Par romānu “Aurupes krastos”
“Jau pirmajās nodaļās te atpazīstam “Meža maizes” autoru. Vienojošais ir mežs – reizē vieta un problēma. Ne tradicionālais, literatūrā neskaitāmās variācijās poetizētais mežs. Ne tikai kā fons, uz kura patstāvīgi risinās notikumi un no kura neatkarīgi veidojas varoņu likteņi. Raimonds Trasuns nāk ar jaunu pieeju. Mežs viņa vēstījumā ir šodienas lauku cilvēka darbības telpa un vide, konkrētais, ar viņa profesiju saistītais darba lauks. Un, ja tematikas ziņā šiem sacerējumiem vēlamies žanrisku etiķeti, tos varam apzīmēt par meža cilvēku darba tēlojumiem. Meža aprūpētāju un kopēju profesija ir viņu saikne ar laikmetu, ar šodienu. Varbūt te pat ir kāds attāls sakars ar savu laiku pārdzīvojušo “ražošanas” romānu. To atgādina Raimonda Trasuna rūpe (un ne bez pamata) par materiālo apstākļu izpēti, par varoņa piesaisti konkrētai darba videi un profesijai. (..)
Mežs kā dzimtās zemes daļa, kā mūsu eksistences avots un bagātība. Tas ir novads, ko autors pamatīgi iepazinis. Arī ražošanas stāvokli un darba organizācijas problēmas republikas mežsaimniecībā. Mūsu jaunākās prozas kontekstā tas ir svaigs materiāls. Mežainā Auriena, kas romānā ienāk, daudz ko atgādina par Latvijas zaļo dabu – ne vien par apvidiem ar saudzējamām sila priedēm un egļu jaunaudzēm ar koptajiem ceļiem, bet arī par varmācīgi izpostītiem klajumiem, par grūti izbrienamām takām un dumbrājiem. Un viena no prasīgāk ietonētajām balsīm romānā arī izskan kā pārmetums un brīdinājums cilvēkam par viņa brīžiem neapjausto tuvredzību un bez atbildību .. .
Salīdzinot ar pirmo romānu “Meža maize”, “Aurupes krastos” mazāk duras acīs tīrajai publicistikai piederošais materiāls – dati par saimniecisko stāvokli un tehnoloģiju, pavēles un normatīvi. Svaigākas krāsas pavīd tēlu portretējumā. Itin veikli izšķiļas daža laba asprātība personāža dialogos. Tiek meklētas iespējas tēlu individualizācijai .. . Tomēr par spējāku kāpumu mākslinieciskās meistarības ziņā Raimonda Trasuna daiļradē acīmredzot runāt vēl pāragri. Vēl stipri jūtama dzīves materiāla pretestība.”
Tabūns, Broņislavs. Trīs romānus pārlasot. Karogs, 1986, Nr. 11, 144. lpp.