēlēšanu. 1870, Nr. 20, 21. maijs, 158. lpp.
Brauciens līdz Pēterburgai. Baltijas Vēstnesis, 1870, Nr. 37, 17. sept., 292.–293. lpp.; Nr. 42, 22. okt., 332.–333. lpp; Nr. 43, 29. okt., 339.–340. lpp.; Nr. 45, 12. nov., 335. lpp.; Nr. 46, 19. nov., 364.–366. lpp.

1871
Par latviešu teateri. Baltijas Vēstnesis, 1871, Nr. 2, 14. janv., 12. lpp.

1872
Rīgas Latviešu biedrības gadasvētki 19tā februārī 1872. Mājas Viesis, 1872, Nr. 12, 18. marts, 92.–94. lpp.
Piezīmējums iekš superfosfatu lietas. Baltijas Vēstnesis, 1872, Nr. 42, 18. okt., 334. lpp.
Pavasaras biedrība. Mājas Viesis, 1872, Nr. 47, 18. nov., 375. lpp.

1873
Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26tā līdz 29tam jūnijam 1873. Rīga: K. un M. Buš brāļi, 1873. [4], 83, 55 lpp., 1 iel. lp.: notis. [Sastādītājs].
Piedzīvojumi Vīnē un citur. Mājas Viesis, 1873, Nr. 41, 13. okt., 325.–326. lpp.; Nr. 42, 20. okt., 334.–335. lpp.; Nr. 44, 3. nov., 350. lpp.; Nr. 45, 10. nov., 356.–358. lpp.; Nr. 46, 17. nov., 366.–367. lpp.; Nr. 47, 21. nov., 374. lpp.; Nr. 48, 1. dec., 381.–382. lpp.; Nr. 51, 22. dec., 404.–406. lpp.

1874
Padomdevējs pie lauku un pļavu mēslošanas. Rīga: Brāļi Buš, 1874. 24 lpp.
Vārpa. Rīga: R. un M. Bušs, 1874. 2 sēj.
Svētku dziesma dziedātā R. L. biedrības sestos gadasvētkos. Mājas Viesam Pielikums, 1872, Nr. 10, 9. marts, 40. lpp.

1875
Rīga dimd! Mājas Viesis, 1875, Nr. 8, 22. febr., 63. lpp.
Svētku runa, turēta Rīgas Latviešu biedrības gada svētkos. Mājas Viesis, 1875, Nr. 12, 23. marts, 92.–95. lpp.

1876
Pamācīšana, kā skunstes mēsli ir brūķējami. Kurzemes vecais un jaunais kalendārs. 1876. Ventspils: A. Brasholca grāmatu drukātava. 134.–138. lpp.

1877
Rīg. Latv. biedrības devītos gadasvētkos 19. febr. 1877. Pielikums pie Mājas Viesa, 1877, Nr. 9, 26. febr, 36. lpp.
Rīg. Latv. biedr. 9. gada svētkos 19. febr. 1877. Pielikums pie Mājas Viesa, 1877, Nr. 10, 5. marts, 40. lpp.
Ūdensplūdi Rīgā. Baltijas Vēstnesis, 1877, Nr. 14, 6. apr., 108.–109. lpp.
Atbilde "Balt. Zemkopja" redakcijai. Baltijas Zemkopis, 1877, Nr. 32, 10. aug., 255.–257. lpp.; Nr. 33, 17. aug., 263.–264. lpp.

1878
Vaj āboliņš jāsēj apakš ecēšām vaj uz noecējuma. Baltijas Zemkopis, 1878, Nr. 13, 29. marts, 103. lpp.
Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 138 lpp.
Zemnieku ievērojumi [katram mēnesim]. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess.
Saimniecības ievērojumi [katram mēnesim]. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess.
Vaj var iepriekšu nojēgt, kāds laiks būs? Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 79.–82. lpp.
Grūtnejumu sākšanās un beigas. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 82.–85. lpp.
Lopu barības vielu satura, pēc Kühn Grouwen un E. Wilss’a aprēķināšanām vidējā caurmērā. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 86.–88. lpp.
Vispārīgas ievērošanas par barības vajadzību. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 90.–93. lpp.
Kas pie lopu ēdināšanas vēl ievērojams. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 93.–94. lpp.
Govu piena došana dažādā vecumā. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 94. lpp.
Cik no 100 mārc. Lopa dzīva svara dabū gaļu, taukus u. t. pr. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 95. lpp.
Mēslu jeb sūdu ienākumus. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 96. lpp.
Pamācīšana, kā var saslimušiem mājulopiem palīdzēt. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 100.–111. lpp.
Kā saimniecības ēkas būvējamas. Zemkopības kalendaris priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopjiem no Rih. Tomson. 1878. Rīga: E. Platess. 112.–115. lpp.
Bērziņu Inga no Mangaļu salas. Baltijas Zemkopja Pielikums, 1878, 42.–45. lpp.

