Pīters Smeļters
31.10.1868 – 07.07.1949
Pīters Smeļters (1868–1949) – katoļu garīdzinieks, folklorists un literāts. Dzimis trūcīgā zemnieka ģimenē, ar Varakļānu baznīckunga J. Kovaļevska atbalstu guvis iespēju saņemt izglītību. Mācījies Varakļānu pagastskolā un Rēzeknes pilsētas skolā, pašmācības ceļā apguvis ģimnāzijas kursu. 1893. gadā beidzis Pēterburgas garīgo semināru un pēc gada ticis ordinēts par priesteri. Strādājis par vikāru un prāvestu Līvānos, Dagdā, Varakļānos, Andrupenē, Raipolē, Sventē, ticības mācības skolotāju vairākās pamatskolās. Jau semināra laikā, garīdznieka Franča Trasuna mudināts, sācis vākt Latgales tautasdziesmas. Latviešu folkloristam Krišjānim Baronam nodevis vairāk nekā 3000 tautasdziesmu, vairāk nekā 1500 tautasdziesmu ievietotas latviešu tautasdziesmu sakopojuma "Latvju dainas" 1898. gada sējumā. 1899. gadā, tieši pirms Latgales drukas aizlieguma izdevis latgaliešu folkloras krājumu "Tautas dzīsmu, posoku, meikļu un parunu vōceleite”, kurā ievietotas 47 tautasdziesmas, 2 pasakas, 188 mīklas un 183 parunas. Gan pats vācis, gan organizējis latgaliešu folkloras vākšanu. Privātajā bibliotēkā savācis bagātīgu 19. gadsimta otrajā pusē izdotu latgaliešu grāmatu krājumu, kā arī manuskriptus – vairāku garīdznieku sprediķu krājumus, arī Franča Trasuna un Pītera Miglinīka rokrakstus. Šos materiālus viņš 1935. gadā nodevis Rēzeknē rīkotajai Latgales grāmatu izstādei. Bijis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis un pirmā Latgales kongresa dalībnieks.