Raimonds Auškāps par sevi
"Kopš 1959. gada esmu maisījies pa televīziju, pēc tam Pionieru pils Tautas teātri. Svarīgi ir arī tas, ka man ir Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijas izglītība. Tas bija laiks, kad Arnolds Liniņš, kļuvis par Dailes teātra galveno režisoru, pulcēja ap sevi domubiedrus un studentus. Paralēli notika nodarbības mūsu studijai un Dailes teātra piektajai studijai. Protams, bija ļoti liela vēlēšanās ari pašam kaut ko darīt uz skatuves. Biju masu skatos, jo reizēm jau vajadzēja jauniešus, kas pārskrien pāri skatuvei. Toreiz biju sācis studēt svešvalodu fakultātē, un mans brālis Kārlis teica, ka ar savām valodas zināšanām es teātrim varētu būt noderīgāks. Es labi apzinājos savus fiziskos dotumus, mani viens metrs un septiņdesmit pieci centimetri uz skatuves neko nenozīmē. Ja tev nav divi metri bez galvas, tad uz skatuves labāk nemaz nevajag kāpt. Kad Kinoaktieru studijā izmisīgi meklējām fragmentus, ko spēlēt, tad visu, kas bija pieejams, es vai nu tulkoju, vai ar roku bibliotēkā pārrakstīju un pēc tam tulkojām kolektīvi."
Raimonds Auškāps sarunā ar Daini Bērziņu.
Literatūra. Māksla. Mēs, Nr.14 (09.04.1998)Par tulkotāja darbu
"Raimonds Auškāps ir tulkotājs. Drosmīgs. Jo ķeras klāt pat Šovam un Šekspīram. Ļoti labs – es domāju, tulkotājs. Jo viņa latviskojumos no angļu valodas (Lauzto siržu nams, Liela brēka, maza vilna u. c.) cilvēki runā dzīvā, konkrētā un mūsdienīgā latviešu valodā. Ja ir iespējams izvēlēties starp sterili abstraktajiem šo pašu lugu tulkojumiem, ko agrākajos gadu desmitos veikuši cienījamie mūsu klasiķi, un R. Auškāpa produkciju, neviens režisors, ja viņam ir kaut elementāra valodas izjūta, ne mirkli vairs nešaubīsies par labu vecajiem. Šādā garā es varētu turpināt vēl, lai pārliecinātu katru un jo īpaši Raimondu, ka viņa radošo darbu tulkošanas nozarē es vērtēju pat ļoti augstu."
Radzobe, Silvija.
Literatūra. Māksla. Mēs, Nr.14 (09.04.1998)