1879
Zemes ābols [topinambūrs]. Baltijas Zemkopis, 1879, Nr. 14, 4. apr., 105.–106. lpp.

1882
Par Šampijona kartupeļiem. Baltijas Vēstnesis, 1882, Nr. 99, 1. maijs, 2. lpp.

Laikabiedru vērtējumi"Rihards Tomsons, viņa [Jāņa Baumaņa] domu biedrs un draugs, bijis tādas pat dabas cilvēks. Savā arodā viņš bija mācījies zemkopis un izpildījis Kārļa Krišjāņa Šmita (arī dzimuša latvieša) eļļas fabrikā grāmatveža vietu. Viņš bijis viens no sava laika slavenākajiem runātājiem, pratis ar vārdiem citus saviem uzskatiem sajūsmināt un pārliecināt. Latviešu lietas lielais piekritēju skaits pārliecinājies tai par labu pa lielākai daļai caur Tomsona runām. Bez dedzīgās sirsnības tautas lietai viņš raksturojas vēl savos darbos kā asprātīga galva, prazdams arvienu aizkustināt jaunas idejas, kas latviešiem varētu nākt arī par labu praktiskā ziņā. Tikai nu šis apdāvinātais, sen Dieva priekšā aizgājušais tautietis nav bijis gluži svabads no vājībām, caur kurām arī viņš pats ļoti daudz cietis. Tomsons nav pratis uzticētu mantu un kapitālus kārtīgi valdīt, caur ko viņam bija jāzaudē sava zemkopības veicināšanai nodibināta kaulu miltu fabrika, kurai katrā ziņā bija tāda nākamība, ka tā varēja kļūt par vienu no latviešu ievērojamākām rūpniecības ietaisēm. Tomēr, ja arī viņam kādas vājības piemitušas, tad tās vēl nespēj aptumšot viņa vārdu latviešu vēsturē."
Augusts Deglavs. Latviešu attīstības solis no 1848. līdz 1875. g. Rīga: J. Brigadera un F. Geliņa ģenerālkomisija, 1893. 71.–72. lpp.

"Patīkama izskata vīrietis, ar lielpilsētnieku uzvešanos un laipnību viņš imponēja sevišķi kā orators, saprotams tikai masai, kuru tas ar savu zimpatisko balsi un humoristiskām piezīmēm sajūsmināja. Katra lietprata acīs Tomsons tomēr bija tikai izveicīgs runātājs, kurš frāzi pie frāzas pierindodams bez jebkāda loģiska sakara, sniedza priekšnesumu, pilnu nepareizu uzsvērumu un lieka patosa. Un tā ka patīkamais iespaids, kādu Tomsons uz visiem atstāja, ātri vien izgaisa, jo pie viņa nebij nekā paliekoša, viņš nekur nevarēja iesakņoties. Tāpat. viņa izdotais pirmais latviešu lauksaimniecības laikraksts "Arājs" [pareizi – "Darbs"] drīzi vien izbeidza savu darbību (Tomsons, ja nemaldos, bij Vācijā studējis agronomiju); arī viņa nodibinātā mākslīgu mēslu fabrika (Rīgā, pie Jāņa vārtiem) drīzi likvidējās. Protams, ka toreizējie, tādiem uzņēmumiem nepietiekoši sagatavotie apstākļi ari vainojami un vispārīgi zināms, ka ikkatra celmlauža liktenis neapskaužams. Tomēr jāpieņem, ka Tomsona nepastāvīga daba ir traucējusi viņa uzņēmumu izdošanos. Šim vīram netrūka labas gribas, bet trūka gan enerģijas un izturības iesāktā darba izvešanai un tamdēļ daudz kas palika nenobeigts."
Ādolfs Alunāns. Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos. Rīga: Tulkotājas [V. Alunāne] izd., 1924. 19.–20. lpp.

