Pīters Kuļšs

Dzimis trūcīgā zemnieku ģimenē. Vecākus sauca
Bernards un Rozālija. Kopā ģimenē bija seši bērni. Mātes tēvs Jānis Logins bija
uzraugs Ķeizariskajā teātrī, tādēļ dažādi atbalstīja savu mazdēlu, kad viņš
mācījās un studēja Pēterburgā.

1905–1906: Līdzstrādnieks laikrakstā "Gaisma".
1908–1916: Līdzstrādnieks laikrakstā "Drywa".
1928–1931: Līdzstrādnieks laikrakstā "Jaunō Straume".
1931–1940: Līdzstrādnieks laikrakstā "Jaunais Vōrds".
Esot bijis līdzstrādnieks arī tādos periodiskajos izdevumos kā "Straume", "Latgolas Vōrds".
Pēc atgriešanās Latvijā dažreiz rakstījis un publicējis latgaliešu periodiskajos
izdevumos ar lauksaimniecību saistītus rakstus.

20. gs. 20. gadu beigās un 30. gados ar pseidonīmiem Cērpiņu Blauzga un Cērpiņu
Juniors rakstījis feļetonus, kuros pievērš uzmanību dažādiem politiskiem jautājumiem, kā arī rakstīja stāstus, satīrisko dzeju un atmiņas.


Viens no pirmajiem feļetoniem bijis "Atmosfera" (1929), kurš tika publicēts laikrakstā "Jaunais
Vōrds".

Kopumā ir sarakstījis ap 200 feļetoniem, kuri ir atrodami daudzos latgaliešu periodiskajos izdevumos.

Par vienu no labākajiem Kuļša darbiem tiek uzskatīts dzejojums "Mārgu
sola" (1928), kuru viņš balstījis dzimtajā pusē dzirdētajos nostāstos.

Stāsti1929: "Pazudušais dāls".
1930: "Myrūņa atrībība".
1931: "Vylki".
1933: "Zeileišona".
1937: "Kazāks, uradnīks, Andrejs Malnais".
1938: "Trejs dīnas Viļakas mežūs".
Atmiņas1938: "Pīterpiļs atmiņas: Muzikaliskō bīdreiba".
1938: "Latgalīšu peticija Svātam Tāvam".
1940: "Baltinovas muižas pērkšona".

"Byudams vēļ školāns zynōju, ka laikrokstā "Jaunō Straume" var
atrast interesantus tai saucamō Cērpiņu Blauzgas seikūs feļjetonus. Taipat ari
muni školas bīdri centēs nivīnu nu tīm napalaist garum naizlaseitu. Mēs nūsaucem
vysus mums zynomūs latgalīšu darbinīkus un gudrōjom, kurs gon nu jim var byut
tys vaineigais Cērpiņu Blauzga – jis myusus vairōk saistēja na kai cyti anonimī
autori. Vālōk, interesejūtīs par latgalīšu laikrokstu izaplateišonu, nūskaidrōju,
ka vīnā nu myusu pogostim laikā, kod "Jaunajā Straumē" nabeja pasarodejīs
nivīns Cērpiņu Blauzgas seikais feļjetons, šōs avīzes tiražs šimā pogostā
nūsleidējis nu 100 (un vairōk) uz 10–20 eksempļarim."


Seiļs, Stepons. Latgalīšu rakstnīceibas darbinīki dzeivē un dorbā. Straume, Nr. 2, 1932, 10. lpp.
"Pīters Kuļšs (Cērpiņu Blauzga) snēdzis vasalu rindu nagaru,
bet kūduleigu un apbreinojami izteiksmeigu jumoristisku feletonu, kurūs ikvīns
vōrds raksturoj personeibu, vai pōrdzeivojamu nūtykumu taidā veidā, ka
laseitōjam nagribūt jōsasmej, bet izlaseitais ilgi palīk sabīdreibā kai pōrrunu
temats. Cērpiņu Blauzga pīskaitams pi lobōkim latvīšu jumoristim."


Apeļs, Meikuļs. Latgalīšu literaturas vēsture.
Rēzekne: Latgalīšu Školōtōju Centralō Bīdreiba, 87. lpp.

author
politician
publicist

Cērpiņu Juniors, Cērpiņu Blauzga

Pēteris Kulišs, Pēteris Kulšs

–1914
Sanktpēterburga

1921–1929
Daugavpils

1929–1941
Rīga

Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga

–1914
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis Juridiskajā fakultātē.

1914
Orenburga
Mācījies Orenburgas kara skolā.

Pēterpils latviešu muzikālā biedrība
Sanktpēterburga
Bijis biedrības biedrs.

Žurnāls "Straume" (1932–1937)
Bijis žurnāla līdzstrādnieks.

Laikraksts "Jaunas Zinias"
Sanktpēterburga
Bijis laikraksta aktieru pulciņā.

1905–1906
Laikraksts "Gaisma" (1905–1906)
Sanktpēterburga
Bijis laikraksta līdzstrādnieks.

1908–1916
Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Bijis laikraksta līdzstrādnieks.

1923–1925
Bijis laikraksta "Latgolas Lauksaimnīks" redakcijas sekretārs.

1928–1931
Laikraksts "Jaunō Straume"
Bijis laikraksta un tā kalendāra līdzstrādnieks.

1931–1940
Laikraksts "Jaunais Vōrds" (1931–1940)
Rīga
Bijis laikraksta līdzstrādnieks.

1914–1921
Piedalījies Pirmajā pasaules karā un Krievijas Pilsoņu karā.Pakāpe: virsnieks.

1921–1929
Daugavpils
Strādājis Latgales Lauksaimniecības biedrību savienībā.

1929–1931
Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
Kalpaka bulvāris 6, Rīga
Strādājis par Latgales lietu pārzini un vecāko zemju revidentu.

1931–1940
Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija
Rīga
20. gs. 30. gados strādājis par Rīgas darbu apgādes pārzini.

1940
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Rīga
Strādājis par Iekšlietu ministrijas Politiskās nodaļas vadītāju.

1941
Latvijas PSR Tirdzniecības un rūpniecības ministrija
Rīga
Strādājis par lietu pārvaldnieku.

06.1941
Rīga

Biķernieku mežs