"Pēc manām domām, Tomsons ir savāds karakters. Jūsmu un patriotisma pilnu sirdi viņš devās uz cīnīšanās lauku – metās straumē, bija uzticīgs, īsts kareivis."
Māteru Juris. Kopoti raksti. Rīga: A. Gulbis, 1924. 1. sēj. 278. lpp.

Pētnieku atzinumi"Ne brīdi Tomsons nav rūpējies par savu labumu. Varbūt, ja viņš būtu ar prātu un visu darbību pieķēries kam vienam – vai nu fabrikai, vai kādam kultūras pasākumam, tas plauktu un zeltu, bet Tomsons sevi netaupīja, viņa enerģija tika nesaudzīgi izdāļāta uz visām pusēm. Viņa interešu sfērā ietilpa gan prese, gan rakstniecība (te jāmin viņa stāsti un dziesmas biedrības svētkos), gan teātru un muzeja veidošana, skolu dibināšana, gan minerālmēslu ražošana un lauksaimniecības zinātnisko pamatu popularizēšana. Viņš bija kā krūms, kurš stiepj uz visām pusēm savus zarus, īsti par koku nekļūdams, bet katra zara galā plaucēdams brīnišķīgus ziedus, kas sajūsmina daudzus cilvēkus ar savu vienkāršību, taču prasa lielu izkopšanas darbu, ko Tomsons atstāja citiem.
Tādējādi, neraugoties uz dažādiem trūkumiem, Tomsons ir veicis lielu un paliekošu darbu latviešu kultūrā. Droši varam teikt, ka vēl šodienas latviešu kultūrā ir atrodamas Tomsona pēdas, viņa aizsāktais darbs latviešu teātrī, grāmatniecībā, Dziesmu svētkos."
Raimonds Briedis. Savādais karakters. No: Volkova, L. (sast.). Varavīksne, 1989. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Liesma, 1989. 182. lpp.

"R. Tomsona lugas mākslinieciskā ziņā maznozīmīgas, taču savā laikā ļoti populārās un apzīmējams kā latviešu dramaturģijas sākuma perioda darbi.
R. Tomsons piederēja pie pirmajiem teātra mākslas popularizētājiem un teātra kritikas aizsācējiem. Viņa raksti teātra jautājumos iespiesti "Baltijas Vēstnesī" bez paraksta."
Milda Losberga. Rihards Tomsons. No: Čakars, O., Grigulis, A., Losberga, M. Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem. 2. izd. Rīga: Zvaigzne, 1990. 397. lpp.

Tomson, Vidzemnieks; R. T.; R. Th.; Th.; Ricardo Tomasini

Kārlis Rihards Tomsons

Limbažu apriņķa skola
Limbaži
Mācījies Limbažu apriņķa skolā.

Kaļiņingrada
Studējis Valdavas lauksaimniecības akadēmijā netālu no Karalaučiem.

–1863
Limbaži
Līdz 1863. gadam muižas pārvaldnieks Limbažos un Stienē.

–1863
Stiene
Līdz 1863. gadam muižas pārvaldnieks Limbažos un Stienē.

1863–1870
Torņakalns
Strādājis par grāmatvedi, vēlāk pārvaldnieku Kārļa Kristiāna Šmita ķīmiskajā fabrikā Torņakalnā.

02.04.1870–1878
Tomsona kaula miltu un superfosfāta fabrika
Maskavas forštate
Fabrikas dibinātājs un vadītājs

1879–1884
Novgoroda
Četvertkinas muižas pārvaldnieks (Boroviču apriņķis, Novgorodas guberņa, Krievija).

1863
Rīga
1863. gadā pārcēlies uz Rīgu.

1868
Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem
Piedalās Latviskas palīdzības biedrības priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem organizēšanā, biedrības biedrs, kādu laiku biedrības priekšsēdētāja vietnieks.

1868
Rīgas Latviešu biedrība
Piedalās Rīgas Latviešu biedrības dibināšanā, statūtu izstrādē. Biedrības dibinātāju sapulces notiek Riharda Tomsona mājā Torņkalnā.Rīgas Latviešu biedrības dibinātāju pilnsapulcē 22. novembrī ievēlēts par priekšsēdētāja biedru.1870. gada 6. augustā tiek ievēlēts par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju, šajā amatā līdz 1871. gada 4. februārim. Pēc tam darbojas biedrības runasvīra amatā.